Sarunvārdnīca

lv Augļi un pārtikas produkti   »   nn Fruits and food

15 [piecpadsmit]

Augļi un pārtikas produkti

Augļi un pārtikas produkti

15 [femten]

Fruits and food

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu nynorsk Spēlēt Vairāk
Man ir zemene. E- h-r--i- jord-ær. E- h-- e-- j------- E- h-r e-t j-r-b-r- ------------------- Eg har eit jordbær. 0
Man ir kivi un melone. E--h-r-ein--i---o------melon. E- h-- e-- k--- o- e-- m----- E- h-r e-n k-w- o- e-n m-l-n- ----------------------------- Eg har ein kiwi og ein melon. 0
Man ir apelsīns un greifrūts. E---a--e-- ap---sin-o----- g-a---r-k-. E- h-- e-- a------- o- e-- g---------- E- h-r e-n a-p-l-i- o- e-n g-a-e-r-k-. -------------------------------------- Eg har ein appelsin og ein grapefrukt. 0
Man ir ābols un mango. Eg--a--ei- e--- -g -in m----. E- h-- e-- e--- o- e-- m----- E- h-r e-t e-l- o- e-n m-n-o- ----------------------------- Eg har eit eple og ein mango. 0
Man ir banāns un ananass. E---ar -in b-nan-og e--------s. E- h-- e-- b---- o- e-- a------ E- h-r e-n b-n-n o- e-n a-a-a-. ------------------------------- Eg har ein banan og ein ananas. 0
Es gatavoju augļu salātus. E----g-r-fr-kts---t. E- l---- f---------- E- l-g-r f-u-t-a-a-. -------------------- Eg lagar fruktsalat. 0
Es ēdu tostermaizi. Eg ---ei--rist--b---. E- e- e-- r---- b---- E- e- e-t r-s-a b-ø-. --------------------- Eg et eit rista brød. 0
Es ēdu tostermaizi ar sviestu. E- e- r------r-d --d-s-ør. E- e- r---- b--- m-- s---- E- e- r-s-a b-ø- m-d s-ø-. -------------------------- Eg et rista brød med smør. 0
Es ēdu tostermaizi ar sviestu un marmelādi. E- e- ----- -----me- smø---g --l-e-øy. E- e- r---- b--- m-- s--- o- s-------- E- e- r-s-a b-ø- m-d s-ø- o- s-l-e-ø-. -------------------------------------- Eg et rista brød med smør og syltetøy. 0
Es ēdu sendviču. E- -- eit---ørbrød. E- e- e-- s-------- E- e- e-t s-ø-b-ø-. ------------------- Eg et eit smørbrød. 0
Es ēdu sendviču ar margarīnu. Eg et-e-- s-ør-r-- med ma--a-in. E- e- e-- s------- m-- m-------- E- e- e-t s-ø-b-ø- m-d m-r-a-i-. -------------------------------- Eg et eit smørbrød med margarin. 0
Es ēdu sendviču ar margarīnu un tomātu. Eg et---- --ør-r-d m-d m--ga-in----t--at. E- e- e-- s------- m-- m------- o- t----- E- e- e-t s-ø-b-ø- m-d m-r-a-i- o- t-m-t- ----------------------------------------- Eg et eit smørbrød med margarin og tomat. 0
Mums vajag maizi un rīsus. Vi tr----br---o- -is. V- t---- b--- o- r--- V- t-e-g b-ø- o- r-s- --------------------- Vi treng brød og ris. 0
Mums vajag zivis un steikus. V- ----g-f-s-------f-a-. V- t---- f--- o- b------ V- t-e-g f-s- o- b-f-a-. ------------------------ Vi treng fisk og biffar. 0
Mums vajag picu un spageti. V- t---g --z----- sp--h-tt-. V- t---- p---- o- s--------- V- t-e-g p-z-a o- s-a-h-t-i- ---------------------------- Vi treng pizza og spaghetti. 0
Ko mums vēl vajag? K-a m--- tr-n--v-? K-- m--- t---- v-- K-a m-i- t-e-g v-? ------------------ Kva meir treng vi? 0
Mums vajag burkānus un tomātus zupai. V- t-e--------t-r-o- to-a--r-t---supp-. V- t---- g------- o- t------ t-- s----- V- t-e-g g-l-ø-e- o- t-m-t-r t-l s-p-a- --------------------------------------- Vi treng gulrøter og tomatar til suppa. 0
Kur ir lielveikals? Ko- -r d---ein ma-b---k-? K-- e- d-- e-- m--------- K-r e- d-t e-n m-t-u-i-k- ------------------------- Kor er det ein matbutikk? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Mediji un valodas

Mūsu valodu ietekmē arī mediji. Jo īpaši jaunie mediji teieņem nozīmīgu vietu. Vesela valoda ir izveidojusies no īsziņām, e-pastiem un čatošanas. Protams, katrā valstī šī mediju valoda ir atšķirīga. Lai gan konkrētas īpašības atrodamas visās mediju valodās. Pāri visam, mums, kā lietotājiem, svarīgs ir ātrums. Neskatoties uz to, ka mēs rakstam, mēs vēlamies izveidot dzīvu saziņu. Tas nozīmē, ka mēs vēlamies apmainīties ar informāciju cik ātri vien iespējams. Tā mēs simulējam īstu sarunu. Tādā veidā mūsu valoda ir attīstījusi verbālu raksturu. Vārdi un teikumi bieži vien tiek saīsināti. Gramatikas un pieturzīmju noteikumi parasti netiek ievēroti. Mūsu pareizrakstība ir vaļīgāka, un prievārdi bieži pazūd pavisam. Jūtas tikai retos gadījumos medijos tiek izpaustas. Te mēs parasti izmantojam emocijzīmes. Šiem simboliem būtu jāattēlo mūsu pašreizējās jūtas. Rakstot īsziņas arī ir atšķirīgi kodi, un čata sarakstēs izmanto atšķirīgu žargonu. Tādēļ mediju valoda ir ļoti samazināta valoda. Bet to lietotāji izmanto līdzīgā veidā. Pētījumi uzrāda, ka izglītība vai prāts neko nemaina. Jo īpaši jauniem cilvēkiem patīk izmantot mediju valodu. Tādēļ kritiķi domā, ka mūsu valoda ir apdraudēta. Zinātne uz šo parādību neskatās tik pesimistiski. Jo bērni atšķir kad un kā viņiem vajadzētu rakstīt. Eksperti tic, ka jauno mediju valodai pat ir priekšrocības. Tāpēc, ka tā var sekmēt bērnu valodas prasmes un radošumu. Un: mūsdienās vairāk un vairāk tiek rakstītas vēstules - ne uz papīra, bet elektroniski! Mēs esam priecīgi par to!