Sarunvārdnīca

lv Iepazīt   »   nn Getting to know others

3 [trīs]

Iepazīt

Iepazīt

3 [tre]

Getting to know others

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu nynorsk Spēlēt Vairāk
Sveiks! Sveika! Sveiki! Hei! H--- H-i- ---- Hei! 0
Labdien! G-d da-! G-- d--- G-d d-g- -------- God dag! 0
Kā klājas? / Kā iet? K--l-i---å- -e-? K------ g-- d--- K-r-e-s g-r d-t- ---------------- Korleis går det? 0
Vai Jūs esat no Eiropas? Kj-m------- -ur--a? K--- d- f-- E------ K-e- d- f-å E-r-p-? ------------------- Kjem du frå Europa? 0
Vai Jūs esat no Amerikas? Kj-m-du frå -m-r--a? K--- d- f-- A------- K-e- d- f-å A-e-i-a- -------------------- Kjem du frå Amerika? 0
Vai Jūs esat no Āzijas? K-em -u-f-å -sia? K--- d- f-- A---- K-e- d- f-å A-i-? ----------------- Kjem du frå Asia? 0
Kurā viesnīcā Jūs dzīvojat? K-a -o-ell -ur du-på? K-- h----- b-- d- p-- K-a h-t-l- b-r d- p-? --------------------- Kva hotell bur du på? 0
Cik ilgi Jūs jau esat šeit? K----e-ge h-- ---v--- her? K-- l---- h-- d- v--- h--- K-r l-n-e h-r d- v-r- h-r- -------------------------- Kor lenge har du vore her? 0
Cik ilgi Jūs te paliksiet? Kor------ sk-l -- vere -er? K-- l---- s--- d- v--- h--- K-r l-n-e s-a- d- v-r- h-r- --------------------------- Kor lenge skal du vere her? 0
Vai Jums šeit patīk? Li-a- du de- he-? L---- d- d-- h--- L-k-r d- d-g h-r- ----------------- Likar du deg her? 0
Vai Jūs te pavadāt atvaļinājumu? Er--u-på--e-ie----? E- d- p- f---- h--- E- d- p- f-r-e h-r- ------------------- Er du på ferie her? 0
Apciemojiet mani! D- ----e-ø-je --g -in-gon-! D- m- b------ m-- e-- g---- D- m- b-s-k-e m-g e-n g-n-! --------------------------- Du må besøkje meg ein gong! 0
Te ir mana adrese. H-- -r a--e--- --. H-- e- a------ m-- H-r e- a-r-s-a m-. ------------------ Her er adressa mi. 0
Vai mēs rīt redzēsimies? Sjå--- v--- mo--on? S----- v- i m------ S-å-s- v- i m-r-o-? ------------------- Sjåast vi i morgon? 0
Man ļoti žēl, bet man jau ir citi plāni. O---k,--g --- n--o-ann- å----re. O----- e- h-- n--- a--- å g----- O-s-k- e- h-r n-k- a-n- å g-e-e- -------------------------------- Orsak, eg har noko anna å gjere. 0
Atā! / Čau! H- --t! H- d--- H- d-t- ------- Ha det! 0
Uz redzēšanos! Vi-sj--st! V- s------ V- s-å-s-! ---------- Vi sjåast! 0
Uz drīzu redzēšanos! Ha -e- -å---n--! H- d-- s- l----- H- d-t s- l-n-e- ---------------- Ha det så lenge! 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Alfabēti

Ar valodu palīdzību mēs varam saprast viens otru. Mēs stāstam citiem, ko mēs domājam vai jūtam. Kā arī rakstībai ir šāds pielietojums. Lielākajai daļai valodu ir rakstiska forma, vai rakstība. Rakstība sastāv no rakstu zīmēm. Šīs rakstu zīmes var būt atšķirīgas. Lielākā daļa rakstību sastāv no burtiem. Šie burti veido alfabētus. Alfabēts ir sakārtota grafisku simbolu kopa. Šīs zīmes ir savienotas un, balstoties uz noteiktiem nosacījumiem, veido vārdus. Katrai rakstu zīmei ir nostiprināta izruna. Vārds ‘alfabēts’ cēlies no grieķu valodas. Šajā valodā pirmie alfabēta burti bija alfa un beta. Cauri gadsimtiem ir pastāvējuši dažādi alfabēti. Cilvēki izmantoja rakstu zīmes vairāk nekā 3000 gadus atpakaļ. Agrāk, rakstu zīmes bija maģiski simboli. Tikai daži zināja to nozīmes. Vēlāk šīs zīmes zaudēja savu simbolisko raksturu. Šodien burtiem nav nekādas nozīmes. Tiem ir nozīme tikai tad, kad tie tiek savienoti ar citiem burtiem. Rakstu zīmēm, kā piemēram, kuras izmanto Ķīnā, ir cita funkcija. Tās atgādina zīmējumus un bieži vien attēlo to nozīmi. Kad mēs rakstām, mēs šifrējam savas domas. Mēs izmantojam rakstu zīmes, lai pierakstītu savas zināšanas. Mūsu smadzenes ir iemācījušās, kā atšifrēt alfabētu. Rakstu zīmes kļūst par vārdiem, vārdi kļūst par idejām. Šādā veidā teksts var saglabāties tūkstošiem gadu. Un vēl ar vien būt saprasts…