Sarunvārdnīca

lv kaut ko vēlēties   »   nn to like something

70 [septiņdesmit]

kaut ko vēlēties

kaut ko vēlēties

70 [sytti]

to like something

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu nynorsk Spēlēt Vairāk
Vai Jūs vēlaties smēķēt? V---du-røykj-? V-- d- r------ V-l d- r-y-j-? -------------- Vil du røykje? 0
Vai Jūs vēlaties dejot? Vil-du -anse? V-- d- d----- V-l d- d-n-e- ------------- Vil du danse? 0
Vai Jūs vēlaties iet pastaigāties? Vil du--å---- tu-? V-- d- g- e-- t--- V-l d- g- e-n t-r- ------------------ Vil du gå ein tur? 0
Es vēlos smēķēt. Eg--i- gj--ne---yk-e. E- v-- g----- r------ E- v-l g-e-n- r-y-j-. --------------------- Eg vil gjerne røykje. 0
Vai tu vēlies cigareti? V---d- h---i- sig--ett? V-- d- h- e-- s-------- V-l d- h- e-n s-g-r-t-? ----------------------- Vil du ha ein sigarett? 0
Viņš vēlas piesmēķēt. Han-v---h- fyr. H-- v-- h- f--- H-n v-l h- f-r- --------------- Han vil ha fyr. 0
Es vēlos kaut ko iedzert. Eg v-l g---n---a--ok- å dr-kke. E- v-- g----- h- n--- å d------ E- v-l g-e-n- h- n-k- å d-i-k-. ------------------------------- Eg vil gjerne ha noko å drikke. 0
Es vēlos kaut ko ēst. Eg-vi- g-e-n--ha ---o-å et-. E- v-- g----- h- n--- å e--- E- v-l g-e-n- h- n-k- å e-e- ---------------------------- Eg vil gjerne ha noko å ete. 0
Es vēlos nedaudz atpūsties. E- vi- gje-ne--l-ppe--v-litt. E- v-- g----- s----- a- l---- E- v-l g-e-n- s-a-p- a- l-t-. ----------------------------- Eg vil gjerne slappe av litt. 0
Es vēlos Jums ko pajautāt. E- v-l -je-ne-s---je --g ----o-o. E- v-- g----- s----- d-- o- n---- E- v-l g-e-n- s-ø-j- d-g o- n-k-. --------------------------------- Eg vil gjerne spørje deg om noko. 0
Es vēlos Jums ko lūgt. E- --l -jerne--e ----o--n-ko. E- v-- g----- b- d-- o- n---- E- v-l g-e-n- b- d-g o- n-k-. ----------------------------- Eg vil gjerne be deg om noko. 0
Es vēlos Jūs uz kaut ko uzaicināt. E----l g--rn- -nv---re-d-----l -o--. E- v-- g----- i------- d-- t-- n---- E- v-l g-e-n- i-v-t-r- d-g t-l n-k-. ------------------------------------ Eg vil gjerne invitere deg til noko. 0
Ko Jūs, lūdzu, vēlaties? K-- -il ---h-? K-- v-- d- h-- K-a v-l d- h-? -------------- Kva vil du ha? 0
Vai Jūs vēlaties kafiju? Vil -u-ha-e----af-i? V-- d- h- e-- k----- V-l d- h- e-n k-f-i- -------------------- Vil du ha ein kaffi? 0
Varbūt Jūs labāk vēlaties tēju? E-l---v-- du---lle- -- -in -e? E---- v-- d- h----- h- e-- t-- E-l-r v-l d- h-l-e- h- e-n t-? ------------------------------ Eller vil du heller ha ein te? 0
Mēs vēlamies braukt mājās. Vi vi---j--n- kø--e he-m. V- v-- g----- k---- h---- V- v-l g-e-n- k-y-e h-i-. ------------------------- Vi vil gjerne køyre heim. 0
Vai Jūs vēlaties taksometru? V-- -e--- -i -ros--? V-- d- h- e- d------ V-l d- h- e- d-o-j-? -------------------- Vil de ha ei drosje? 0
Viņi vēlas piezvanīt. D----i---je--e-r-ngje. D-- v-- g----- r------ D-i v-l g-e-n- r-n-j-. ---------------------- Dei vil gjerne ringje. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Divas valodas = divi runas centri!

Mūsu smadzenēm vienalga, kad mēs mācamies valodu. Tas ir tādēļ, ka dažādām valodām ir dažādas glabātuves. Ne visas valodas, kuras apgūstam glabājas vienkopus. Valodai, kuru apgūstam, kad esam pieaugiši, ir sava glabāšanas vieta. Tas nozīmē, ka smadzenes jaunos likumus apstrādā atšķitīgā vietā. Tā netiek glabāta vienā vietā ar dzimto valodu. Savukārt, divvalodīgie izmanto tikai vienu smadzeņu daļu. Vairāki pētījumi nonākuši pie šāda slēdziena. Neurozinātnieki izmeklējuši vairākus testa subjektus. Šie subjekti brīvi pārvaldīja divas valodas. Viena daļa grupas bija uzauguši divvalodīgā vidē. Otra daļa bija apguvuši otru valodu vēlāk savā dzīvē. Zinātnieki varēja izmērīt smadzeņu darbību valodu pārbaudījumu laikā. Tā viņi vrēja redzēt, kuras smadzeņu daļas testa laikā darbojās. Un viņi redzēja, ka ‘vēlajiem’ valodu apguvējiem ir divi runas centri. Zinātnieki jau sen domāja, ka tas tā ir. Cilvēki ar smadzeņu traumām uzrāda savādākus simptomus. Tātad, smadzeņu trauma var arī novest pie runas problēmām. Cietušie nespēj tik labi izrunāt vai saprast vārdus. Bet divvalodīgie bieži uzrāda neparastus simptomus. To runas problēmas ne vienmēr ietekmē abas valodas. Ja traumēta tikai viena smadzeņu daļa, tad funkcionē vēl otra. Tad pacienti runā vienā valodā labāk nekā otrā. Abas valodas tiek atkārtoti apgūtas dažādos ātrumos. Tas pierāda, ka valodas netiek glabātas vienā vietā. Tādēļ, ka tās nebija apgūtas vienlaicīgi, tās izveido divus centrus. Vēl nav skaidrs, kā mūsu smadzenes pārvalda vairākas valodas. Bet jauni atklājumi varētu novest pie jaunām mācīšanās stratēģijām.