Sarunvārdnīca

lv Piederības vietniekvārdi 2   »   nn Possessive pronouns 2

67 [sešdesmit septiņi]

Piederības vietniekvārdi 2

Piederības vietniekvārdi 2

67 [sekstisju]

Possessive pronouns 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu nynorsk Spēlēt Vairāk
brilles br---e-e b------- b-i-l-n- -------- brillene 0
Viņš aizmirsa savas brilles. Han-h-- g-ø-m---r-llene--ine. H-- h-- g----- b------- s---- H-n h-r g-ø-m- b-i-l-n- s-n-. ----------------------------- Han har gløymt brillene sine. 0
Kur tad ir viņa brilles? Kv-r---r -an--ril--n--si-e---å? K--- h-- h-- b------- s---- d-- K-a- h-r h-n b-i-l-n- s-n-, d-? ------------------------------- Kvar har han brillene sine, då? 0
pulkstenis kl-k-a k----- k-o-k- ------ klokka 0
Viņa pulkstenis ir sabojājies. K-o--a-h-ns -- -yd---g-. K----- h--- e- ø-------- K-o-k- h-n- e- ø-d-l-g-. ------------------------ Klokka hans er øydelagt. 0
Pulkstenis karājas pie sienas. K-ok-- -en---å --g-en. K----- h--- p- v------ K-o-k- h-n- p- v-g-e-. ---------------------- Klokka heng på veggen. 0
pase pa-s-t p----- p-s-e- ------ passet 0
Viņš ir pazaudējis savu pasi. Han--ar mista pas--- -it-. H-- h-- m---- p----- s---- H-n h-r m-s-a p-s-e- s-t-. -------------------------- Han har mista passet sitt. 0
Kur tad ir viņa pase? Kva- h-r---n p-sse- s--t,-då? K--- h-- h-- p----- s---- d-- K-a- h-r h-n p-s-e- s-t-, d-? ----------------------------- Kvar har han passet sitt, då? 0
viņi – viņu d-i - d-ira d-- - d---- d-i - d-i-a ----------- dei - deira 0
Bērni nevar atrast savus vecākus. Bo--a-k-- --kje--inne----el-r- --n-. B---- k-- i---- f---- f------- s---- B-r-a k-n i-k-e f-n-e f-r-l-r- s-n-. ------------------------------------ Borna kan ikkje finne foreldra sine. 0
Bet tur jau nāk viņu vecāki. Men --- -- f-r----- -eir-! M-- d-- e- f------- d----- M-n d-r e- f-r-l-r- d-i-a- -------------------------- Men der er foreldra deira! 0
Jūs – Jūsu d------n d- - d-- d- - d-n -------- du - din 0
Kāds bija Jūsu ceļojums, Millera kungs? K-rl--- var--u----di----e--------r? K------ v-- t---- d--- h--- M------ K-r-e-s v-r t-r-n d-n- h-r- M-l-e-? ----------------------------------- Korleis var turen din, herr Møller? 0
Kur ir Jūsu sieva, Millera kungs? Kv-r--r ---a --? K--- e- k--- d-- K-a- e- k-n- d-? ---------------- Kvar er kona di? 0
Jūs – Jūsu du - --n d- - d-- d- - d-n -------- du - din 0
Kāds bija Jūsu ceļojums, Šmites kundze? Ko----s v---t-----d-n, fr--S-idt? K------ v-- t---- d--- f-- S----- K-r-e-s v-r t-r-n d-n- f-u S-i-t- --------------------------------- Korleis var turen din, fru Smidt? 0
Kur ir Jūsu vīrs, Šmites kundze? Kv-- er ma-n-n din, -r- S-id-? K--- e- m----- d--- f-- S----- K-a- e- m-n-e- d-n- f-u S-i-t- ------------------------------ Kvar er mannen din, fru Smidt? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Runa ir iespējama pateicoties gēnu mutācijai

Cilvēks ir vienīgā dzīvā būtne uz Zemes, kas prot runāt. Tas to atšķir no dzīvniekiem un augiem. Protams, arī dzīvnieki un augi sazinās viens ar otru. Lai gan tie neizmanto sarežģītu zilbju valodu. Bet kādēļ cilvēks prot runāt? Lai varētu runāt, nepieciešamas noteiktas fizikālās iezīmes. Šādas fizikālās iezīmes piemīt tikai cilvēkiem. Bet tas nenozīmē, ka cilvēks pats tās attīstījis. Evolucionārajā vēsturē, nekas nenotiek bez iemesla. Vēstures gaitā cilvēks sāka runāt. Mēs vēl nevarm noteikt precīzi, kad tas notika. Bet kaut kas notika, kas deva cilvēkam spēju runāt. Zinātnieki uzskata, ka par to atbildīga ģenētiskā mutācija. Antropologi salīdzinājuši vairāku dzīvju būtņu ģenētiskos materiālus. Ir zināms, ka īpašs gēns ietekmē valodu. Cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar valodām, tas ir bojāts. Viņi nevar izteikties labi, un viņiem ir grūti saprast arī vārdus. Šis gēns tika izpētīts cilvēkos, pērtiķos un pelēs. Tas ir ļoti līdzīgs cilvēkiem un šimpanzēm. Tikai divas mazas atšķirības ir identificējamas. Bet šīs atšķirības ieverojamas smadzenēs. Kopā ar citiem gēniem, tie ietekmē noteiktas smadzeņu darbības. Tādēļ cilvēki spēj runāt, bet pērtiķi ne. Kaut gan mīkla par cilvēka valodu vēl nav atrisināta. Jo ar gēnu mutāciju vien nepietiek, lai iepējotu runu. Zinātnieki implantēja cilvēka gēnu pelei. Tie nedeva pelēm spēju runāt… Bet to pīkstieni radīja diezgan lielu troksni!