Sarunvārdnīca

lv kaut ko pamatot 2   »   nn giving reasons 2

76 [septiņdesmit seši]

kaut ko pamatot 2

kaut ko pamatot 2

76 [syttiseks]

giving reasons 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu nynorsk Spēlēt Vairāk
Kāpēc tu neatnāci? K--fo- k-- du ikk--? K----- k-- d- i----- K-i-o- k-m d- i-k-e- -------------------- Kvifor kom du ikkje? 0
Es biju slima. Eg -a-----k. E- v-- s---- E- v-r s-u-. ------------ Eg var sjuk. 0
Es neatnācu, jo biju slima. Eg -om --k-e -or-i eg-v-r-sj--. E- k-- i---- f---- e- v-- s---- E- k-m i-k-e f-r-i e- v-r s-u-. ------------------------------- Eg kom ikkje fordi eg var sjuk. 0
Kāpēc viņa neatnāca? K-if-r-k-- h----kje? K----- k-- h- i----- K-i-o- k-m h- i-k-e- -------------------- Kvifor kom ho ikkje? 0
Viņa bija nogurusi. H--va- trø-tt. H- v-- t------ H- v-r t-ø-t-. -------------- Ho var trøytt. 0
Viņa neatnāca, jo bija nogurusi. H--k---i---e-fordi-ho--ar----y--. H- k-- i---- f---- h- v-- t------ H- k-m i-k-e f-r-i h- v-r t-ø-t-. --------------------------------- Ho kom ikkje fordi ho var trøytt. 0
Kāpēc viņš neatnāca? K--f-- kom -a-----j-? K----- k-- h-- i----- K-i-o- k-m h-n i-k-e- --------------------- Kvifor kom han ikkje? 0
Viņam nebija vēlēšanās. Han h-dd--ik-je-l--t. H-- h---- i---- l---- H-n h-d-e i-k-e l-s-. --------------------- Han hadde ikkje lyst. 0
Viņš neatnāca, jo viņam nebija vēlēšanās. Ha--k---i-kj--f---i h-n i-k-e-h-d-e--ys-. H-- k-- i---- f---- h-- i---- h---- l---- H-n k-m i-k-e f-r-i h-n i-k-e h-d-e l-s-. ----------------------------------------- Han kom ikkje fordi han ikkje hadde lyst. 0
Kāpēc jūs neatnācāt? K--fo---om----ik---? K----- k-- d- i----- K-i-o- k-m d- i-k-e- -------------------- Kvifor kom de ikkje? 0
Mūsu mašīna saplīsa. Bile--vå-----i-us--n-. B---- v-- e- i u------ B-l-n v-r e- i u-t-n-. ---------------------- Bilen vår er i ustand. 0
Mēs neatnācām, jo mūsu mašīna saplīsa. V- --m ---j- f-r---b---- v-- -r i--st---. V- k-- i---- f---- b---- v-- e- i u------ V- k-m i-k-e f-r-i b-l-n v-r e- i u-t-n-. ----------------------------------------- Vi kom ikkje fordi bilen vår er i ustand. 0
Kāpēc ļaudis neatnāca? K--f-r ko- --- ik---? K----- k-- d-- i----- K-i-o- k-m d-i i-k-e- --------------------- Kvifor kom dei ikkje? 0
Viņi nokavēja vilcienu. D-i-rak--ikkje -oge-. D-- r--- i---- t----- D-i r-k- i-k-e t-g-t- --------------------- Dei rakk ikkje toget. 0
Viņi neatnāca, jo nokavēja vilcienu. Dei --- ik-j- for---de--i---e r-k- -oge-. D-- k-- i---- f---- d-- i---- r--- t----- D-i k-m i-k-e f-r-i d-i i-k-e r-k- t-g-t- ----------------------------------------- Dei kom ikkje fordi dei ikkje rakk toget. 0
Kāpēc tu neatnāci? K---o----- -u-ik---? K----- k-- d- i----- K-i-o- k-m d- i-k-e- -------------------- Kvifor kom du ikkje? 0
Es nedrīkstēju. E----kk-i-k-e---v. E- f--- i---- l--- E- f-k- i-k-e l-v- ------------------ Eg fekk ikkje lov. 0
Es neatnācu, jo nedrīkstēju. Eg k-m--kk-- f--------i--j--f--- l-v. E- k-- i---- f---- e- i---- f--- l--- E- k-m i-k-e f-r-i e- i-k-e f-k- l-v- ------------------------------------- Eg kom ikkje fordi eg ikkje fekk lov. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Amerikas iezemiešu valodas

Amerikā runā dažādās valodās. Angļu valoda ir nozīmīgākā valoda Ziemeļamerikā. Spāņu un portugāļu valodas dominē Dienvidamerikā. Visas šīs valodas Amerikā ienāca no Eiropas. Pirms kolonizācijas, šeit runāja citās valodās. Šīs valodas pazīst kā Amerikas iezemiešu valodas. Līdz mūsdienām nav veikti būtiski šo valodu pētījumi. Šo valodu daudzveidība ir milzīga. Tiek lēsts, ka Ziemeļamerikā pastāv 60 valodu saimes. Dienvidamerikā varētu būt ap 150. Un vēl pastāv vairākas izolētās valodas. Visas šīs valodas ir ļoti dažādas. Tās attaino tikai dažas līdzīgas uzbūves. Tādēļ, nav viegli iedalīt valodas grupās. Iemsls to dažādībā meklējams Amerikas vēsturē. Amerika tika kolonizēta vairākos posmos. Pirmie cilvēki Amerikā ieradās pirms apmēram 10 000 gadiem. Katra civilizācija ieveda kontinentā savu valodu. Amerikas iezemiešu valodas visvairāk līdzinas Āzijas valodām. Kas attiecas uz Amerikas senajām valodām, nav vienādas visur. Vairākas vietējās amerikāņu valodas vēljoprojām izmanto Dienvidamerikā. Valodām kā guarani vai kečvi ir miljoniem aktīvu runātāju. Savukārt, Ziemeļamerikā vairākas valodas gandrīz ir izmirušas. Ziemeļamerikas vietējo amerikāņu kultūra bija ilgu laiku apspiesta. Šajā laikā to valodas izzuda. Bet pēdējo desmitgažu laikā ir palielinājusies interese par tām. Pastāv vairākas programmas valodu uzturēšanai un veicināšanai. Lai tām galu galā būtu nākotne…