Sarunvārdnīca

lv Iepazīt   »   cs Seznamování

3 [trīs]

Iepazīt

Iepazīt

3 [tři]

Seznamování

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu čehu Spēlēt Vairāk
Sveiks! Sveika! Sveiki! Ahoj! A---- A-o-! ----- Ahoj! 0
Labdien! Do-r--de-! D---- d--- D-b-ý d-n- ---------- Dobrý den! 0
Kā klājas? / Kā iet? Ja---e m---? J-- s- m---- J-k s- m-t-? ------------ Jak se máte? 0
Vai Jūs esat no Eiropas? J-te-z--vr-p-? J--- z E------ J-t- z E-r-p-? -------------- Jste z Evropy? 0
Vai Jūs esat no Amerikas? J-t- z-A-er---? J--- z A------- J-t- z A-e-i-y- --------------- Jste z Ameriky? 0
Vai Jūs esat no Āzijas? J--e --As-e? J--- z A---- J-t- z A-i-? ------------ Jste z Asie? 0
Kurā viesnīcā Jūs dzīvojat? V--k-erém -o-e-u -yd---e? V- k----- h----- b------- V- k-e-é- h-t-l- b-d-í-e- ------------------------- Ve kterém hotelu bydlíte? 0
Cik ilgi Jūs jau esat šeit? J-k -louh--už-t- j-te? J-- d----- u- t- j---- J-k d-o-h- u- t- j-t-? ---------------------- Jak dlouho už tu jste? 0
Cik ilgi Jūs te paliksiet? J-k -lo--o-tu --st--e-e? J-- d----- t- z--------- J-k d-o-h- t- z-s-a-e-e- ------------------------ Jak dlouho tu zůstanete? 0
Vai Jums šeit patīk? L----s---á------? L--- s- V-- t---- L-b- s- V-m t-d-? ----------------- Líbí se Vám tady? 0
Vai Jūs te pavadāt atvaļinājumu? Jste tu n--d----e-é? J--- t- n- d-------- J-t- t- n- d-v-l-n-? -------------------- Jste tu na dovolené? 0
Apciemojiet mani! Přijďt- k---n---ěkdy-na-n---těvu! P------ k- m-- n---- n- n-------- P-i-ď-e k- m-ě n-k-y n- n-v-t-v-! --------------------------------- Přijďte ke mně někdy na návštěvu! 0
Te ir mana adrese. Tad--máte mo- --r-s-. T--- m--- m-- a------ T-d- m-t- m-u a-r-s-. --------------------- Tady máte mou adresu. 0
Vai mēs rīt redzēsimies? U--dím--s- z-t--? U------ s- z----- U-i-í-e s- z-t-a- ----------------- Uvidíme se zítra? 0
Man ļoti žēl, bet man jau ir citi plāni. M-zí -- to- a-e--- ----- pl--- -ěco j---ho. M--- m- t-- a-- u- m-- v p---- n--- j------ M-z- m- t-, a-e u- m-m v p-á-u n-c- j-n-h-. ------------------------------------------- Mrzí mě to, ale už mám v plánu něco jiného. 0
Atā! / Čau! Čau! Č--- Č-u- ---- Čau! 0
Uz redzēšanos! N- -h--d-no-! N- s--------- N- s-l-d-n-u- ------------- Na shledanou! 0
Uz drīzu redzēšanos! Tak -at--! T-- z----- T-k z-t-m- ---------- Tak zatím! 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Alfabēti

Ar valodu palīdzību mēs varam saprast viens otru. Mēs stāstam citiem, ko mēs domājam vai jūtam. Kā arī rakstībai ir šāds pielietojums. Lielākajai daļai valodu ir rakstiska forma, vai rakstība. Rakstība sastāv no rakstu zīmēm. Šīs rakstu zīmes var būt atšķirīgas. Lielākā daļa rakstību sastāv no burtiem. Šie burti veido alfabētus. Alfabēts ir sakārtota grafisku simbolu kopa. Šīs zīmes ir savienotas un, balstoties uz noteiktiem nosacījumiem, veido vārdus. Katrai rakstu zīmei ir nostiprināta izruna. Vārds ‘alfabēts’ cēlies no grieķu valodas. Šajā valodā pirmie alfabēta burti bija alfa un beta. Cauri gadsimtiem ir pastāvējuši dažādi alfabēti. Cilvēki izmantoja rakstu zīmes vairāk nekā 3000 gadus atpakaļ. Agrāk, rakstu zīmes bija maģiski simboli. Tikai daži zināja to nozīmes. Vēlāk šīs zīmes zaudēja savu simbolisko raksturu. Šodien burtiem nav nekādas nozīmes. Tiem ir nozīme tikai tad, kad tie tiek savienoti ar citiem burtiem. Rakstu zīmēm, kā piemēram, kuras izmanto Ķīnā, ir cita funkcija. Tās atgādina zīmējumus un bieži vien attēlo to nozīmi. Kad mēs rakstām, mēs šifrējam savas domas. Mēs izmantojam rakstu zīmes, lai pierakstītu savas zināšanas. Mūsu smadzenes ir iemācījušās, kā atšifrēt alfabētu. Rakstu zīmes kļūst par vārdiem, vārdi kļūst par idejām. Šādā veidā teksts var saglabāties tūkstošiem gadu. Un vēl ar vien būt saprasts…