Sarunvārdnīca

lv Vilcienā   »   nn On the train

34 [trīsdesmit četri]

Vilcienā

Vilcienā

34 [trettifire]

On the train

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu nynorsk Spēlēt Vairāk
Vai šis ir vilciens uz Berlīni? E- -ette -o--t---l B-----? E- d---- t---- t-- B------ E- d-t-e t-g-t t-l B-r-i-? -------------------------- Er dette toget til Berlin? 0
Cikos atiet vilciens? N-- -år ---e-? N-- g-- t----- N-r g-r t-g-t- -------------- Når går toget? 0
Cikos vilciens pienāk Berlīnē? N-- --e- toge- -i--B-rli-? N-- k--- t---- t-- B------ N-r k-e- t-g-t t-l B-r-i-? -------------------------- Når kjem toget til Berlin? 0
Atvainojiet, vai es varētu paiet garām? K-n -g f--k-me-fo-b-,-er--u sn-ll? K-- e- f- k--- f----- e- d- s----- K-n e- f- k-m- f-r-i- e- d- s-i-l- ---------------------------------- Kan eg få kome forbi, er du snill? 0
Es domāju, tā ir mana vieta. E- --u---ette e-----s-e---in. E- t--- d---- e- p------ m--- E- t-u- d-t-e e- p-a-s-n m-n- ----------------------------- Eg trur dette er plassen min. 0
Es domāju, Jūs sēžat manā vietā. Eg t--- -- --------la---n-m--. E- t--- d- s-- p- p------ m--- E- t-u- d- s-t p- p-a-s-n m-n- ------------------------------ Eg trur du sit på plassen min. 0
Kur ir guļamvagons? K-- er-s-ve-ogna? K-- e- s--------- K-r e- s-v-v-g-a- ----------------- Kor er sovevogna? 0
Guļamvagons ir vilciena sastāva beigās. S-vev---a -r-ba----t i -og--. S-------- e- b------ i t----- S-v-v-g-a e- b-k-r-t i t-g-t- ----------------------------- Sovevogna er bakerst i toget. 0
Un kur ir restorānvagons? – Vilciena sastāva sākumā. Og---ar er --tv-gna- - Heil------st. O- k--- e- m-------- – H---- f------ O- k-a- e- m-t-o-n-? – H-i-t f-e-s-. ------------------------------------ Og kvar er matvogna? – Heilt fremst. 0
Vai es varu gulēt lejā? K-n-eg--å s-ve-n-d-? K-- e- f- s--- n---- K-n e- f- s-v- n-d-? -------------------- Kan eg få sove nede? 0
Vai es varu gulēt vidū? Ka- -g f---o-e i-----e-? K-- e- f- s--- i m------ K-n e- f- s-v- i m-d-e-? ------------------------ Kan eg få sove i midten? 0
Vai es varu gulēt augšā? K-n-e- få -ov------? K-- e- f- s--- ø---- K-n e- f- s-v- ø-s-? -------------------- Kan eg få sove øvst? 0
Kad mēs būsim pie robežas? N----- -i-f----- -e---r--s-? N-- e- v- f----- v-- g------ N-r e- v- f-a-m- v-d g-e-s-? ---------------------------- Når er vi framme ved grensa? 0
Cik ilgs ir brauciens līdz Berlīnei? Kor le-g- t-k----en-t---B--li-? K-- l---- t-- t---- t-- B------ K-r l-n-e t-k t-r-n t-l B-r-i-? ------------------------------- Kor lenge tek turen til Berlin? 0
Vai vilciens kavējas? E--t-g-t-----ink-? E- t---- f-------- E- t-g-t f-r-i-k-? ------------------ Er toget forsinka? 0
Vai Jums ir kaut kas ko palasīt? Har -- --k--- ----? H-- d- n--- å l---- H-r d- n-k- å l-s-? ------------------- Har du noko å lese? 0
Vai te var dabūt kaut ko ēdamu un dzeramu? G-r---t-a--å f- --k- å ete o- -ri--e h--? G-- d-- a- å f- n--- å e-- o- d----- h--- G-r d-t a- å f- n-k- å e-e o- d-i-k- h-r- ----------------------------------------- Går det an å få noko å ete og drikke her? 0
Vai Jūs varētu mani pamodināt 7.00? Kan-du-ver- sn------ vekk-e-m-g--lokk-----? K-- d- v--- s---- o- v----- m-- k----- s--- K-n d- v-r- s-i-l o- v-k-j- m-g k-o-k- s-u- ------------------------------------------- Kan du vere snill og vekkje meg klokka sju? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Mazuļi lasa no lūpām

Kad mbērni mācās runāt, tie skatās uz vecāku muti. To ir izdomājuši attīstības psihologi. Piemēram, sešu mēnešu vecumā bērni sāk lasīt no lūpām. Tādā veidā tie apgūšt, kādu formu jāpieņam mutei, lai izrunātu attiecīgo skaņu. Kad mazuļiem ir viens gads, tie jau saprot dažus vārdus. Šajā vecumā viņi atkal skatās cilvēkam acīs. Ta viņi iegūst daudz svarīgas informācijas. Skatoties acīs, tie var noteikt, vai vecāki ir vai nav priecīgi. Šādā veidā tie iepazīstas ar jūtu pasauli. Interesanti ir tad, kad kāds ar tiem runā svešvalodā. Tad mazuļi sāk no jauna lasīt no jlūpām. Tā viņi iemācas kā veidot skaņas arī svešvalodā. Tādēļ, runājot ar mazuli, jāskatās uz to. Beztam, mazuļiem nepieciešami dialogi, lai attīstītu valodu. Parasti, vecāki bieži vien atkārto, ko mazulis pateicis. Tādā veidā mazuļi saņem atsauksmi. Tas ir ļoti svarīgi priekš maziem bērniem. Tad viņi zina, ka ir saprasti. Šī pārliecība motivē mazuli. Tie turpina ar prieku mācīties runāt. Tādēļ ar audiomateriālu atskaņošanu bērniem vien nepietiek. Pētnieki pierādījuši, ka mazuļi patiešām spēj lasīt no lūpām. Eksperimenta laikā, mazuļiem tika rādīti video bez skaņas. Tie bija gan mazuļu dzimtajā valodā, gan svešvalodā. Mazuļi ilgāk skatījās uz video savā dzimtajā valodā. Tie bija arī daudz uzmanīgāki tos skatoties. Bet bērnu pirmie vārdi ir vienādi visā pasaulē. ‘Mamma’ un ‘tētis’ - viegli pasakāms visās valodās.