Sarunvārdnīca

lv Iepazīt   »   et Tuttavaks saama

3 [trīs]

Iepazīt

Iepazīt

3 [kolm]

Tuttavaks saama

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu igauņu Spēlēt Vairāk
Sveiks! Sveika! Sveiki! T-r-! T---- T-r-! ----- Tere! 0
Labdien! Te-e p---a--! T--- p------- T-r- p-e-a-t- ------------- Tere päevast! 0
Kā klājas? / Kā iet? K-i--s--ä-e-? K----- l----- K-i-a- l-h-b- ------------- Kuidas läheb? 0
Vai Jūs esat no Eiropas? Tul-te -- -u--o----? T----- t- E--------- T-l-t- t- E-r-o-a-t- -------------------- Tulete te Euroopast? 0
Vai Jūs esat no Amerikas? Tu-e-e-te--mee----s-? T----- t- A---------- T-l-t- t- A-e-r-k-s-? --------------------- Tulete te Ameerikast? 0
Vai Jūs esat no Āzijas? T--e-e te-Aasi--t? T----- t- A------- T-l-t- t- A-s-a-t- ------------------ Tulete te Aasiast? 0
Kurā viesnīcā Jūs dzīvojat? Mil-i-es --t---is te---atu--? M------- h------- t- p------- M-l-i-e- h-t-l-i- t- p-a-u-e- ----------------------------- Millises hotellis te peatute? 0
Cik ilgi Jūs jau esat šeit? K-i--a----e -i-n j-ba--lete? K-- k--- t- s--- j--- o----- K-i k-u- t- s-i- j-b- o-e-e- ---------------------------- Kui kaua te siin juba olete? 0
Cik ilgi Jūs te paliksiet? K-- -au-----e-jääte? K-- k----- t- j----- K-i k-u-k- t- j-ä-e- -------------------- Kui kauaks te jääte? 0
Vai Jums šeit patīk? Ka--t---e -e--------in? K-- t---- m------ s---- K-s t-i-e m-e-d-b s-i-? ----------------------- Kas teile meeldib siin? 0
Vai Jūs te pavadāt atvaļinājumu? Ole-e -- --in-p---u-e-? O---- t- s--- p-------- O-e-e t- s-i- p-h-u-e-? ----------------------- Olete te siin puhkusel? 0
Apciemojiet mani! Kü--stage mi-d-k-n--i! K-------- m--- k------ K-l-s-a-e m-n- k-n-g-! ---------------------- Külastage mind kunagi! 0
Te ir mana adrese. Sii- o- -i-u-a--r-s-. S--- o- m--- a------- S-i- o- m-n- a-d-e-s- --------------------- Siin on minu aadress. 0
Vai mēs rīt redzēsimies? K-- n--me -o-me? K-- n---- h----- K-s n-e-e h-m-e- ---------------- Kas näeme homme? 0
Man ļoti žēl, bet man jau ir citi plāni. Mu- -- k---u- --id------- m--a---j--a ee-. M-- o- k----- k--- m-- o- m----- j--- e--- M-l o- k-h-u- k-i- m-l o- m-d-g- j-b- e-s- ------------------------------------------ Mul on kahju, kuid mul on midagi juba ees. 0
Atā! / Čau! Hü-as--! H------- H-v-s-i- -------- Hüvasti! 0
Uz redzēšanos! Näg-m-s---! N---------- N-g-m-s-n-! ----------- Nägemiseni! 0
Uz drīzu redzēšanos! V--s----ä-m-! V----- n----- V-r-t- n-e-e- ------------- Varsti näeme! 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Alfabēti

Ar valodu palīdzību mēs varam saprast viens otru. Mēs stāstam citiem, ko mēs domājam vai jūtam. Kā arī rakstībai ir šāds pielietojums. Lielākajai daļai valodu ir rakstiska forma, vai rakstība. Rakstība sastāv no rakstu zīmēm. Šīs rakstu zīmes var būt atšķirīgas. Lielākā daļa rakstību sastāv no burtiem. Šie burti veido alfabētus. Alfabēts ir sakārtota grafisku simbolu kopa. Šīs zīmes ir savienotas un, balstoties uz noteiktiem nosacījumiem, veido vārdus. Katrai rakstu zīmei ir nostiprināta izruna. Vārds ‘alfabēts’ cēlies no grieķu valodas. Šajā valodā pirmie alfabēta burti bija alfa un beta. Cauri gadsimtiem ir pastāvējuši dažādi alfabēti. Cilvēki izmantoja rakstu zīmes vairāk nekā 3000 gadus atpakaļ. Agrāk, rakstu zīmes bija maģiski simboli. Tikai daži zināja to nozīmes. Vēlāk šīs zīmes zaudēja savu simbolisko raksturu. Šodien burtiem nav nekādas nozīmes. Tiem ir nozīme tikai tad, kad tie tiek savienoti ar citiem burtiem. Rakstu zīmēm, kā piemēram, kuras izmanto Ķīnā, ir cita funkcija. Tās atgādina zīmējumus un bieži vien attēlo to nozīmi. Kad mēs rakstām, mēs šifrējam savas domas. Mēs izmantojam rakstu zīmes, lai pierakstītu savas zināšanas. Mūsu smadzenes ir iemācījušās, kā atšifrēt alfabētu. Rakstu zīmes kļūst par vārdiem, vārdi kļūst par idejām. Šādā veidā teksts var saglabāties tūkstošiem gadu. Un vēl ar vien būt saprasts…