Sarunvārdnīca

lv Bankā   »   nn At the bank

60 [sešdesmit]

Bankā

Bankā

60 [seksti]

At the bank

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu nynorsk Spēlēt Vairāk
Es vēlos atvērt kontu. E---i- o--e -i---o---. E- v-- o--- e-- k----- E- v-l o-n- e-n k-n-o- ---------------------- Eg vil opne ein konto. 0
Te ir mana pase. H-- -r-pa-------t-. H-- e- p----- m---- H-r e- p-s-e- m-t-. ------------------- Her er passet mitt. 0
Un te ir mana adrese. O---er-er -dr-ss- m-. O- h-- e- a------ m-- O- h-r e- a-r-s-a m-. --------------------- Og her er adressa mi. 0
Es vēlos iemaksāt naudu savā kontā. E----l se-je in---enga- -å k-nt------n. E- v-- s---- i-- p----- p- k------ m--- E- v-l s-t-e i-n p-n-a- p- k-n-o-n m-n- --------------------------------------- Eg vil setje inn pengar på kontoen min. 0
Es vēlos izņemt naudu no sava konta. Eg--il-t--ut-p-n-ar--rå--o--oe--m-n. E- v-- t- u- p----- f-- k------ m--- E- v-l t- u- p-n-a- f-å k-n-o-n m-n- ------------------------------------ Eg vil ta ut pengar frå kontoen min. 0
Es vēlos saņemt konta izrakstus. E- -i--g--rn- h- -- -on--ut-kr-f-. E- v-- g----- h- e- k------------- E- v-l g-e-n- h- e- k-n-o-t-k-i-t- ---------------------------------- Eg vil gjerne ha ei kontoutskrift. 0
Es vēlos izpirkt ceļojuma čeku. Eg vi- l---- --- ein -e-se---k-. E- v-- l---- i-- e-- r---------- E- v-l l-y-e i-n e-n r-i-e-j-k-. -------------------------------- Eg vil løyse inn ein reisesjekk. 0
Cik liela ir maksa par pakalpojumu? K----yk-e g-b-r-er -et? K-- m---- g---- e- d--- K-r m-k-e g-b-r e- d-t- ----------------------- Kor mykje gebyr er det? 0
Kur man jāparakstās? Kvar s-a---- skr--- -nd-r? K--- s--- e- s----- u----- K-a- s-a- e- s-r-v- u-d-r- -------------------------- Kvar skal eg skrive under? 0
Es gaidu pārvedumu no Vācijas. Eg--ent-r--i-o-e--ø-i-g frå-T---land. E- v----- e- o--------- f-- T-------- E- v-n-a- e- o-e-f-r-n- f-å T-s-l-n-. ------------------------------------- Eg ventar ei overføring frå Tyskland. 0
Te ir mans konta numurs. H-r er--o---n---e----m---. H-- e- k------------ m---- H-r e- k-n-o-u-m-r-t m-t-. -------------------------- Her er kontonummeret mitt. 0
Vai nauda ir pienākusi? E--pen-an----m-e-fr--? E- p------ k---- f---- E- p-n-a-e k-m-e f-a-? ---------------------- Er pengane komne fram? 0
Es vēlos samainīt šo naudu. Eg vi--gjer-- -ek----d-sse -eng---. E- v-- g----- v----- d---- p------- E- v-l g-e-n- v-k-l- d-s-e p-n-a-e- ----------------------------------- Eg vil gjerne veksle desse pengane. 0
Man vajag ASV dolārus. E--t-en--am-rikan-ke --l---. E- t---- a---------- d------ E- t-e-g a-e-i-a-s-e d-l-a-. ---------------------------- Eg treng amerikanske dollar. 0
Lūdzu, iedodiet man naudu sīkākās naudaszīmēs! K-n e---å -et - --- s-t-ar? K-- e- f- d-- i s-- s------ K-n e- f- d-t i s-å s-t-a-? --------------------------- Kan eg få det i små setlar? 0
Vai te ir bankomāts? Fin-t d-t -in--inib-nk-he-? F---- d-- e-- m------- h--- F-n-t d-t e-n m-n-b-n- h-r- --------------------------- Finst det ein minibank her? 0
Cik daudz naudas var izņemt? Ko- my--- pe--a---an ----a-u-? K-- m---- p----- k-- e- t- u-- K-r m-k-e p-n-a- k-n e- t- u-? ------------------------------ Kor mykje pengar kan eg ta ut? 0
Kādas kredītkartes der? K-- kr-d-t-k-r- kan e--b-u--? K-- k---------- k-- e- b----- K-a k-e-i-t-o-t k-n e- b-u-e- ----------------------------- Kva kredittkort kan eg bruke? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Vai pastāv universāla gramatika?

Kad mēs mācamies kādu valodu, mēs mācamies arī tās gramatiku. Kad bērni apgūst savu dzimto valodu, viņi to dara neapzināti. Viņi neievēro, ka viņu smadzenes mācas dažādus gramatiskos likumus. Neraugoties uz to, viņi apgūst savu dzimto valodu pareizi jau no paša sākuma. Tā kā pastāv tik daudz valodu, līdz ar tām, pastāv arī vairākas gramatiskās sistēmas. Bet vai pastāv arī tāda universālā gramatika? Zinātnieki to ir pētījuši gadiem ilgi. Atbildi nodrošina jaunākie pētījumi. Jo smadzeņu pētnieki ir atklājuši ko interesantu. Viņi lika testa subjektiem mācīties gramatiskos likumus. Šie subjekti bija valodu skolu studenti. Viņi studēja japāņu vai itāļu valodu. Puse no gramatiskajiem likumiem bija viltoti. Lai gan, testa subjekti par to nezināja. Pēc studijām studentiem prezentēja teikumus. Tad viņiem vajadzēja noteikt vai teikumi ir pareizi, vai - nepareizi. Kamēr viņi strādāja ar teikumiem, to smadzenes tika analizētas. Pētnieki mērīja viņu smadzeņu aktivitāti. Tādā veidā viņi varēja noteikt, kā teikumi iedarbojās uz viņu smadzenēm. Un atklājās, ka mūsu smadzenes spēj atpazīt gramatiku. Pastrādājot valodu, noteiktas smadzeņu daļas tiek aktivizētas. Viens no tiem ir Broka centrs. Tas atrodas kreisajās galvas smadzenēs. Kad studenti saskārās ar patiesiem gramatiskajiem likumiem, to smadzenes bija aktivizētas. Bet ar viltoto gramatiku smadzeņu aktivitāte ievērojami samazinājās. Tad ir iespējams, ka visām gramatiskajām sistēmām ir kopēji pamati. Tad tie sekotu vieniem un tiem pašiem principiem. Un tad šie principi būtu mūsos iedzimti…