Sarunvārdnīca

lv Iepirkšanās   »   nn Shopping

54 [piecdesmit četri]

Iepirkšanās

Iepirkšanās

54 [femtifire]

Shopping

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu nynorsk Spēlēt Vairāk
Es vēlos nopirkt dāvanu. E- --- ------ein--resa-g. E- v-- k---- e-- p------- E- v-l k-ø-e e-n p-e-a-g- ------------------------- Eg vil kjøpe ein presang. 0
Bet neko pārāk dārgu. Me- i-k-e-no-o -l- -or-dyr-. M-- i---- n--- a-- f-- d---- M-n i-k-e n-k- a-t f-r d-r-. ---------------------------- Men ikkje noko alt for dyrt. 0
Varbūt rokassomiņu? Ka-sk----i-v--ke? K------ e- v----- K-n-k-e e- v-s-e- ----------------- Kanskje ei veske? 0
Kādā krāsā? K-a fa-g- v-- -- --? K-- f---- v-- d- h-- K-a f-r-e v-l d- h-? -------------------- Kva farge vil du ha? 0
Melnu, brūnu vai baltu? S----,-br-n-e--e- kv--? S----- b--- e---- k---- S-a-t- b-u- e-l-r k-i-? ----------------------- Svart, brun eller kvit? 0
Lielu vai mazu? St-r--ller ----? S--- e---- l---- S-o- e-l-r l-t-? ---------------- Stor eller lita? 0
Vai es varētu apskatīt šo? K-n--g ----jå på --nn-? K-- e- f- s-- p- d----- K-n e- f- s-å p- d-n-e- ----------------------- Kan eg få sjå på denne? 0
Vai tā ir no ādas? Er---t-sk---? E- d-- s----- E- d-t s-i-n- ------------- Er det skinn? 0
Vai tā ir no mākslīgās ādas? E--er er d-t-ku--ts---f? E---- e- d-- k---------- E-l-r e- d-t k-n-t-t-f-? ------------------------ Eller er det kunststoff? 0
No ādas, protams. S--nn, -jølvsagt. S----- s--------- S-i-n- s-ø-v-a-t- ----------------- Skinn, sjølvsagt. 0
Tā ir īpaši laba kvalitāte. De- e---væ-t-g-- k-al--et. D-- e- s---- g-- k-------- D-t e- s-æ-t g-d k-a-i-e-. -------------------------- Det er svært god kvalitet. 0
Un rokassomiņa ir tiešām lēta. O- de-ne-v--ka--r--e--el----i--leg. O- d---- v---- e- v------- r------- O- d-n-e v-s-a e- v-r-e-e- r-m-l-g- ----------------------------------- Og denne veska er verkeleg rimeleg. 0
Tā man patīk. E- -i-ar -o. E- l---- h-- E- l-k-r h-. ------------ Eg likar ho. 0
To es ņemšu. Eg---- -o. E- t-- h-- E- t-k h-. ---------- Eg tek ho. 0
Vai es to varēšu arī apmainīt? Ka--eg-----t---t-f--------o? K-- e- e-------- f- b--- h-- K-n e- e-e-t-e-t f- b-t- h-? ---------------------------- Kan eg eventuelt få byte ho? 0
Pats par sevi saprotams. S-ø----g-. S--------- S-ø-v-a-t- ---------- Sjølvsagt. 0
Mēs to iesaiņosim kā dāvanu. Vi-k---pa--e-----n--so- --e--ng. V- k-- p---- h- i-- s-- p------- V- k-n p-k-e h- i-n s-m p-e-a-g- -------------------------------- Vi kan pakke ho inn som presang. 0
Tur pāri tajā pusē ir kase. Der b--te e- --s--. D-- b---- e- k----- D-r b-r-e e- k-s-a- ------------------- Der borte er kassa. 0

Kurš saprot kuru?

Pasaulē ir ap 7 miljardiem cilvēku. Visiem ir valoda. Diemžēl, tā visur nav viena un tā pati. Lai mēs spētu sazināties ar citām tautām, mums jāiemācas valoda. Bieži vien tas ir ļoti grūti. Bet pastāv arī savstarpēji līdzīgas valodas. Šo valodu pārstāvji saprot viens otru, bez nepieciešamības apgūt otra valodu. Šo fenomenu sauc par mutual intelligibility . Kura iedalīti divi varianti. Pirmais variants ir mutvārdu savstarpēja saprašanās. Šajā gadījumā, runātāji saprot viens otru runājot. Bet viņi nesaprot otras valodas rakstisko formu. Tas ir tādēļ, ka katrai valodai ir sava rakstība. Piemēram, tādas ir hindi un urdu valodas. Rakstiskā savstarpējā saprašanās ir otrs variants. Šajā gadījumā, otras valodas rakstiskā forma ir saprasta. Bet tie viens otru nesaprot runājot. Tas ir tādēļ, ka viņiem ir pilnīgi atšķirīgas izrunas. Piemēram, vācu un holandiešu valodas. Vistuvāk radniecīgas valodās saprot abus variantus. Tas nozīmē, ka tās saprot gan mutvārdu, gan rakstiskā formā. Piemēram, krievu un ukraiņu, vai tai un laosas valodas. Bet pastāv arī asimetrisa savtarpējas saprašanās forma. Tas ir gadījums, kad runātājiem ir atšķirīgi līmēni savstarpējā sapratnē. Portugāļi labāk saprot spāņu valodu nekā spāņi- portugāļu. Arī austrieši labāk saprot vācu valodu, nekā vācieši - austriešu. Šajos piemēros šķērslis ir izruna vai dialekti. Tam, kurš tiešām vēlas labi saprasties, jāiemācas kaut kas jauns…