Sarunvārdnīca

lv Iepazīt   »   af Leer ken / ontmoet

3 [trīs]

Iepazīt

Iepazīt

3 [drie]

Leer ken / ontmoet

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu afrikāņu Spēlēt Vairāk
Sveiks! Sveika! Sveiki! H-ll-! H----- H-l-o- ------ Hallo! 0
Labdien! Goeie-d-g! G---- d--- G-e-e d-g- ---------- Goeie dag! 0
Kā klājas? / Kā iet? H-e---an d--? H-- g--- d--- H-e g-a- d-t- ------------- Hoe gaan dit? 0
Vai Jūs esat no Eiropas? Ko- - u-t-Europ-? K-- u u-- E------ K-m u u-t E-r-p-? ----------------- Kom u uit Europa? 0
Vai Jūs esat no Amerikas? K-m u-uit--me---a? K-- u u-- A------- K-m u u-t A-e-i-a- ------------------ Kom u uit Amerika? 0
Vai Jūs esat no Āzijas? K-- --ui- Asië? K-- u u-- A---- K-m u u-t A-i-? --------------- Kom u uit Asië? 0
Kurā viesnīcā Jūs dzīvojat? In-wa--e- ho-el------? I- w----- h---- b-- u- I- w-t-e- h-t-l b-y u- ---------------------- In watter hotel bly u? 0
Cik ilgi Jūs jau esat šeit? H-e--a-- is-u -- --er? H-- l--- i- u a- h---- H-e l-n- i- u a- h-e-? ---------------------- Hoe lank is u al hier? 0
Cik ilgi Jūs te paliksiet? Hoe-la-----a--u--l-? H-- l--- g--- u b--- H-e l-n- g-a- u b-y- -------------------- Hoe lank gaan u bly? 0
Vai Jums šeit patīk? Geni---- -it--i-r? G----- u d-- h---- G-n-e- u d-t h-e-? ------------------ Geniet u dit hier? 0
Vai Jūs te pavadāt atvaļinājumu? I- u-h--r-------k-nsi-? I- u h--- m-- v-------- I- u h-e- m-t v-k-n-i-? ----------------------- Is u hier met vakansie? 0
Apciemojiet mani! Besoek -- -s---lie-!-- K-m------ v-r---! B----- m- a--------- / K-- k---- v-- m-- B-s-e- m- a-s-b-i-f- / K-m k-i-r v-r m-! ---------------------------------------- Besoek my asseblief! / Kom kuier vir my! 0
Te ir mana adrese. Hi-- ----- adr-s. H--- i- m- a----- H-e- i- m- a-r-s- ----------------- Hier is my adres. 0
Vai mēs rīt redzēsimies? S-e- ons----a-- m-re? S--- o-- m----- m---- S-e- o-s m-k-a- m-r-? --------------------- Sien ons mekaar môre? 0
Man ļoti žēl, bet man jau ir citi plāni. Ek -s-ja-mer,-m-a---k h-- -eed- p-ann-. E- i- j------ m--- e- h-- r---- p------ E- i- j-m-e-, m-a- e- h-t r-e-s p-a-n-. --------------------------------------- Ek is jammer, maar ek het reeds planne. 0
Atā! / Čau! T--sie-s- - M-oi bl-----Mo------p! T-------- / M--- b--- / M--- l---- T-t-i-n-! / M-o- b-y- / M-o- l-o-! ---------------------------------- Totsiens! / Mooi bly! / Mooi loop! 0
Uz redzēšanos! To--i--s! T-------- T-t-i-n-! --------- Totsiens! 0
Uz drīzu redzēšanos! S-e- j-u -i-nekort! S--- j-- b--------- S-e- j-u b-n-e-o-t- ------------------- Sien jou binnekort! 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Alfabēti

Ar valodu palīdzību mēs varam saprast viens otru. Mēs stāstam citiem, ko mēs domājam vai jūtam. Kā arī rakstībai ir šāds pielietojums. Lielākajai daļai valodu ir rakstiska forma, vai rakstība. Rakstība sastāv no rakstu zīmēm. Šīs rakstu zīmes var būt atšķirīgas. Lielākā daļa rakstību sastāv no burtiem. Šie burti veido alfabētus. Alfabēts ir sakārtota grafisku simbolu kopa. Šīs zīmes ir savienotas un, balstoties uz noteiktiem nosacījumiem, veido vārdus. Katrai rakstu zīmei ir nostiprināta izruna. Vārds ‘alfabēts’ cēlies no grieķu valodas. Šajā valodā pirmie alfabēta burti bija alfa un beta. Cauri gadsimtiem ir pastāvējuši dažādi alfabēti. Cilvēki izmantoja rakstu zīmes vairāk nekā 3000 gadus atpakaļ. Agrāk, rakstu zīmes bija maģiski simboli. Tikai daži zināja to nozīmes. Vēlāk šīs zīmes zaudēja savu simbolisko raksturu. Šodien burtiem nav nekādas nozīmes. Tiem ir nozīme tikai tad, kad tie tiek savienoti ar citiem burtiem. Rakstu zīmēm, kā piemēram, kuras izmanto Ķīnā, ir cita funkcija. Tās atgādina zīmējumus un bieži vien attēlo to nozīmi. Kad mēs rakstām, mēs šifrējam savas domas. Mēs izmantojam rakstu zīmes, lai pierakstītu savas zināšanas. Mūsu smadzenes ir iemācījušās, kā atšifrēt alfabētu. Rakstu zīmes kļūst par vārdiem, vārdi kļūst par idejām. Šādā veidā teksts var saglabāties tūkstošiem gadu. Un vēl ar vien būt saprasts…