Sarunvārdnīca

lv Iepazīt   »   sq Njoh

3 [trīs]

Iepazīt

Iepazīt

3 [tre]

Njoh

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu albāņu Spēlēt Vairāk
Sveiks! Sveika! Sveiki! Tun-ja--eta--- Ç’--m-! Tungjatjeta! / Ç’kemi! T-n-j-t-e-a- / Ç-k-m-! ---------------------- Tungjatjeta! / Ç’kemi! 0
Labdien! M-rё---a! Mirёdita! M-r-d-t-! --------- Mirёdita! 0
Kā klājas? / Kā iet? S- -e--? Si jeni? S- j-n-? -------- Si jeni? 0
Vai Jūs esat no Eiropas? Vi---ng- -uro--? Vini nga Europa? V-n- n-a E-r-p-? ---------------- Vini nga Europa? 0
Vai Jūs esat no Amerikas? Vi-i--g---m-r---? Vini nga Amerika? V-n- n-a A-e-i-a- ----------------- Vini nga Amerika? 0
Vai Jūs esat no Āzijas? Vi-i --a-A--a? Vini nga Azia? V-n- n-a A-i-? -------------- Vini nga Azia? 0
Kurā viesnīcā Jūs dzīvojat? Nё c-lin h--el -- rrini? Nё cilin hotel po rrini? N- c-l-n h-t-l p- r-i-i- ------------------------ Nё cilin hotel po rrini? 0
Cik ilgi Jūs jau esat šeit? Sa----ё keni kё--? Sa kohё keni kёtu? S- k-h- k-n- k-t-? ------------------ Sa kohё keni kёtu? 0
Cik ilgi Jūs te paliksiet? Sa -o--ё r--ni? Sa do tё rrini? S- d- t- r-i-i- --------------- Sa do tё rrini? 0
Vai Jums šeit patīk? A--- -ё-qen---t-? A ju pёlqen kёtu? A j- p-l-e- k-t-? ----------------- A ju pёlqen kёtu? 0
Vai Jūs te pavadāt atvaļinājumu? Kё-u -- i----o-i p--h-m--? Kёtu po i kaloni pushimet? K-t- p- i k-l-n- p-s-i-e-? -------------------------- Kёtu po i kaloni pushimet? 0
Apciemojiet mani! E-a-i--do-jё-erё pё---iz--ё! Ejani ndonjёherё pёr vizitё! E-a-i n-o-j-h-r- p-r v-z-t-! ---------------------------- Ejani ndonjёherё pёr vizitё! 0
Te ir mana adrese. Kj--ë--të---r-sa im-. Kjo është adresa ime. K-o ë-h-ë a-r-s- i-e- --------------------- Kjo është adresa ime. 0
Vai mēs rīt redzēsimies? A--o -ё -h-hem- -es--? A do tё shihemi nesёr? A d- t- s-i-e-i n-s-r- ---------------------- A do tё shihemi nesёr? 0
Man ļoti žēl, bet man jau ir citi plāni. M- --e- -e-----r-k-- p--ё. Mё vjen keq, por kam punё. M- v-e- k-q- p-r k-m p-n-. -------------------------- Mё vjen keq, por kam punё. 0
Atā! / Čau! Mi-u--f----! Mirupafshim! M-r-p-f-h-m- ------------ Mirupafshim! 0
Uz redzēšanos! M--u-a--him! Mirupafshim! M-r-p-f-h-m- ------------ Mirupafshim! 0
Uz drīzu redzēšanos! S-i-emi-pa-taj! Shihemi pastaj! S-i-e-i p-s-a-! --------------- Shihemi pastaj! 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Alfabēti

Ar valodu palīdzību mēs varam saprast viens otru. Mēs stāstam citiem, ko mēs domājam vai jūtam. Kā arī rakstībai ir šāds pielietojums. Lielākajai daļai valodu ir rakstiska forma, vai rakstība. Rakstība sastāv no rakstu zīmēm. Šīs rakstu zīmes var būt atšķirīgas. Lielākā daļa rakstību sastāv no burtiem. Šie burti veido alfabētus. Alfabēts ir sakārtota grafisku simbolu kopa. Šīs zīmes ir savienotas un, balstoties uz noteiktiem nosacījumiem, veido vārdus. Katrai rakstu zīmei ir nostiprināta izruna. Vārds ‘alfabēts’ cēlies no grieķu valodas. Šajā valodā pirmie alfabēta burti bija alfa un beta. Cauri gadsimtiem ir pastāvējuši dažādi alfabēti. Cilvēki izmantoja rakstu zīmes vairāk nekā 3000 gadus atpakaļ. Agrāk, rakstu zīmes bija maģiski simboli. Tikai daži zināja to nozīmes. Vēlāk šīs zīmes zaudēja savu simbolisko raksturu. Šodien burtiem nav nekādas nozīmes. Tiem ir nozīme tikai tad, kad tie tiek savienoti ar citiem burtiem. Rakstu zīmēm, kā piemēram, kuras izmanto Ķīnā, ir cita funkcija. Tās atgādina zīmējumus un bieži vien attēlo to nozīmi. Kad mēs rakstām, mēs šifrējam savas domas. Mēs izmantojam rakstu zīmes, lai pierakstītu savas zināšanas. Mūsu smadzenes ir iemācījušās, kā atšifrēt alfabētu. Rakstu zīmes kļūst par vārdiem, vārdi kļūst par idejām. Šādā veidā teksts var saglabāties tūkstošiem gadu. Un vēl ar vien būt saprasts…