Sarunvārdnīca

lv Viesnīcā – ierašanās   »   nn In the hotel – Arrival

27 [divdesmit septiņi]

Viesnīcā – ierašanās

Viesnīcā – ierašanās

27 [tjuesju]

In the hotel – Arrival

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu nynorsk Spēlēt Vairāk
Vai Jums ir brīva istaba? Ha- ----it-l---- -om? Har de eit ledig rom? H-r d- e-t l-d-g r-m- --------------------- Har de eit ledig rom? 0
Es esmu rezervējusi istabu. Eg--a- re--------r--. Eg har reservert rom. E- h-r r-s-r-e-t r-m- --------------------- Eg har reservert rom. 0
Mani sauc Millere. Eg--ei-er -ø----. Eg heiter Møller. E- h-i-e- M-l-e-. ----------------- Eg heiter Møller. 0
Man ir nepieciešama vienvietīga istaba. E--tre-g ei- --kel-r-m. Eg treng eit enkeltrom. E- t-e-g e-t e-k-l-r-m- ----------------------- Eg treng eit enkeltrom. 0
Man ir nepieciešama divvietīga istaba. Eg-tren- e-- ------tro-. Eg treng eit dobbeltrom. E- t-e-g e-t d-b-e-t-o-. ------------------------ Eg treng eit dobbeltrom. 0
Cik maksā istaba par vienu nakti? Kva---s----r----t --- natt? Kva kostar rommet per natt? K-a k-s-a- r-m-e- p-r n-t-? --------------------------- Kva kostar rommet per natt? 0
Es vēlos istabu ar vannu. E- -----------ha-ei--r-----d-b-d. Eg vil gjerne ha eit rom med bad. E- v-l g-e-n- h- e-t r-m m-d b-d- --------------------------------- Eg vil gjerne ha eit rom med bad. 0
Es vēlos istabu ar dušu. E- -i---j--n- h- e-t-rom me- du--. Eg vil gjerne ha eit rom med dusj. E- v-l g-e-n- h- e-t r-m m-d d-s-. ---------------------------------- Eg vil gjerne ha eit rom med dusj. 0
Vai es varu apskatīt istabu? Ka- eg -å--j- på-r-m--t? Kan eg få sjå på rommet? K-n e- f- s-å p- r-m-e-? ------------------------ Kan eg få sjå på rommet? 0
Vai te ir garāža? Er-det --- -a-as-- h-r? Er det ein garasje her? E- d-t e-n g-r-s-e h-r- ----------------------- Er det ein garasje her? 0
Vai te ir seifs? E- -et --n-sa-e-h--? Er det ein safe her? E- d-t e-n s-f- h-r- -------------------- Er det ein safe her? 0
Vai te ir fakss? Er--e----n-fak--h--? Er det ein faks her? E- d-t e-n f-k- h-r- -------------------- Er det ein faks her? 0
Labi, es ņemšu šo istabu. Fl-t-,--g---- r--m-t. Flott, eg tek rommet. F-o-t- e- t-k r-m-e-. --------------------- Flott, eg tek rommet. 0
Te ir atslēgas. H---e- n--lan-. Her er nøklane. H-r e- n-k-a-e- --------------- Her er nøklane. 0
Te ir mana bagāža. H-- -- --g-s--n m-n. Her er bagasjen min. H-r e- b-g-s-e- m-n- -------------------- Her er bagasjen min. 0
Cikos ir brokastis? N-r -------f-u---t? Når er det frukost? N-r e- d-t f-u-o-t- ------------------- Når er det frukost? 0
Cikos ir pusdienas? N-------e- ---dag? Når er det middag? N-r e- d-t m-d-a-? ------------------ Når er det middag? 0
Cikos ir vakariņas? N-- -- --t-kv-lds-at? Når er det kveldsmat? N-r e- d-t k-e-d-m-t- --------------------- Når er det kveldsmat? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Pārtraukumi ir svarīgi sekmīgai valodas apguvei

Tiem, kuri vēlas sekmīgi apgūt valodu, jāņem bieži pārtraukumi. Pie tāda slēdziena nonākuši jaunie zinātniskie pētījumi. Zinātnieki pētīja mācīšanās fāzes. Tika veidotas dažādas mācīšanās apstākļi. Mēs informāciju vislabāk uzsūcam pa nelieliem gabaliņiem. Tas nozīmē, ka mums nevajadzētu mācīties pārāk daudz vienā reizē. Tas nozīmē, ka mācoties mums bieži jāņem pārtraukums. Mūsu mācīšanās sekmes ir atkarīgas arī no bioķimiskajiem procesiem. Šie procesi notiek mūsu smadzenēs. Tie nosaka mūsu optimālo mācīšanās tempu. Kad mēs apgūstam kaut ko jaunu, mūšu smadzenes izdala noteiktu vielu. Šī viela ietekmē mūsu smadzeņu šūnu aktivitāti. Diviem specifiskiem fermentiem ir nozīmīga loma šajā procesā. Apgūstot kaut ko jaunu, tie tiek atbrīvoti. Bet tie netiek atbrīvoti vienlaicīgi. To darbībaparādas ar nelielu laika nobīdi. Kaut gan, vislabāk mēs mācamies tad, kad abi fermenti ir klāt vienlaicīgi. Un panākumi pieaug, kad mēs biežāk ejam pārtraukumā. Tad ir nozīme variēt katra indivīda mācīšanās ilgumu. Tāpat arī pārtraukuma ilgumam būtu jāatšķiras. Sākumā, ideāli būt, divi 10 minūšu pārtraukumi. Tad seko 5 minūšu pārtraukums. Tad paņemt 30 minūšu pārtraukumu. Starpbrīžos mūsu smadzenes labāk iegaumē apgūtu vielu. Pārtraukumu laikā, labāk būtu iziet no darba vietas. Pārvietoties pārtraukumu laikā, arī ir laba ideja. Tātad, izejiet nelielā pastaigā starp savām mācībām. Un nejūtieties vainīgi - Jūs tajā pašā laikā mācieties!