Sarunvārdnīca

lv kaut ko pamatot 3   »   nn giving reasons 3

77 [septiņdesmit septiņi]

kaut ko pamatot 3

kaut ko pamatot 3

77 [syttisju]

giving reasons 3

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu nynorsk Spēlēt Vairāk
Kāpēc Jūs neēdat torti? Kv-f----t-d- -k--e--a--? K----- e- d- i---- k---- K-i-o- e- d- i-k-e k-k-? ------------------------ Kvifor et du ikkje kaka? 0
Man jāsamazina svars. E--m--sl-nke-me-. E- m- s----- m--- E- m- s-a-k- m-g- ----------------- Eg må slanke meg. 0
Es neēdu, jo man jāsamazina svars. E- e- ikkj- -or----- -å----n-e-m--. E- e- i---- f---- e- m- s----- m--- E- e- i-k-e f-r-i e- m- s-a-k- m-g- ----------------------------------- Eg et ikkje fordi eg må slanke meg. 0
Kāpēc Jūs nedzerat alu? K--fo- d-i-k----ikk---øl? K----- d---- d- i---- ø-- K-i-o- d-i-k d- i-k-e ø-? ------------------------- Kvifor drikk du ikkje øl? 0
Man vēl jābrauc. E--m- k-y--. E- m- k----- E- m- k-y-e- ------------ Eg må køyre. 0
Es to nedzeru, jo man vēl jābrauc. Eg-dri---ikk-e-ford- -- m--køy--. E- d---- i---- f---- e- m- k----- E- d-i-k i-k-e f-r-i e- m- k-y-e- --------------------------------- Eg drikk ikkje fordi eg må køyre. 0
Kāpēc tu nedzer kafiju? K---o- dr--k d- ik--e ka-f---? K----- d---- d- i---- k------- K-i-o- d-i-k d- i-k-e k-f-i-n- ------------------------------ Kvifor drikk du ikkje kaffien? 0
Tā ir auksta. H-- ---ka-d. H-- e- k---- H-n e- k-l-. ------------ Han er kald. 0
Es to nedzeru, jo tā ir auksta. Eg-dri-k han-ikk-- f-r---ha--er--a-d. E- d---- h-- i---- f---- h-- e- k---- E- d-i-k h-n i-k-e f-r-i h-n e- k-l-. ------------------------------------- Eg drikk han ikkje fordi han er kald. 0
Kāpēc tu nedzer tēju? K-i-or-dri-k--u--k--- t--n? K----- d---- d- i---- t---- K-i-o- d-i-k d- i-k-e t-e-? --------------------------- Kvifor drikk du ikkje teen? 0
Man nav cukura. Eg --r-i-kj- --k---. E- h-- i---- s------ E- h-r i-k-e s-k-e-. -------------------- Eg har ikkje sukker. 0
Es to nedzeru, jo man nav cukura. Eg---ik- -an ikk-- ford--eg-i-k-- -ar---kk--. E- d---- h-- i---- f---- e- i---- h-- s------ E- d-i-k h-n i-k-e f-r-i e- i-k-e h-r s-k-e-. --------------------------------------------- Eg drikk han ikkje fordi eg ikkje har sukker. 0
Kāpēc Jūs neēdat zupu? K-ifo--e- -- ikk---suppa? K----- e- d- i---- s----- K-i-o- e- d- i-k-e s-p-a- ------------------------- Kvifor et du ikkje suppa? 0
Es to nepasūtīju. E----r ----- be--i---h-. E- h-- i---- b------ h-- E- h-r i-k-e b-s-i-t h-. ------------------------ Eg har ikkje bestilt ho. 0
Es to neēdu, jo nepasūtīju. Eg--- -- i-kj- for---eg-----e---r-b---ilt -o. E- e- h- i---- f---- e- i---- h-- b------ h-- E- e- h- i-k-e f-r-i e- i-k-e h-r b-s-i-t h-. --------------------------------------------- Eg et ho ikkje fordi eg ikkje har bestilt ho. 0
Kāpēc Jūs neēdat gaļu? K-ifor-e--d- ikk-- k-øt--? K----- e- d- i---- k------ K-i-o- e- d- i-k-e k-ø-e-? -------------------------- Kvifor et du ikkje kjøtet? 0
Es esmu veģetāriete. Eg----ve-e--r----r. E- e- v------------ E- e- v-g-t-r-a-a-. ------------------- Eg er vegetarianar. 0
Es to neēdu, jo esmu veģetāriete. Eg--t --- ik--- --r---eg-e----g--a-i-n--. E- e- d-- i---- f---- e- e- v------------ E- e- d-t i-k-e f-r-i e- e- v-g-t-r-a-a-. ----------------------------------------- Eg et det ikkje fordi eg er vegetarianar. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Žesti palīdz apgūt leksiku

Kad mēs apgūstam leksiku, mūsu smadzenēm ir daudz darba. Tām ir jāsaglabā katrs jaunais vārds. Bet Jūs varat atbalstīt savas smadzenes mācoties. Tas tiek panāgts ar žestu palīdzību. Žesti palīdz mūsu atmiņai. Tā var labāk iegaumēt vārdus, ja tā vienlaicīgi apstrādā žestus. Pētījums to ir skaidri pierādījis. Pētnieki lika testa subjektiem apgūt leksiku. Šie vārdi patiesībā neeksistēja. Tie piederēja pie mākslīgi veidotas valodas. Dažus vārdus testa subjektiem iemācīja ar žestiem. Viņi ne tikai dzirdēja vai izlasīja vārdus. Izmantojot žestus, viņi atdarināja arī vārdu nozīmi. Kamēr viņi mācījās, tika mērīta testa subjektu smadzeņu darbība. Šī procesa laikā, pētnieki ieguva interesantu atklājumu. Kad vārdus apguva ar kustībām, vairāki smadzeņu rajoni bija aktīvi. Papildus runas centram arī sensomotorais rajons uzrāda aktivitāti. Šī papildus aktivitāte ietekmē mūsu atmiņu. Mācoties ar žestiem veidojas sarežģītas tīklojumu formas. Šie tīkli saglabā vārdus vairākās vietās smadzenēs. Leksika šādā veidā tiek efektīvāk apstrādāta. Kad mēs vēlamies izmantot noteiktu vārdus, mūsu smadzenes to ātri uzmeklē. Tie ir arī labāk saglabāti. Svarīgi, lai žesti ir saistīti ar vārdiem. Mūsu smadzenes atpazīst, ka žests nesader ar vārdu. Jaunie atradumi novestu pie jaunas mācīšanas metodes. Indivīdi, kas nezin daudz par valodām, bieži mācas lēnām. Iespējams viņi apgūs ātrāk, ja atdarinās vārdus ar žestiem…