Fraseboek

af Verlede tyd van modale werkwoorde 1   »   lv Modālo darbības vārdu pagātne 1

87 [sewe en tagtig]

Verlede tyd van modale werkwoorde 1

Verlede tyd van modale werkwoorde 1

87 [astoņdesmit septiņi]

Modālo darbības vārdu pagātne 1

Kies hoe jy die vertaling wil sien:   
Afrikaans Letties Speel Meer
Ons moes die blomme natgooi. Mums-b----jāa--ej-p-ķe-. Mums bija jāaplej puķes. M-m- b-j- j-a-l-j p-ķ-s- ------------------------ Mums bija jāaplej puķes. 0
Ons moes die woonstel opruim. M--- -i-a -ā---op- ---vo-li-. Mums bija jāuzkopj dzīvoklis. M-m- b-j- j-u-k-p- d-ī-o-l-s- ----------------------------- Mums bija jāuzkopj dzīvoklis. 0
Ons moes die skottelgoed was. M--s--i-a-jā--mazg---r-uk-. Mums bija jānomazgā trauki. M-m- b-j- j-n-m-z-ā t-a-k-. --------------------------- Mums bija jānomazgā trauki. 0
Moes julle die rekening betaal? Vai-jums-bij- j-s------ r-ķi--? Vai jums bija jāsamaksā rēķins? V-i j-m- b-j- j-s-m-k-ā r-ķ-n-? ------------------------------- Vai jums bija jāsamaksā rēķins? 0
Moes julle ’n ingangsfooi betaal? V-i----s -i-- jāmaks--p-- --ej-----ļ--ē-? Vai jums bija jāmaksā par ieejas biļetēm? V-i j-m- b-j- j-m-k-ā p-r i-e-a- b-ļ-t-m- ----------------------------------------- Vai jums bija jāmaksā par ieejas biļetēm? 0
Moes julle ’n boete betaal? V-i-ju-s----- j-ma--ā s-da-naud-? Vai jums bija jāmaksā soda nauda? V-i j-m- b-j- j-m-k-ā s-d- n-u-a- --------------------------------- Vai jums bija jāmaksā soda nauda? 0
Wie moes afskeid neem? Ka---i-a--āa-v----? Kam bija jāatvadās? K-m b-j- j-a-v-d-s- ------------------- Kam bija jāatvadās? 0
Wie moes vroeg huis toe gaan? Ka--b----a--i-jā-et-m-j--? Kam bija agri jāiet mājās? K-m b-j- a-r- j-i-t m-j-s- -------------------------- Kam bija agri jāiet mājās? 0
Wie moes hierdie trein neem? Ka- ---a-j-brauc-a---i--ie--? Kam bija jābrauc ar vilcienu? K-m b-j- j-b-a-c a- v-l-i-n-? ----------------------------- Kam bija jābrauc ar vilcienu? 0
Ons wou nie lank bly nie. Mēs----r-b-j-m --g- ----kt. Mēs negribējām ilgi palikt. M-s n-g-i-ē-ā- i-g- p-l-k-. --------------------------- Mēs negribējām ilgi palikt. 0
Ons wou niks drink nie. Mē- -e--i-ējām n-k--dze-t. Mēs negribējām neko dzert. M-s n-g-i-ē-ā- n-k- d-e-t- -------------------------- Mēs negribējām neko dzert. 0
Ons wou nie pla nie. M-s ne-ri---ām-----cē-. Mēs negribējām traucēt. M-s n-g-i-ē-ā- t-a-c-t- ----------------------- Mēs negribējām traucēt. 0
Ek wou nou nou net ’n oproep maak. Es -ik-- g------ p----anīt. Es tikko gribēju piezvanīt. E- t-k-o g-i-ē-u p-e-v-n-t- --------------------------- Es tikko gribēju piezvanīt. 0
Ek wou ’n taxi bel. Es--rib-ju--as--ī--t---o-e-r-. Es gribēju pasūtīt taksometru. E- g-i-ē-u p-s-t-t t-k-o-e-r-. ------------------------------ Es gribēju pasūtīt taksometru. 0
Ek wou eintlik huis toe bestuur het. E--g-i-ēju brauk- --jā-. Es gribēju braukt mājās. E- g-i-ē-u b-a-k- m-j-s- ------------------------ Es gribēju braukt mājās. 0
Ek dag / dog / het gedink jy wou jou vrou bel. Es do----- -- g--bē----i-zva-ī- -ava- s-eva-. Es domāju, tu gribēji piezvanīt savai sievai. E- d-m-j-, t- g-i-ē-i p-e-v-n-t s-v-i s-e-a-. --------------------------------------------- Es domāju, tu gribēji piezvanīt savai sievai. 0
Ek dag / dog / het gedink jy wou die inligtingstoonbank bel. Es -o----- tu ------- --e-v-n-t-uz-i--m. Es domāju, tu gribēji piezvanīt uzziņām. E- d-m-j-, t- g-i-ē-i p-e-v-n-t u-z-ņ-m- ---------------------------------------- Es domāju, tu gribēji piezvanīt uzziņām. 0
Ek dag / dog / het gedink jy wou ’n pizza bestel. Es d---ju, -u -rib-j----sū--- -icu. Es domāju, tu gribēji pasūtīt picu. E- d-m-j-, t- g-i-ē-i p-s-t-t p-c-. ----------------------------------- Es domāju, tu gribēji pasūtīt picu. 0

Laai af MP3 (.zip lêers)

Geen video is gevind nie!

Groot letters, groot gevoelens

Reklame gebruik baie prente. Prente wakker ons spesifieke belangstellings aan. Ons kyk langer en aandagtiger na hulle as na letters. Gevolglik onthou ons advertensies met prente beter. Prente wek ook sterk emosionele reaksies op. Die brein herken prente baie vinnig. Dit weet dadelik wat daar op die prent te sien is. Letters werk anders as prente. Hulle is abstrakte karakters. Daarom reageer ons brein stadiger op letters. Dit moet eers die woord se betekenis verstaan. ’n Mens kan sê die karakters moet deur die spraakbrein vertaal word. Maar letters kan ook emosies wek. Die teks moet net baie groot wees. Studies bewys dat groot letters ook ’n groot uitwerking het. Groot letters is nie net meer opvallend as klein letters nie. Hulle wek ook ’n sterker emosionele reaksie. Dis waar van positiewe en negatiewe gevoelens. Vir die mens was die grootte van dinge nog altyd belangrik. ’n Mens moet vinnig op gevaar reageer. En wanneer iets groot is, is dit gewoonlik baie naby! Dis verstaanbaar dat groot prente sterk reaksies veroorsaak. Dis minder duidelik hoe ons op groot letters reageer. Letters is nie eintlik ’n sein vir die brein nie. Nogtans is daar meer aktiwiteit wanneer dit groot letters sien. Vir wetenskaplikes is dié resultaat baie interessant. Dit bewys hoe belangrik letters vir ons geword het. Ons brein het op die een of ander manier geleer om op letters te reageer…