Sarunvārdnīca

lv liels – mazs   »   nn big – small

68 [sešdesmit astoņi]

liels – mazs

liels – mazs

68 [sekstiåtte]

big – small

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu nynorsk Spēlēt Vairāk
liels un mazs st-r-og---ten s--- o- l---- s-o- o- l-t-n ------------- stor og liten 0
Zilonis ir liels. E-------n -r-st--. E-------- e- s---- E-e-a-t-n e- s-o-. ------------------ Elefanten er stor. 0
Pele ir maza. M--a ----i--. M--- e- l---- M-s- e- l-t-. ------------- Musa er lita. 0
tumšs un gaišs mø-k--g lys m--- o- l-- m-r- o- l-s ----------- mørk og lys 0
Nakts ir tumša. Na--a--r--ørk. N---- e- m---- N-t-a e- m-r-. -------------- Natta er mørk. 0
Diena ir gaiša. Dagen er--y-. D---- e- l--- D-g-n e- l-s- ------------- Dagen er lys. 0
vecs un jauns gama--og---g g---- o- u-- g-m-l o- u-g ------------ gamal og ung 0
Mūsu vectēvs ir ļoti vecs. Be-t-fa- v-r e- --ldi---ama-. B------- v-- e- v----- g----- B-s-e-a- v-r e- v-l-i- g-m-l- ----------------------------- Bestefar vår er veldig gamal. 0
Pirms 70 gadiem viņš vēl bija jauns. Fo- s-t----r -idan v---h-n u--. F-- s---- å- s---- v-- h-- u--- F-r s-t-i å- s-d-n v-r h-n u-g- ------------------------------- For sytti år sidan var han ung. 0
skaists un neglīts f-n--g ---gg f-- o- s---- f-n o- s-y-g ------------ fin og stygg 0
Taurenis ir skaists. S--ar-u--en-er-f-n. S---------- e- f--- S-m-r-u-l-n e- f-n- ------------------- Sumarfuglen er fin. 0
Zirneklis ir neglīts. Edd----p--- -r--tygg. E---------- e- s----- E-d-r-o-p-n e- s-y-g- --------------------- Edderkoppen er stygg. 0
resns un tievs tj--k -- ty-n t---- o- t--- t-u-k o- t-n- ------------- tjukk og tynn 0
100 kilogramus smaga sieviete ir resna. Ei -vi-n--p--hun----kilo er -j--k. E- k----- p- h----- k--- e- t----- E- k-i-n- p- h-n-r- k-l- e- t-u-k- ---------------------------------- Ei kvinne på hundre kilo er tjukk. 0
50 kilogramus smags vīrietis ir tievs. Ein ---- -å--emt- ---o -- t-nn. E-- m--- p- f---- k--- e- t---- E-n m-n- p- f-m-i k-l- e- t-n-. ------------------------------- Ein mann på femti kilo er tynn. 0
dārgs un lēts dy--og--i--eg d-- o- b----- d-r o- b-l-e- ------------- dyr og billeg 0
Mašīna ir dārga. B-----e---y-. B---- e- d--- B-l-n e- d-r- ------------- Bilen er dyr. 0
Avīze ir lēta. Av-sa e---i---g. A---- e- b------ A-i-a e- b-l-e-. ---------------- Avisa er billeg. 0

Code-switching

Arvien vairāk cilvēki izaug divvalodīgi. Viņi var runāt vairāk kā vienā valodā. Daudzi no tiem pārslēdz valodas. Viņi izvēlas, kurā valodā runāt, atkarībā no situācijas. Piemēram, darbā viņi runā citā valodā nekā mājās. Tā darot, viņi pielāgo sevi apkārtējai videi. Bet ir iespēja pārslēgt valodu arī spontāni. Šo fenomenu dēvē pa code-switching . Code-switching nozīmē valodas pārslēgšanu sarunas laikā. Pastāv vairāki iemesli, kādēļ runātājs pārslēdz valodu. Bieži vien runātājs neatrod piemēroto vārdu vienā valodā. Viņi var labāk izpausties citā valodā. Iespējas, ka runātājs jūtas vienā no valodām ērtāk. Viņi izmanto šo valodu privātām vai personīgām darīšanām. Kādreiz kāds vārds nepastāv valodā. Šādā gadījumā runātājam japārslēdz valoda. Vai viņi pārslēdz valodu, lai nebūtu saprasti. Šādā gadījumā code-switching darbojas kā slepenā valoda. Agrāk kritizēja valodu samaisīšanu. Tad uzskatīja, ka runātājs neprot runāt pareizi nevienā valodā. Šodien to uzlūko citādāk. Code-switching atpazīta kā īpaša lingvistiska kompetence. Tas varētu būt interesanti, novērot cilvēkus izmantojot code-switching. Bieži viņi nepārslēdz tikai valodu, kura tie runā. Citi saziņas elementi arī līdz ar to izmainas. Daudzi citā valodā runā ātrāk, skaļāk un uzsvērtāk. Vai pēkšņi viņi sāk izmantot vairāk žestus un mīmiku. Tādā veidā, code-switching vienmēr nedaudz arī culture-switching…