Sarunvārdnīca

lv Pagātne 1   »   nn Past tense 1

81 [astoņdesmit viens]

Pagātne 1

Pagātne 1

81 [åttiein]

Past tense 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu nynorsk Spēlēt Vairāk
rakstīt sk---e s----- s-r-v- ------ skrive 0
Viņš rakstīja vēstuli. Ha- -----v -it-bre-. H-- s----- e-- b---- H-n s-r-i- e-t b-e-. -------------------- Han skreiv eit brev. 0
Un viņa rakstīja pastkarti. O- h--s-reiv e----o--. O- h- s----- e-- k---- O- h- s-r-i- e-t k-r-. ---------------------- Og ho skreiv eit kort. 0
lasīt l--e l--- l-s- ---- lese 0
Viņš lasīja ilustrētu žurnālu. Eg l-s ei--ma--s-n. E- l-- e-- m------- E- l-s e-t m-g-s-n- ------------------- Eg las eit magasin. 0
Un viņa lasīja grāmatu. O--ho-la- e- -ok. O- h- l-- e- b--- O- h- l-s e- b-k- ----------------- Og ho las ei bok. 0
ņemt t- t- t- -- ta 0
Viņš paņēma cigareti. Han-to---i- si--r-t-. H-- t-- e-- s-------- H-n t-k e-n s-g-r-t-. --------------------- Han tok ein sigarett. 0
Viņa paņēma gabaliņu šokolādes. Ho to---it-st-k-- s---ola-ek--e. H- t-- e-- s----- s------------- H- t-k e-t s-y-k- s-o-o-a-e-a-e- -------------------------------- Ho tok eit stykke sjokoladekake. 0
Viņš bija neuzticīgs, bet viņa bija uzticīga. H-- v-- -tr-, --n-h- --- -r-f---. H-- v-- u---- m-- h- v-- t------- H-n v-r u-r-, m-n h- v-r t-u-a-t- --------------------------------- Han var utru, men ho var trufast. 0
Viņš bija slinks, bet viņa bija čakla. H-- --- la-, -e--h- var-flitt-g. H-- v-- l--- m-- h- v-- f------- H-n v-r l-t- m-n h- v-r f-i-t-g- -------------------------------- Han var lat, men ho var flittig. 0
Viņš bija nabadzīgs, bet viņa bija bagāta. H----ar f--t-g- m-- ho v---ri-. H-- v-- f------ m-- h- v-- r--- H-n v-r f-t-i-, m-n h- v-r r-k- ------------------------------- Han var fattig, men ho var rik. 0
Viņam nebija naudas, bet bija parādi. Ha- ha-----ng----en-ar,-ber-- -jel-. H-- h---- i---- p------ b---- g----- H-n h-d-e i-g-n p-n-a-, b-r-e g-e-d- ------------------------------------ Han hadde ingen pengar, berre gjeld. 0
Viņam nebija laimes, bet bija nelaimes. H-- h-dde --k-- -la--,-be--- -fl---. H-- h---- i---- f----- b---- u------ H-n h-d-e i-k-e f-a-s- b-r-e u-l-k-. ------------------------------------ Han hadde ikkje flaks, berre uflaks. 0
Viņam nebija panākumu, bet bija neveiksmes. H---luk---t-ikkje,--a- be--e --s-uk----. H-- l------ i----- h-- b---- m---------- H-n l-k-a-t i-k-e- h-n b-r-e m-s-u-k-s-. ---------------------------------------- Han lukkast ikkje, han berre mislukkast. 0
Viņš nebija apmierināts, bet bija neapmierināts. H-- var-i--je-f--nø--, men m-sf-r---d. H-- v-- i---- f------- m-- m---------- H-n v-r i-k-e f-r-ø-d- m-n m-s-o-n-g-. -------------------------------------- Han var ikkje fornøgd, men misfornøgd. 0
Viņš nebija laimīgs, bet bija nelaimīgs. Han va--ik--e-l-----eg- -en--l-kk-leg. H-- v-- i---- l-------- m-- u--------- H-n v-r i-k-e l-k-e-e-, m-n u-u-k-l-g- -------------------------------------- Han var ikkje lukkeleg, men ulukkeleg. 0
Viņš nebija simpātisks, bet bija nesimpātisks. H-n-va- i-kj- sy-pa--sk, --n-usym--t---. H-- v-- i---- s--------- m-- u---------- H-n v-r i-k-e s-m-a-i-k- m-n u-y-p-t-s-. ---------------------------------------- Han var ikkje sympatisk, men usympatisk. 0

Kā bērni iemācas runāt pareizi

Tiklīdz cilvēks piedzimst, tas kontaktējas ar cilvēkiem. Mazuļi raud, kad tie kaut ko vēlas. Tie jau mēnešu vecumā var pateikt dažus vienkāršus vārdus. Kad viņiem ir ap divi gai, tie var izveidot apmēram trīs vārdus garus teikumus. Jūs nevarat bērnus ietekmēt, kad tie sāk runāt. Bet jūs varat ietekmēt to, cik pareizi viņš apgūst savu dzimto valodu. Tādēļ jums jāapdomā dažas lietas. Pāri visam, svarīgi ir, lai bērns būtu vienmēr motivēts mācīties. Viņam jāapzinās, ka viņš gūst panākumus runājot. Mazuļiem patīk smaids kā pozitīva atbilde. Vecāki bērni meklē dialogu ar apkārtējo vidi. Viņi orientējas uz valodu, kādu izmanto viņam apkārt. Tādēļ to vecāku un skolotāju valodas prasmes ir ļoti savarīgas. Bērniem arī jāiemācas, ka valoda ir vērtība. Un tajā pašā laikā, jāgūšt prieks to mācoties. Lasot viņiem priekšā, bērns ievēro, cik valoda ir aizraujoša. Vecākiem arī jānodarbojas ar bērniem, cik daudz vien iespējams. Kad bērns pieredz kaut ko, viņš vēlas par to pastāstīt. Bērniem, kuri aug divvalodīgā ģimenē, nepieciešami stingri likumi. Viņam jāzin, ar kuru runāt kura valodā. Šādā veidā viņš iemācas atšķirt abas valodas. Kad bērni sāk iet skolā, to valoda mainās. Viņi apgūst jaunu sarunvalodu. Tad vecākiem svarīgi ir pievērst uzmanību, kā runā viņu bērns. Pētījumi pierāda, ka to pirmā valoda atstāj nospiedumu uz smadzenēm uz visu dzīvi. Ko mēs iemācamies būdami bērni, izmantojam visu savu dzīvi. Tie, kuri apguvuši pareizi savu dzimto valodu, gūs labumu nākotnē. Viņš iemācas jaunas lietas ātrāk un labāk - ne tikai svešvalodas.