Sarunvārdnīca

lv Iepazīt   »   hy Getting to know others

3 [trīs]

Iepazīt

Iepazīt

3 [երեք]

3 [yerek’]

Getting to know others

[tsanot’anal]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu armēņu Spēlēt Vairāk
Sveiks! Sveika! Sveiki! Ող--ւյ-! Ո------- Ո-ջ-ւ-ն- -------- Ողջույն! 0
Voghj---! V-------- V-g-j-y-! --------- Voghjuyn!
Labdien! Բա-ի---! Բ--- օ-- Բ-ր- օ-! -------- Բարի օր! 0
B--i -r! B--- o-- B-r- o-! -------- Bari or!
Kā klājas? / Kā iet? Ո՞ն- --:-Ինչպե-- -ս: Ո--- ե-- Ի------ ե-- Ո-ն- ե-: Ի-չ-ե-ս ե-: -------------------- Ո՞նց ես: Ինչպե՞ս ես: 0
VO՞nts’ -es I-ch’-e-- yes V------ y-- I-------- y-- V-՞-t-’ y-s I-c-’-e-s y-s ------------------------- VO՞nts’ yes Inch’pe՞s yes
Vai Jūs esat no Eiropas? Դու--Ե--ո--յի---՞ք: Դ--- Ե-------- ե--- Դ-ւ- Ե-ր-պ-յ-ց ե-ք- ------------------- Դուք Եվրոպայից ե՞ք: 0
D-k----v-opa-it-’ -e-k’ D--- Y----------- y---- D-k- Y-v-o-a-i-s- y-՞-’ ----------------------- Duk’ Yevropayits’ ye՞k’
Vai Jūs esat no Amerikas? Դուք-Ամ--իկ-յ---ե՞ք: Դ--- Ա--------- ե--- Դ-ւ- Ա-ե-ի-ա-ի- ե-ք- -------------------- Դուք Ամերիկայից ե՞ք: 0
D-k--A--ri-ay-t-- ye՞-’ D--- A----------- y---- D-k- A-e-i-a-i-s- y-՞-’ ----------------------- Duk’ Amerikayits’ ye՞k’
Vai Jūs esat no Āzijas? Դ-ւ- Ասի-յի- ե՞-: Դ--- Ա------ ե--- Դ-ւ- Ա-ի-յ-ց ե-ք- ----------------- Դուք Ասիայից ե՞ք: 0
D-k’-A-i--------e՞-’ D--- A-------- y---- D-k- A-i-y-t-’ y-՞-’ -------------------- Duk’ Asiayits’ ye՞k’
Kurā viesnīcā Jūs dzīvojat? Ո-- հ-----նոցու--եք --ւք ապ---մ: Ո-- հ----------- ե- Դ--- ա------ Ո-ր հ-ո-ր-ն-ց-ւ- ե- Դ-ւ- ա-ր-ւ-: -------------------------------- Ո՞ր հյուրանոցում եք Դուք ապրում: 0
V-՞r--yu-an----um -e-’-Du-- --r-m V--- h----------- y--- D--- a---- V-՞- h-u-a-o-s-u- y-k- D-k- a-r-m --------------------------------- VO՞r hyuranots’um yek’ Duk’ aprum
Cik ilgi Jūs jau esat šeit? Ի-չ-ա-ն ժ-----կ-է---- այ-տ-ղ --: Ի------ ժ------ է- ո- ա----- ե-- Ի-չ-ա-ն ժ-մ-ն-կ է- ո- ա-ս-ե- ե-: -------------------------------- Ինչքա՞ն ժամանակ է, որ այստեղ եք: 0
Inc-’k-a-n --ama-a- -,-v-- ay--e----ek’ I--------- z------- e- v-- a------ y--- I-c-’-’-՞- z-a-a-a- e- v-r a-s-e-h y-k- --------------------------------------- Inch’k’a՞n zhamanak e, vor aystegh yek’
Cik ilgi Jūs te paliksiet? Ինչքա-ն ժ-մ-նա----նաք -յ-տե-: Ի------ ժ------ կ---- ա------ Ի-չ-ա-ն ժ-մ-ն-կ կ-ն-ք ա-ս-ե-: ----------------------------- Ինչքա՞ն ժամանակ կմնաք այստեղ: 0
In-h-k-a՞n--ha--na- kmna-- a-s-egh I--------- z------- k----- a------ I-c-’-’-՞- z-a-a-a- k-n-k- a-s-e-h ---------------------------------- Inch’k’a՞n zhamanak kmnak’ aystegh
Vai Jums šeit patīk? Ձեզ --ւ-- --գա-իս-ա-ս-եղ: Ձ-- դ---- է գ---- ա------ Ձ-զ դ-ւ-ր է գ-լ-ս ա-ս-ե-: ------------------------- Ձեզ դու՞ր է գալիս այստեղ: 0
Dz-z du-----g---- --s---h D--- d--- e g---- a------ D-e- d-՞- e g-l-s a-s-e-h ------------------------- Dzez du՞r e galis aystegh
Vai Jūs te pavadāt atvaļinājumu? Ձ---ա---կ-------յ--ե-ղ--ք--նց----ո-մ Ձ-- ա--------- ա------ ե- ա--------- Ձ-ր ա-ձ-կ-ւ-դ- ա-ս-ե-ղ ե- ա-ց-ա-ն-ւ- ------------------------------------ Ձեր արձակուրդն այստե՞ղ եք անցկացնում 0
D--r-a-dz-kurdn ays--՞-- ---’ -nt-’------um D--- a--------- a------- y--- a------------ D-e- a-d-a-u-d- a-s-e-g- y-k- a-t-’-a-s-n-m ------------------------------------------- Dzer ardzakurdn ayste՞gh yek’ ants’kats’num
Apciemojiet mani! Այ-ե-ե- -նձ! Ա------ ի--- Ա-ց-լ-ք ի-ձ- ------------ Այցելեք ինձ! 0
Ayt--y--ek’ --dz! A---------- i---- A-t-’-e-e-’ i-d-! ----------------- Ayts’yelek’ indz!
Te ir mana adrese. Ս- ---հ-ս--ն -: Ս- ի- հ----- է- Ս- ի- հ-ս-ե- է- --------------- Սա իմ հասցեն է: 0
Sa--m--a----ye--e S- i- h-------- e S- i- h-s-s-y-n e ----------------- Sa im hasts’yen e
Vai mēs rīt redzēsimies? Կ----վ--նք-վ---: Կ--------- վ---- Կ-ե-ն-ե-ն- վ-ղ-: ---------------- Կտեսնվե՞նք վաղը: 0
Kt-----՞--- va--y K---------- v---- K-e-n-e-n-’ v-g-y ----------------- Ktesnve՞nk’ vaghy
Man ļoti žēl, bet man jau ir citi plāni. Ցավո-- եմ,---յ- ---ը --րիշ -լ-ն-ե- ո-ն--: Ց----- ե-- բ--- վ--- ո---- պ------ ո----- Ց-վ-ւ- ե-, բ-յ- վ-ղ- ո-ր-շ պ-ա-ն-ր ո-ն-մ- ----------------------------------------- Ցավում եմ, բայց վաղը ուրիշ պլաններ ունեմ: 0
Ts’a-um yem---a--s’-va--y-----h---a--er----m T------ y--- b----- v---- u---- p------ u--- T-’-v-m y-m- b-y-s- v-g-y u-i-h p-a-n-r u-e- -------------------------------------------- Ts’avum yem, bayts’ vaghy urish planner unem
Atā! / Čau! Ց-ես-ւ---ւն! Ց----------- Ց-ե-ո-թ-ո-ն- ------------ Ցտեսություն! 0
T---esut-yu-! T------------ T-’-e-u-’-u-! ------------- Ts’tesut’yun!
Uz redzēšanos! Ց-եսությո--! Ց----------- Ց-ե-ո-թ-ո-ն- ------------ Ցտեսություն! 0
T-’tesu----n! T------------ T-’-e-u-’-u-! ------------- Ts’tesut’yun!
Uz drīzu redzēšanos! Առ---մ! Ա------ Ա-ա-ժ-! ------- Առայժմ! 0
A--ay--m! A-------- A-r-y-h-! --------- Arrayzhm!

Alfabēti

Ar valodu palīdzību mēs varam saprast viens otru. Mēs stāstam citiem, ko mēs domājam vai jūtam. Kā arī rakstībai ir šāds pielietojums. Lielākajai daļai valodu ir rakstiska forma, vai rakstība. Rakstība sastāv no rakstu zīmēm. Šīs rakstu zīmes var būt atšķirīgas. Lielākā daļa rakstību sastāv no burtiem. Šie burti veido alfabētus. Alfabēts ir sakārtota grafisku simbolu kopa. Šīs zīmes ir savienotas un, balstoties uz noteiktiem nosacījumiem, veido vārdus. Katrai rakstu zīmei ir nostiprināta izruna. Vārds ‘alfabēts’ cēlies no grieķu valodas. Šajā valodā pirmie alfabēta burti bija alfa un beta. Cauri gadsimtiem ir pastāvējuši dažādi alfabēti. Cilvēki izmantoja rakstu zīmes vairāk nekā 3000 gadus atpakaļ. Agrāk, rakstu zīmes bija maģiski simboli. Tikai daži zināja to nozīmes. Vēlāk šīs zīmes zaudēja savu simbolisko raksturu. Šodien burtiem nav nekādas nozīmes. Tiem ir nozīme tikai tad, kad tie tiek savienoti ar citiem burtiem. Rakstu zīmēm, kā piemēram, kuras izmanto Ķīnā, ir cita funkcija. Tās atgādina zīmējumus un bieži vien attēlo to nozīmi. Kad mēs rakstām, mēs šifrējam savas domas. Mēs izmantojam rakstu zīmes, lai pierakstītu savas zināšanas. Mūsu smadzenes ir iemācījušās, kā atšifrēt alfabētu. Rakstu zīmes kļūst par vārdiem, vārdi kļūst par idejām. Šādā veidā teksts var saglabāties tūkstošiem gadu. Un vēl ar vien būt saprasts…