Sarunvārdnīca

lv Taksometrā   »   nn In the taxi

38 [trīsdesmit astoņi]

Taksometrā

Taksometrā

38 [trettiåtte]

In the taxi

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu nynorsk Spēlēt Vairāk
Izsauciet, lūdzu, taksometru. Kan-du -e-----il-----ti--e-ei--ro---? K-- d- v--- s---- o- t---- e- d------ K-n d- v-r- s-i-l o- t-n-e e- d-o-j-? ------------------------------------- Kan du vere snill og tinge ei drosje? 0
Cik maksā brauciens līdz stacijai? K-a -os-a-------i- t--sta-j-ne-? K-- k----- d-- t-- t------------ K-a k-s-a- d-t t-l t-g-t-s-o-e-? -------------------------------- Kva kostar det til togstasjonen? 0
Cik maksā brauciens līdz lidostai? Kv--k---ar -et t-l-f-y----s--? K-- k----- d-- t-- f---------- K-a k-s-a- d-t t-l f-y-l-s-e-? ------------------------------ Kva kostar det til flyplassen? 0
Lūdzu, taisni. Køyr re-- f-am her,-e- d- sn---. K--- r--- f--- h--- e- d- s----- K-y- r-t- f-a- h-r- e- d- s-i-l- -------------------------------- Køyr rett fram her, er du snill. 0
Šeit, lūdzu, pa labi. Køyr---- høg-- -er- e- du-----l. K--- t-- h---- h--- e- d- s----- K-y- t-l h-g-e h-r- e- d- s-i-l- -------------------------------- Køyr til høgre her, er du snill. 0
Lūdzu, tur krustojumā pa kreisi. Kø-r---l--e--t-- -e--hj--ne-,-e- du -ni--. K--- t-- v------ v-- h------- e- d- s----- K-y- t-l v-n-t-e v-d h-ø-n-t- e- d- s-i-l- ------------------------------------------ Køyr til venstre ved hjørnet, er du snill. 0
Es steidzos. Eg -a- d-t t-av-l-. E- h-- d-- t------- E- h-r d-t t-a-e-t- ------------------- Eg har det travelt. 0
Man vēl ir laiks. Eg-ha- -o--t-d. E- h-- g-- t--- E- h-r g-d t-d- --------------- Eg har god tid. 0
Brauciet, lūdzu, lēnāk! Ka- d- køy-e-l----s--tare? K-- d- k---- l--- s------- K-n d- k-y-e l-t- s-k-a-e- -------------------------- Kan du køyre litt saktare? 0
Pieturiet te, lūdzu! Kan ----t--pe-h-r? K-- d- s----- h--- K-n d- s-o-p- h-r- ------------------ Kan du stoppe her? 0
Pagaidiet, lūdzu, kādu brīdi! V--t-l-tt- -r -u--n-ll. V--- l---- e- d- s----- V-n- l-t-, e- d- s-i-l- ----------------------- Vent litt, er du snill. 0
Es tūlīt atgriezīšos. Eg -r s--a-s---lb-k-. E- e- s----- t------- E- e- s-r-k- t-l-a-e- --------------------- Eg er straks tilbake. 0
Lūdzu, iedodiet man kvīti! Kan-e--få--v---er-nga? K-- e- f- k----------- K-n e- f- k-i-t-r-n-a- ---------------------- Kan eg få kvitteringa? 0
Man nav sīknaudas. E- --- i--je s--penga-. E- h-- i---- s--------- E- h-r i-k-e s-å-e-g-r- ----------------------- Eg har ikkje småpengar. 0
Tā būs labi, atlikums Jums. Ver så go-- -- k-- få -est-n. V-- s- g--- d- k-- f- r------ V-r s- g-d- d- k-n f- r-s-e-. ----------------------------- Ver så god, du kan få resten. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz šo adresi! K--- --- t----en---a--e--a,-er-d- -nill. K--- m-- t-- d---- a------- e- d- s----- K-y- m-g t-l d-n-e a-r-s-a- e- d- s-i-l- ---------------------------------------- Køyr meg til denne adressa, er du snill. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz viesnīcu! K-yr---g --- h-te--e----- du sn---. K--- m-- t-- h-------- e- d- s----- K-y- m-g t-l h-t-l-e-, e- d- s-i-l- ----------------------------------- Køyr meg til hotellet, er du snill. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz jūrmalu! Køyr meg til -tr---a- ---d--s--ll. K--- m-- t-- s------- e- d- s----- K-y- m-g t-l s-r-n-a- e- d- s-i-l- ---------------------------------- Køyr meg til stranda, er du snill. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Valodu ģēniji

Lielākā daļa cilvēku priecājas, ja viņi var runāt vienā svešvalodā. Bet ir arī cilvēki, kuri var apgūt vairāk kā 70 valodas. Viņi var tekoši runāt un pareizi rakstīt šajās valodās. Var teikt, ka pastāv tādi hiper - poligloti. Daudzvalodība ir parādība, kas pastāvējusi gadsimtiem. Saglabājušās vairākas liecības par cilvēkiem ar šādu talantu. Vēl nav izpētīts, no kurienes rodas šādas spējas. Par to pastāv vairākas zinātniskas teorijas. Daži stāsta, ka daudzvalodīgo smadzenēm ir savādāka uzbūve. Šī atšķirība jo īpaši pamanāma Broka centrā. Runa tiek veidota šajā smadzeņu daļā. Daudzvalodīgajiem šajā daļā šūnas ir savādāk būvētas. Iespējams, tā rezultātā, viņi labāk apstrādā informāciju. Diemžēl, trūkst tālākas izpētes, lai to apstiprinātu. Iepējams, ka izšķirošais faktors ir ārkārtīga motivācija. Bērni iemācas svešvalodu no citiem bērniem ļoti ātri. Tas ir tādēļ, ka spēlējoties viņi vēlas iekļauties. Viņi vēlas būtu daļa no grupas un sazināties ar citiem. Tas norāda uz to, ka viņu motivācija ir atkarīga no viņu vēlmes tikt pieņemtam. Cita teorija saka, ka cerebrālā matērija aug mācoties. Tas nozīmē, jo vairāk mācamies, jo vieglāks mācīšanās process kļūst. Valodas, kas ir līdzīgas viena otrai, arī ir vieglāk iemācīties. Tātad, cilvēks, kurš runā dāņu valodā, ātrāk var iemācīties zviedru un norvēģu valodas. Daudz jautājumi vēl paliek neatbildēti. Nozīme ir tam, ka inteliģencei nav nozīmes. Daži cilvēki runā vairākās valodās, neskatoties uz zemo intelekta līmeni. Bet pat lielākajiem valodniekiem nepieciešama stingra disciplīna. Tas ir neliels mierinājums, vai ne?