Sarunvārdnīca

lv Strādāšana   »   nn Working

55 [piecdesmit pieci]

Strādāšana

Strādāšana

55 [femtifem]

Working

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu nynorsk Spēlēt Vairāk
Kas Jūs esat pēc profesijas? Kva-jo---- d--m-d? K-- j----- d- m--- K-a j-b-a- d- m-d- ------------------ Kva jobbar du med? 0
Mans vīrs pēc profesijas ir ārsts. M-nn------ er -e-e. M----- m-- e- l---- M-n-e- m-n e- l-g-. ------------------- Mannen min er lege. 0
Es strādāju uz pusslodzi par medmāsu. Eg j-bbar---l--d som---uk-pl--ar. E- j----- d----- s-- s----------- E- j-b-a- d-l-i- s-m s-u-e-l-i-r- --------------------------------- Eg jobbar deltid som sjukepleiar. 0
Drīz mums būs pensija. S-a-t---i- vi-------n-st-r. S---- b--- v- p------------ S-a-t b-i- v- p-n-j-n-s-a-. --------------------------- Snart blir vi pensjonistar. 0
Bet nodokļi ir lieli. M-n sk-tt-ne-e- -øg-. M-- s------- e- h---- M-n s-a-t-n- e- h-g-. --------------------- Men skattane er høge. 0
Un medicīniskā apdrošināšana ir dārga. O- hels--ors--rin-a--r-dy-. O- h--------------- e- d--- O- h-l-e-o-s-k-i-g- e- d-r- --------------------------- Og helseforsikringa er dyr. 0
Par ko tu gribi kļūt? K-a -a--du ---t---- --bl-? K-- h-- d- l--- t-- å b--- K-a h-r d- l-s- t-l å b-i- -------------------------- Kva har du lyst til å bli? 0
Es vēlos kļūt inženieris. Eg-v---bli i-ge--ø-. E- v-- b-- i-------- E- v-l b-i i-g-n-ø-. -------------------- Eg vil bli ingeniør. 0
Es gribu studēt universitātē. E- -i- st----- -----ni--r--tete-. E- v-- s------ v-- u------------- E- v-l s-u-e-e v-d u-i-e-s-t-t-t- --------------------------------- Eg vil studere ved universitetet. 0
Es esmu praktikants. E- -- -----i----. E- e- p---------- E- e- p-a-t-k-n-. ----------------- Eg er praktikant. 0
Es nopelnu ne īpaši daudz. E- t---- ---j- ---je. E- t---- i---- m----- E- t-n-r i-k-e m-k-e- --------------------- Eg tenar ikkje mykje. 0
Es esmu praksē ārzemēs. E---ek-----s-s-i--t-and-t. E- t-- p------ i u-------- E- t-k p-a-s-s i u-l-n-e-. -------------------------- Eg tek praksis i utlandet. 0
Tas ir mans priekšnieks. De--er-s-e--- mi-. D-- e- s----- m--- D-t e- s-e-e- m-n- ------------------ Det er sjefen min. 0
Man ir jauki kolēģi. Eg---r-h-ggel--e --ll---er. E- h-- h-------- k--------- E- h-r h-g-e-e-e k-l-e-a-r- --------------------------- Eg har hyggelege kollegaer. 0
Pusdienās mēs vienmēr ejam uz uzņēmuma ēdnīcu. Vi -- lu----i ka-t---. V- e- l---- i k------- V- e- l-n-j i k-n-i-a- ---------------------- Vi et lunsj i kantina. 0
Es meklēju darbavietu. Eg -e-----e- ar---d. E- s-- e---- a------ E- s-r e-t-r a-b-i-. -------------------- Eg ser etter arbeid. 0
Es jau gadu esmu bez darba. Eg har-vore -r--ids--u- - --tt -r. E- h-- v--- a---------- i e--- å-- E- h-r v-r- a-b-i-s-a-s i e-t- å-. ---------------------------------- Eg har vore arbeidslaus i eitt år. 0
Šajā valstī ir pārāk daudz bezdarbnieku. Her-i-lan----e- de- -or-m---- -r--id-l-di-e. H-- i l----- e- d-- f-- m---- a------------- H-r i l-n-e- e- d-t f-r m-n-e a-b-i-s-e-i-e- -------------------------------------------- Her i landet er det for mange arbeidsledige. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Atmiņai nepieciešama runa

Liela daļa cilvēku atceras savu pirmo skolas dienu. Bet neatceras to, kas bija līdz tam. Mums gandrīz vispār nav atmiņu par mūsu pirmajiem dzīves gadiem. Bet kādēļ tas tā ir? Kādēļ mēs nespējam atcerēties pieredzi, ko ieguvām esot mazuļi. Iemesls meklējams mūsu attīstībā. Runa un atmiņa attīstas apmēram vienā un tajā pašā laikā. Un, lai cilvēks kaut ko atcerētos, tam nepieciešama valoda. Tas nozīmē, ka priekš tā, ko viņš pieredzējis, nepieciešami vārdi. Zinātnieki ir vadījuši vairākus testus ar bērniem. To darot, viņi ieguva interesantus rezultātus. Tiklīdz bērni apgūst valodu, viņi aizmirst visu iepriekš pieredzēto. Tas norāda uz to, ka valodas sākums ir arī atmiņas sākums. Bērni pirmajos trīs dzīves gados iemācas ļoti daudz. Viņi katru dienu pieredz kaut ko jaunu. Viņi iegūst arī nozīmīgu pieredzi šajā vecumā. Neskatoties uz to, tas viss pazūd. Psihologi to nodēvējuši par zīdaiņa amnēziju. Tikai to, ko bērns var nosaukt vārdiem paliek. Autobiogrāfiskā atmiņa patur tikai personīgo pieredzi. Tas funkcionē kā dienasgrāmata. Viss, kas ir svarīgs mūsu dzīvē, tur tiek pierakstīts. Tādā veidā mūsu autobiogrāfiskā atmiņa veido mūsu identitāti. Bet tās attīstība ir atkarīga no dzimtās valodas apguves. Un savu atmiņu mēs varam aktivizēt tikai ar savas valodas palīdzību. Protams, lietas, kuras esam apguvuši nav reāli pazudušas. Tās ir noglabātas kaut kur mūsu smadzenēs. Mēs tikai netiekam tām klāt…- tas ir tik tiešām žēl, vai ne?