Sarunvārdnīca

lv Modālo darbības vārdu pagātne 1   »   nn Past tense of modal verbs 1

87 [astoņdesmit septiņi]

Modālo darbības vārdu pagātne 1

Modālo darbības vārdu pagātne 1

87 [åttisju]

Past tense of modal verbs 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu nynorsk Spēlēt Vairāk
Mums bija jāaplej puķes. Vi-må-t- --tne blom-ne. V- m---- v---- b------- V- m-t-e v-t-e b-o-a-e- ----------------------- Vi måtte vatne blomane. 0
Mums bija jāuzkopj dzīvoklis. Vi --tte--yd-----l-ile---it-. V- m---- r---- i l----------- V- m-t-e r-d-e i l-i-e-h-i-a- ----------------------------- Vi måtte rydde i leilegheita. 0
Mums bija jānomazgā trauki. Vi -å-te t- -------e-. V- m---- t- o--------- V- m-t-e t- o-p-a-k-n- ---------------------- Vi måtte ta oppvasken. 0
Vai jums bija jāsamaksā rēķins? M--te-d- b-ta---rekni---? M---- d- b----- r-------- M-t-e d- b-t-l- r-k-i-g-? ------------------------- Måtte de betale rekninga? 0
Vai jums bija jāmaksā par ieejas biļetēm? M-t----e-be---e-i--g--g--e-g-r? M---- d- b----- i-------------- M-t-e d- b-t-l- i-n-a-g-p-n-a-? ------------------------------- Måtte de betale inngangspengar? 0
Vai jums bija jāmaksā soda nauda? Måtte--- -e--le ------? M---- d- b----- e- b--- M-t-e d- b-t-l- e- b-t- ----------------------- Måtte de betale ei bot? 0
Kam bija jāatvadās? Kven --t-e ---- ha -e-? K--- m---- s--- h- d--- K-e- m-t-e s-i- h- d-t- ----------------------- Kven måtte seie ha det? 0
Kam bija agri jāiet mājās? K--n-måt-- -å ---m-ti-le-? K--- m---- g- h--- t------ K-e- m-t-e g- h-i- t-d-e-? -------------------------- Kven måtte gå heim tidleg? 0
Kam bija jābrauc ar vilcienu? K-e---å-t- ta ----t? K--- m---- t- t----- K-e- m-t-e t- t-g-t- -------------------- Kven måtte ta toget? 0
Mēs negribējām ilgi palikt. V- vi----ik--e------e---. V- v---- i---- b-- l----- V- v-l-e i-k-e b-i l-n-e- ------------------------- Vi ville ikkje bli lenge. 0
Mēs negribējām neko dzert. V- -il-e-i--je--r-kk- n-k-. V- v---- i---- d----- n---- V- v-l-e i-k-e d-i-k- n-k-. --------------------------- Vi ville ikkje drikke noko. 0
Mēs negribējām traucēt. V- vill--i-k-e fors-yrre. V- v---- i---- f--------- V- v-l-e i-k-e f-r-t-r-e- ------------------------- Vi ville ikkje forstyrre. 0
Es tikko gribēju piezvanīt. E- -ille-akku-at t-l å------e. E- v---- a------ t-- å r------ E- v-l-e a-k-r-t t-l å r-n-j-. ------------------------------ Eg ville akkurat til å ringje. 0
Es gribēju pasūtīt taksometru. E- vil-- ti--e-e- -ro---. E- v---- t---- e- d------ E- v-l-e t-n-e e- d-o-j-. ------------------------- Eg ville tinge ei drosje. 0
Es gribēju braukt mājās. E- -ille ne---- -øyr--h-im. E- v---- n----- k---- h---- E- v-l-e n-m-e- k-y-e h-i-. --------------------------- Eg ville nemleg køyre heim. 0
Es domāju, tu gribēji piezvanīt savai sievai. E------de -- -i-l- -ingj--ko-a di. E- t----- d- v---- r----- k--- d-- E- t-u-d- d- v-l-e r-n-j- k-n- d-. ---------------------------------- Eg trudde du ville ringje kona di. 0
Es domāju, tu gribēji piezvanīt uzziņām. Eg-t-u--e-d--v--le -ing-e o-pl-s-n--. E- t----- d- v---- r----- o---------- E- t-u-d- d- v-l-e r-n-j- o-p-y-i-g-. ------------------------------------- Eg trudde du ville ringje opplysinga. 0
Es domāju, tu gribēji pasūtīt picu. E---r----------lle ti------zz-. E- t----- d- v---- t---- p----- E- t-u-d- d- v-l-e t-n-e p-z-a- ------------------------------- Eg trudde du ville tinge pizza. 0

Lieli burti, lielas jūtas

Reklāmā tiek izmantoti daudz attēli. Attēli jo īpaši pamodinā mūsos interesi. Mēs uz tiem skatamies uzmanīgāk un ar lielāku interesi. Tādēļ mēs atceramies reklāmas, kurās tika izmatoti attēli. Kā arī, attēli izraisa daudz spēcīgāku emocionālo reakciju. Smadzenes atpazīst attēlu ļoti ātri. Uzreiz ir zināms, kas redzams attēlā. Burti iedarbojas savādāk kā attēli. Tie ir abstrakti simboli. Tāpēc mūsu smadzenes reaģē daudz lēnāk uz burtiem. Tām vispirms ir jāsaprot vārda nozīme. Var teikt, ka smadzeņu valodu centram tas ir jāiztulko. Bet arī ar burtu palīdzību var atspoguļot jūtas. Tikai tekstu jāraksta ar lieliem burtiem. Pētījumi pierāda, ka lieliem burtiem ir liela ietekme. Lielie burti ne tikai ir labāk pamanāmi par mazajiem. Tiem ir arī emocionālāka ietekme. Tie ietekmē gan pozitīvās, gan negatīvās jūtas. Lietu izmērs cilvēkam vienmēr ir bijis svarīgs. Ja tas tiek apdraudēt, nepieciešams rīkoties ātri. Un kad kaut kas ir milzīgs, tas parasti jau ir pavisam tuvu! Tad ir saprotams, kādēļ milzīgi attēli rada tik spēcīgu reaciju. Vēl nav tik skaidrs, kādēļ mēs tāpat reaģejam uz lieliem burtiem. Atsevišķi burti nesūta smadzenēm signālu. Neskatoties uz to, tās reaģē uz lieliem burtiem. Zinātniekiem šie rezultāti šķiet ļoti interesanti. Tas norāda uz to, cik svarīgi mums ir burti. Mūsu smadzenes ir iemācījušās reaģēt uz rakstītā vārda…