Sarunvārdnīca

lv Ģenitīvs   »   nn Genitive

99 [deviņdesmit deviņi]

Ģenitīvs

Ģenitīvs

99 [nittini / ni og nitti]

Genitive

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu nynorsk Spēlēt Vairāk
manas draudzenes kaķis Katt-n --- ve----a--i K----- t-- v------ m- K-t-e- t-l v-n-n-a m- --------------------- Katten til veninna mi 0
mana drauga suns Hu-den-t----e--- m-n H----- t-- v---- m-- H-n-e- t-l v-n-n m-n -------------------- Hunden til venen min 0
manu bērnu rotaļlietas Leik-ne--i--b---a -ine L------ t-- b---- m--- L-i-e-e t-l b-r-a m-n- ---------------------- Leikene til borna mine 0
Tas ir mana kolēģa mētelis. D---------- --l-k-l---aen --n. D-- e- k--- t-- k-------- m--- D-t e- k-p- t-l k-l-e-a-n m-n- ------------------------------ Det er kåpa til kollegaen min. 0
Tā ir manas kolēģes mašīna. D-t e- ---e- til --lle-a-n-m-n. D-- e- b---- t-- k-------- m--- D-t e- b-l-n t-l k-l-e-a-n m-n- ------------------------------- Det er bilen til kollegaen min. 0
Tas ir manu kolēģu darbs. D-t--- jobb----i- -oll-g--n --n. D-- e- j----- t-- k-------- m--- D-t e- j-b-e- t-l k-l-e-a-n m-n- -------------------------------- Det er jobben til kollegaen min. 0
Krekla poga ir notrūkusi. Kn-p--- --s-jo-ta -- --rte. K------ i s------ e- b----- K-a-p-n i s-j-r-a e- b-r-e- --------------------------- Knappen i skjorta er borte. 0
Garāžas atslēga ir pazudusi. Ga-as----kk-----er b--te. G-------------- e- b----- G-r-s-e-ø-k-l-n e- b-r-e- ------------------------- Garasjenøkkelen er borte. 0
Vadītāja dators ir saplīsis. D-t-m-sk--a---- -j-----e- ------g-. D---------- t-- s----- e- ø-------- D-t-m-s-i-a t-l s-e-e- e- ø-d-l-g-. ----------------------------------- Datamaskina til sjefen er øydelagt. 0
Kas ir meitenes vecāki? Kv-r e- --r-l--a t----e--a? K--- e- f------- t-- j----- K-a- e- f-r-l-r- t-l j-n-a- --------------------------- Kvar er foreldra til jenta? 0
Kā es varu nokļūt līdz viņas vecāku mājām? K-r--i- kjem-e---il-h-set-t----o-eldr--he-n-r? K------ k--- e- t-- h---- t-- f------- h------ K-r-e-s k-e- e- t-l h-s-t t-l f-r-l-r- h-n-a-? ---------------------------------------------- Korleis kjem eg til huset til foreldra hennar? 0
Māja ir ielas galā. Hu-e---- - -n-e---- --t-. H---- e- i e---- a- g---- H-s-t e- i e-d-n a- g-t-. ------------------------- Huset er i enden av gata. 0
Kā sauc Šveices galvaspilsētu? K-- --it-- -ov--stad-n i Svei--? K-- h----- h---------- i S------ K-a h-i-e- h-v-d-t-d-n i S-e-t-? -------------------------------- Kva heiter hovudstaden i Sveits? 0
Kāds ir grāmatas nosaukums? K-- -- ti--el-n-på--ok-? K-- e- t------- p- b---- K-a e- t-t-e-e- p- b-k-? ------------------------ Kva er tittelen på boka? 0
Kā sauc kaimiņu bērnus? K-- hei-er b-rn--t-l-na-oen? K-- h----- b---- t-- n------ K-a h-i-e- b-r-a t-l n-b-e-? ---------------------------- Kva heiter borna til naboen? 0
Kad bērniem ir brīvdienas? N-r er -k--ef----n--i- -----? N-r h-- s--leb-r-a---ri-? N-- e- s---------- t-- b----- N-- h-- s--------- f----- N-r e- s-u-e-e-i-n t-l b-r-a- N-r h-r s-u-e-o-n- f-r-e- ------------------------------------------------------- Når er skuleferien til borna? Når har skuleborna ferie? 0
Kad ārstam ir pieņemšana? Når-e----n-o----- --l----teren? N-- e- k--------- t-- d-------- N-r e- k-n-o-t-d- t-l d-k-e-e-? ------------------------------- Når er kontortida til dokteren? 0
Kad muzejs ir atvērts? N-r--r-o-ni-----d-ne t-l -u---t? Nå- -- -use-t o--? N-- e- o------------ t-- m------ N-- e- m----- o--- N-r e- o-n-n-s-i-e-e t-l m-s-e-? N-r e- m-s-e- o-e- --------------------------------------------------- Når er opningstidene til museet? Når er museet ope? 0

Labāka koncentrēšanās = labāka mācīšanās

Mācoties mums nepieciešams koncentrēties. Visai mūsu uzmanībai jābūt vērstai uz vienu lietu. Spēja koncentrēties nav iedzimta. Vispirms mums jāmācas kā koncentrēties. Parasti tas tiek apgūts bērnudārzā vai skolā. Bērni, sešu gadu vecumā, var noturēt uzmanību kādas 15 minūtes. Četrpadsmit gadīgs pusaudzis to var noturēt jau divas reizes ilgāk. Pieauguša cilvēka koncentrēšanās ilgst aptuveni 45 minūtes. Pēc noteikta laika koncentrēšanās spējas sarūk. Pēc tam, tie kuri mācas, zaudē interesi materiālā. Viņi var arī būt noguruši vai pakļauti stresam. Kā rezultātā, mācīšanās kļūst arvien sarežģītāka. Kā arī atmiņa nevar paturēt prātā materiālu. Lai gan, cilvēks var uzlabot savas koncentrēšanās spējas. Ir svarīgi pirms mācībām kārtīgi izgulēties. Noguris cilvēks nevar noturēt savu uzmanību uz ilgu laiku. Mūsu smadzenes pieļauj vairāk kļūdu, kad mēs esam noguruši. Tāpat arī emocijas ietekmē mūsu koncentrēšanos. Lai varētu efektīvāk mācīties, cilvēkam vajadzētu būt neitrālam garastāvoklim. Māčīšanās procesam traucē pārāk daudz pozitīvu vai negatīvu emociju. Protams, ne vienmēr var kontrolēt savas emocijas. Bet, Jūs variet pamēģināt, mācīšanās laikā tās ignorēt. Ja cilvēks vēlas koncentrēties, viņam jābūt motivētam. Mācoties mums vienmēr vajag paturēt galvā mērķi. Tikai tad mūsu smadzenes ir gatavas koncentrēties. Labai koncentrācijai svarīga ir arī mierīga vide. Un: Jums mācoties būtu vēlams dzert daudz ūdeni; tas palīdz palikt nomodā. Cilvēks, kurš spēs visu šo paturēt prātā, noteikti varēs ilgi koncentrēties.