Sarunvārdnīca

lv Uzdot jautājumus 1   »   nn Asking questions 1

62 [sešdesmit divi]

Uzdot jautājumus 1

Uzdot jautājumus 1

62 [sekstito]

Asking questions 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu nynorsk Spēlēt Vairāk
mācīties læ-e lære l-r- ---- lære 0
Vai skolēni mācās daudz? L-rer-e--v-n--my---? Lærer elevane mykje? L-r-r e-e-a-e m-k-e- -------------------- Lærer elevane mykje? 0
Nē, viņi mācās maz. Nei------læ----lite. Nei, dei lærer lite. N-i- d-i l-r-r l-t-. -------------------- Nei, dei lærer lite. 0
jautāt sp-rje spørje s-ø-j- ------ spørje 0
Vai Jūs bieži jautājat skolotājam? Spør -u ---e-læ-ar-n? Spør du ofte læraren? S-ø- d- o-t- l-r-r-n- --------------------- Spør du ofte læraren? 0
Nē, es viņam nejautāju bieži. N-i- -g -pø- ha- --kj- oft-. Nei, eg spør han ikkje ofte. N-i- e- s-ø- h-n i-k-e o-t-. ---------------------------- Nei, eg spør han ikkje ofte. 0
atbildēt s--re svare s-a-e ----- svare 0
Atbildiet, lūdzu! S-a-, e- -------l. Svar, er du snill. S-a-, e- d- s-i-l- ------------------ Svar, er du snill. 0
Es atbildu. Eg --ara-. Eg svarar. E- s-a-a-. ---------- Eg svarar. 0
strādāt j-bbe jobbe j-b-e ----- jobbe 0
Vai viņš pašlaik strādā? job-ar --n-no? jobbar han no? j-b-a- h-n n-? -------------- jobbar han no? 0
Jā, viņš pašlaik strādā. J-, --n h-ld ---- j-bbe. Ja, han held på å jobbe. J-, h-n h-l- p- å j-b-e- ------------------------ Ja, han held på å jobbe. 0
nākt kome kome k-m- ---- kome 0
Vai Jūs nāksiet? Kj-m de? Kjem de? K-e- d-? -------- Kjem de? 0
Jā, mēs tūlīt nāksim. J-,----k-em-sn-rt. Ja, vi kjem snart. J-, v- k-e- s-a-t- ------------------ Ja, vi kjem snart. 0
dzīvot b- bu b- -- bu 0
Vai Jūs dzīvojat Berlīnē? Bu-------B-r--n? Bur du i Berlin? B-r d- i B-r-i-? ---------------- Bur du i Berlin? 0
Jā, es dzīvoju Berlīnē. J-, e- b---- B-r-in. Ja, eg bur i Berlin. J-, e- b-r i B-r-i-. -------------------- Ja, eg bur i Berlin. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Tam, kurš vēlas runāt, jāprot rakstīt!

Iemācīties svešvalodu ne vienmēr ir viegli. Tiem, kuri apgūst valodu, sākumā visgrūtāk iet ar runāšanu. Daudziem nav drosmes pateikt teikumus jaunajā valodā. Viņi baidās pielaist kļūdas. Priekš studentiem rakstīšana var būt risinājums. Priekš tiem, kuri vēlas iemācīties labi runāt, ieteicams rakstīt cik daudz vien iespējams! Rakstīšana palīdz mums pielāgoties jaunajai valodai. Tam ir vairāki iemesli. Rakstīšana atšķiras no runāšanas. Tas ir daudz sarežģītāks process. Rakstot, mums vairāk jāpiedomā, kādus vārdus izmantot. Tā mūsu smadzenes strādā intensīvāk ar jauno valodu. Mēs arī vairāk atbrīvojamies rakstot. Neviens negaida uz mūsu atbildi. Tā mēs lēnam pazaudējam bailes no valodas. Turklāt, rakstīšana sekmē radošumu. Mēs jūtamies brīvāki, un vairāk rotaļājamies ar jauno valodu. Rakstīšanai mums dots arī vairāk laika nekā runāšanai. Un tā atbalsta mūsu atmiņu. Bet svarīgākais rakstīšanā ir bezpersoniskā forma. Tas nozīmē, ka mēs varam labāk izpētīt mūsu vārdu radīto iznākumu. Mēs varam skaidri visu pārskatīt. Tā mēs paši varam izlabot savas kļūdas, un šajā procesā arī mācīties. Ko mēs rakstam jaunajā valodā, teorētiski nav svarīgi. Galvenais ir katru dienu veidot teikumus. Ja vēlaties praktizēt, variet atrast sev ārzemju vēstuļu draugu. Tad arī kādreiz satikties dzīvē. Jūs tad redzēsiet: tagad runāt ir daudz vienkāršāk!