Sarunvārdnīca

lv Pilsētā   »   nn In the city

25 [divdesmit pieci]

Pilsētā

Pilsētā

25 [tjuefem]

In the city

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu nynorsk Spēlēt Vairāk
Es vēlos uz staciju. E----l--il-to--t-sj----. Eg vil til togstasjonen. E- v-l t-l t-g-t-s-o-e-. ------------------------ Eg vil til togstasjonen. 0
Es vēlos uz lidostu. Eg -i----l f---lass-n. Eg vil til flyplassen. E- v-l t-l f-y-l-s-e-. ---------------------- Eg vil til flyplassen. 0
Es vēlos uz pilsētas centru. Eg-v-l ti- --ntrum. Eg vil til sentrum. E- v-l t-l s-n-r-m- ------------------- Eg vil til sentrum. 0
Kā es varu nokļūt uz staciju? Korle----j-m-eg-til --gstas-o--n? Korleis kjem eg til togstasjonen? K-r-e-s k-e- e- t-l t-g-t-s-o-e-? --------------------------------- Korleis kjem eg til togstasjonen? 0
Kā es varu nokļūt uz lidostu? Ko-le----j-m -g -i- fly--a--e-? Korleis kjem eg til flyplassen? K-r-e-s k-e- e- t-l f-y-l-s-e-? ------------------------------- Korleis kjem eg til flyplassen? 0
Kā es varu nokļūt uz pilsētas centru? Kor-e-s k--- e----l-s---r--? Korleis kjem eg til sentrum? K-r-e-s k-e- e- t-l s-n-r-m- ---------------------------- Korleis kjem eg til sentrum? 0
Man ir nepieciešams taksometrs. Eg-t-en--e- -r-s--. Eg treng ei drosje. E- t-e-g e- d-o-j-. ------------------- Eg treng ei drosje. 0
Man ir nepieciešams pilsētas plāns. E- -r--- ei-----t--v---byen. Eg treng eit kart over byen. E- t-e-g e-t k-r- o-e- b-e-. ---------------------------- Eg treng eit kart over byen. 0
Man ir nepieciešama viesnīca. Eg-t-e-g---t h---ll. Eg treng eit hotell. E- t-e-g e-t h-t-l-. -------------------- Eg treng eit hotell. 0
Es vēlos īrēt automašīnu. E- --- g-e-ne-leige e-- -i-. Eg vil gjerne leige ein bil. E- v-l g-e-n- l-i-e e-n b-l- ---------------------------- Eg vil gjerne leige ein bil. 0
Te ir mana kredītkarte. Her er -r-di-tkor-e- mi-t. Her er kredittkortet mitt. H-r e- k-e-i-t-o-t-t m-t-. -------------------------- Her er kredittkortet mitt. 0
Te ir mana autovadītāja apliecība. He- -- før-rkor--t mit-. Her er førarkortet mitt. H-r e- f-r-r-o-t-t m-t-. ------------------------ Her er førarkortet mitt. 0
Ko var pilsētā apskatīt? K-a er -et-- ----- b--n? Kva er det å sjå i byen? K-a e- d-t å s-å i b-e-? ------------------------ Kva er det å sjå i byen? 0
Aizejiet uz vecpilsētu! Gå i-gam-e---n. Gå i gamlebyen. G- i g-m-e-y-n- --------------- Gå i gamlebyen. 0
Dodieties ekskursijā pa pilsētu! D-a-p--o--isi-- i-bye-. Dra på omvising i byen. D-a p- o-v-s-n- i b-e-. ----------------------- Dra på omvising i byen. 0
Aizejiet uz ostu! Gå -----amn-. Gå til hamna. G- t-l h-m-a- ------------- Gå til hamna. 0
Dodieties ekskursijā pa ostu! D-a--å b--o----i-g. Dra på båtomvising. D-a p- b-t-m-i-i-g- ------------------- Dra på båtomvising. 0
Kādas ievērības cienīgas vietas te vēl ir? Kv- -nn- er ---d--å-sjå? Kva anna er verdt å sjå? K-a a-n- e- v-r-t å s-å- ------------------------ Kva anna er verdt å sjå? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Slāvu valodas

Slāvu valoda ir dzimtā valoda 300 miljoniem cilvēku. Slāvu valoda pieder pie indoeiropiešu valodu saimes. Pastāv apmēram 20 slāvu valodas. No tām visievērojamākā ir krievu valoda. Vairāk kā 150 miljoniem tā ir dzimtā valoda. Tad seko poļu un krievu valodas ar 50 miljonu no katras. Valodniecībā slāvu valoda dalās atsevišķās grupās. Pastāv rietumslāvu, austrumslāvu un dienvidslāvu valodas. Pie rietumslāvu valodām pieder poļu, čehu un slāvu valodas. Pie austrumslāvu valodām - krievu, ukraiņu un baltkrievu. Un dienvidslāvu valodas - serbu, horvātu un bulgāru. Bez tām ir vēl citas slāvu valodas. Bet šajās valodās runā salīdzinoši maz cilvēku. Slāvu valodas izriet no vienotas proto valodas. Katra valoda sāka attīstīties salīdzinošivēlu. Tādēļ tās ir jaunākas par ģermāņu un romāņu valodām. Lielākā daļa slāvu leksikas ir līdzīga viena otrai. Tas ir tāpēc, ka tās atdalījās viena no otras salīdzinoši vēlu. No zinātniskā skatu punkta, slāvu valodas ir konservatīvas. Tas nozīmē, ka tajās vēl tiek izmantota sena uzbūve. Citas indoeiropiešu valodas ir pazaudējušas šīs senās formas. Tādēļ slāvu valodas ir ļoti interesanti pētīt. Tās pētot, var spriest par agrāk izmantotām valodām. Šādā veidā pētnieki cer izsekot līdz indoeiropiešu valodām. Dažu patskaņu izmantojums raksturo slāvu valodas. Bez tam, slāvu valodai ir vairākas skaņas, kuras nevar saklausīt citās valodās. Parasti rietumeiropiešiem ir problēmas ar izrunu. Bet bez uztraukuma - viss būs kārtībā! Poļu valodā: Wszystko będzie dobrze!