Sarunvārdnīca

lv Iepazīt   »   nl Ontmoeten

3 [trīs]

Iepazīt

Iepazīt

3 [drie]

Ontmoeten

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu holandiešu Spēlēt Vairāk
Sveiks! Sveika! Sveiki! Hallo! H----- H-l-o- ------ Hallo! 0
Labdien! Da-! D--- D-g- ---- Dag! 0
Kā klājas? / Kā iet? Ho- -a------? H-- g--- h--- H-e g-a- h-t- ------------- Hoe gaat het? 0
Vai Jūs esat no Eiropas? K-m- - u-- Eu-op-? K--- u u-- E------ K-m- u u-t E-r-p-? ------------------ Komt u uit Europa? 0
Vai Jūs esat no Amerikas? Ko-t-- u---Ame-ik-? K--- u u-- A------- K-m- u u-t A-e-i-a- ------------------- Komt u uit Amerika? 0
Vai Jūs esat no Āzijas? Ko-- - ----Az-ë? K--- u u-- A---- K-m- u u-t A-i-? ---------------- Komt u uit Azië? 0
Kurā viesnīcā Jūs dzīvojat? In -e-- ----l -er-lijf- -? I- w--- h---- v-------- u- I- w-l- h-t-l v-r-l-j-t u- -------------------------- In welk hotel verblijft u? 0
Cik ilgi Jūs jau esat šeit? H------g--ent u ---a-? H-- l--- b--- u e- a-- H-e l-n- b-n- u e- a-? ---------------------- Hoe lang bent u er al? 0
Cik ilgi Jūs te paliksiet? H---la-----------? H-- l--- b----- u- H-e l-n- b-i-f- u- ------------------ Hoe lang blijft u? 0
Vai Jums šeit patīk? Be-a-- he--- h---? B----- h-- u h---- B-v-l- h-t u h-e-? ------------------ Bevalt het u hier? 0
Vai Jūs te pavadāt atvaļinājumu? B--t------r-me- vak--tie? B--- u h--- m-- v-------- B-n- u h-e- m-t v-k-n-i-? ------------------------- Bent u hier met vakantie? 0
Apciemojiet mani! K-m me------ee- --z--k-n! K-- m- e-- k--- o-------- K-m m- e-n k-e- o-z-e-e-! ------------------------- Kom me een keer opzoeken! 0
Te ir mana adrese. Hier ----i-- ---es. H--- i- m--- a----- H-e- i- m-j- a-r-s- ------------------- Hier is mijn adres. 0
Vai mēs rīt redzēsimies? Z-en--e el-a-r m--ge-? Z--- w- e----- m------ Z-e- w- e-k-a- m-r-e-? ---------------------- Zien we elkaar morgen? 0
Man ļoti žēl, bet man jau ir citi plāni. So-r-,--a---ik --- -l-pl-nn-n. S----- m--- i- h-- a- p------- S-r-y- m-a- i- h-b a- p-a-n-n- ------------------------------ Sorry, maar ik heb al plannen. 0
Atā! / Čau! Dag! D--- D-g- ---- Dag! 0
Uz redzēšanos! T-- -ien-! T-- z----- T-t z-e-s- ---------- Tot ziens! 0
Uz drīzu redzēšanos! T-t g-u-! T-- g---- T-t g-u-! --------- Tot gauw! 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Alfabēti

Ar valodu palīdzību mēs varam saprast viens otru. Mēs stāstam citiem, ko mēs domājam vai jūtam. Kā arī rakstībai ir šāds pielietojums. Lielākajai daļai valodu ir rakstiska forma, vai rakstība. Rakstība sastāv no rakstu zīmēm. Šīs rakstu zīmes var būt atšķirīgas. Lielākā daļa rakstību sastāv no burtiem. Šie burti veido alfabētus. Alfabēts ir sakārtota grafisku simbolu kopa. Šīs zīmes ir savienotas un, balstoties uz noteiktiem nosacījumiem, veido vārdus. Katrai rakstu zīmei ir nostiprināta izruna. Vārds ‘alfabēts’ cēlies no grieķu valodas. Šajā valodā pirmie alfabēta burti bija alfa un beta. Cauri gadsimtiem ir pastāvējuši dažādi alfabēti. Cilvēki izmantoja rakstu zīmes vairāk nekā 3000 gadus atpakaļ. Agrāk, rakstu zīmes bija maģiski simboli. Tikai daži zināja to nozīmes. Vēlāk šīs zīmes zaudēja savu simbolisko raksturu. Šodien burtiem nav nekādas nozīmes. Tiem ir nozīme tikai tad, kad tie tiek savienoti ar citiem burtiem. Rakstu zīmēm, kā piemēram, kuras izmanto Ķīnā, ir cita funkcija. Tās atgādina zīmējumus un bieži vien attēlo to nozīmi. Kad mēs rakstām, mēs šifrējam savas domas. Mēs izmantojam rakstu zīmes, lai pierakstītu savas zināšanas. Mūsu smadzenes ir iemācījušās, kā atšifrēt alfabētu. Rakstu zīmes kļūst par vārdiem, vārdi kļūst par idejām. Šādā veidā teksts var saglabāties tūkstošiem gadu. Un vēl ar vien būt saprasts…