Sarunvārdnīca

lv Iepazīt   »   be Знаёміцца

3 [trīs]

Iepazīt

Iepazīt

3 [тры]

3 [try]

Знаёміцца

[Znaemіtstsa]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu baltkrievu Spēlēt Vairāk
Sveiks! Sveika! Sveiki! Пры-----н-! Прывітанне! П-ы-і-а-н-! ----------- Прывітанне! 0
Pr-----nne! Pryvіtanne! P-y-і-a-n-! ----------- Pryvіtanne!
Labdien! Добры -з-нь! Добры дзень! Д-б-ы д-е-ь- ------------ Добры дзень! 0
Dob---d-e-’! Dobry dzen’! D-b-y d-e-’- ------------ Dobry dzen’!
Kā klājas? / Kā iet? Як--пр---? Як справы? Я- с-р-в-? ---------- Як справы? 0
Y-k--pr-v-? Yak spravy? Y-k s-r-v-? ----------- Yak spravy?
Vai Jūs esat no Eiropas? В----Еўропы? Вы з Еўропы? В- з Е-р-п-? ------------ Вы з Еўропы? 0
Vy z YE---p-? Vy z YEuropy? V- z Y-u-o-y- ------------- Vy z YEuropy?
Vai Jūs esat no Amerikas? Вы-з А-ерык-? Вы з Амерыкі? В- з А-е-ы-і- ------------- Вы з Амерыкі? 0
Vy-- Am-r-k-? Vy z Amerykі? V- z A-e-y-і- ------------- Vy z Amerykі?
Vai Jūs esat no Āzijas? Вы ------? Вы з Азіі? В- з А-і-? ---------- Вы з Азіі? 0
V- z Azіі? Vy z Azіі? V- z A-і-? ---------- Vy z Azіі?
Kurā viesnīcā Jūs dzīvojat? У якой-га----і---Вы-сп---лі-я? У якой гасцініцы Вы спыніліся? У я-о- г-с-і-і-ы В- с-ы-і-і-я- ------------------------------ У якой гасцініцы Вы спыніліся? 0
U -ako---ast--n--s- ---spy-іl--ya? U yakoy gastsіnіtsy Vy spynіlіsya? U y-k-y g-s-s-n-t-y V- s-y-і-і-y-? ---------------------------------- U yakoy gastsіnіtsy Vy spynіlіsya?
Cik ilgi Jūs jau esat šeit? Як даўно В----- ---? Як даўно Вы ўжо тут? Я- д-ў-о В- ў-о т-т- -------------------- Як даўно Вы ўжо тут? 0
Ya--da-no-V- u----tut? Yak dauno Vy uzho tut? Y-k d-u-o V- u-h- t-t- ---------------------- Yak dauno Vy uzho tut?
Cik ilgi Jūs te paliksiet? Як-н-д--г--В--т--? Як надоўга Вы тут? Я- н-д-ў-а В- т-т- ------------------ Як надоўга Вы тут? 0
Y-- -ad-u-a V- t-t? Yak nadouga Vy tut? Y-k n-d-u-a V- t-t- ------------------- Yak nadouga Vy tut?
Vai Jums šeit patīk? Вам--ут п-да-аецц-? Вам тут падабаецца? В-м т-т п-д-б-е-ц-? ------------------- Вам тут падабаецца? 0
Vam t-t ------ets--a? Vam tut padabaetstsa? V-m t-t p-d-b-e-s-s-? --------------------- Vam tut padabaetstsa?
Vai Jūs te pavadāt atvaļinājumu? Вы п-ы-ха-- сюд--н- а-п---н-к? Вы прыехалі сюды на адпачынак? В- п-ы-х-л- с-д- н- а-п-ч-н-к- ------------------------------ Вы прыехалі сюды на адпачынак? 0
Vy -r-ekh--- -y-dy--a --p-c----k? Vy pryekhalі syudy na adpachynak? V- p-y-k-a-і s-u-y n- a-p-c-y-a-? --------------------------------- Vy pryekhalі syudy na adpachynak?
Apciemojiet mani! Пр-яз-жай---д--мяне -а---н--у--ь----ос--! Прыязджайце да мяне калі-небудзь у госці! П-ы-з-ж-й-е д- м-н- к-л---е-у-з- у г-с-і- ----------------------------------------- Прыязджайце да мяне калі-небудзь у госці! 0
P--yaz--h-yt-e d- -y----k--і----ud---- g--t--! Pryyazdzhaytse da myane kalі-nebudz’ u gostsі! P-y-a-d-h-y-s- d- m-a-e k-l---e-u-z- u g-s-s-! ---------------------------------------------- Pryyazdzhaytse da myane kalі-nebudz’ u gostsі!
Te ir mana adrese. В-----ой -др-с. Вось мой адрас. В-с- м-й а-р-с- --------------- Вось мой адрас. 0
V--’ -oy--d-as. Vos’ moy adras. V-s- m-y a-r-s- --------------- Vos’ moy adras.
Vai mēs rīt redzēsimies? М--п-бач-м-я-з--т--? Мы пабачымся заўтра? М- п-б-ч-м-я з-ў-р-? -------------------- Мы пабачымся заўтра? 0
M- --------s-a--a----? My pabachymsya zautra? M- p-b-c-y-s-a z-u-r-? ---------------------- My pabachymsya zautra?
Man ļoti žēl, bet man jau ir citi plāni. Н- жа----у-мяне -жо -ап-ана---ыя і--ыя--п---ы. На жаль, у мяне ўжо запланаваныя іншыя справы. Н- ж-л-, у м-н- ў-о з-п-а-а-а-ы- і-ш-я с-р-в-. ---------------------------------------------- На жаль, у мяне ўжо запланаваныя іншыя справы. 0
N----al-, u----n- u-ho-z--lanav--yy- іnshyy--sp--vy. Na zhal’, u myane uzho zaplanavanyya іnshyya spravy. N- z-a-’- u m-a-e u-h- z-p-a-a-a-y-a і-s-y-a s-r-v-. ---------------------------------------------------- Na zhal’, u myane uzho zaplanavanyya іnshyya spravy.
Atā! / Čau! Бы-а-! Бывай! Б-в-й- ------ Бывай! 0
B--ay! Byvay! B-v-y- ------ Byvay!
Uz redzēšanos! Д- п----э--я! Да пабачэння! Д- п-б-ч-н-я- ------------- Да пабачэння! 0
Da-p--ac-e--y-! Da pabachennya! D- p-b-c-e-n-a- --------------- Da pabachennya!
Uz drīzu redzēšanos! Д- --с--э--! Да сустрэчы! Д- с-с-р-ч-! ------------ Да сустрэчы! 0
Da ---tr----! Da sustrechy! D- s-s-r-c-y- ------------- Da sustrechy!

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Alfabēti

Ar valodu palīdzību mēs varam saprast viens otru. Mēs stāstam citiem, ko mēs domājam vai jūtam. Kā arī rakstībai ir šāds pielietojums. Lielākajai daļai valodu ir rakstiska forma, vai rakstība. Rakstība sastāv no rakstu zīmēm. Šīs rakstu zīmes var būt atšķirīgas. Lielākā daļa rakstību sastāv no burtiem. Šie burti veido alfabētus. Alfabēts ir sakārtota grafisku simbolu kopa. Šīs zīmes ir savienotas un, balstoties uz noteiktiem nosacījumiem, veido vārdus. Katrai rakstu zīmei ir nostiprināta izruna. Vārds ‘alfabēts’ cēlies no grieķu valodas. Šajā valodā pirmie alfabēta burti bija alfa un beta. Cauri gadsimtiem ir pastāvējuši dažādi alfabēti. Cilvēki izmantoja rakstu zīmes vairāk nekā 3000 gadus atpakaļ. Agrāk, rakstu zīmes bija maģiski simboli. Tikai daži zināja to nozīmes. Vēlāk šīs zīmes zaudēja savu simbolisko raksturu. Šodien burtiem nav nekādas nozīmes. Tiem ir nozīme tikai tad, kad tie tiek savienoti ar citiem burtiem. Rakstu zīmēm, kā piemēram, kuras izmanto Ķīnā, ir cita funkcija. Tās atgādina zīmējumus un bieži vien attēlo to nozīmi. Kad mēs rakstām, mēs šifrējam savas domas. Mēs izmantojam rakstu zīmes, lai pierakstītu savas zināšanas. Mūsu smadzenes ir iemācījušās, kā atšifrēt alfabētu. Rakstu zīmes kļūst par vārdiem, vārdi kļūst par idejām. Šādā veidā teksts var saglabāties tūkstošiem gadu. Un vēl ar vien būt saprasts…