Sarunvārdnīca

lv Pagātne 3   »   gu ભૂતકાળ 3

83 [astoņdesmit trīs]

Pagātne 3

Pagātne 3

83 [ત્ર્યાસી]

83 [Tryāsī]

ભૂતકાળ 3

bhūtakāḷa 3

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu gudžaratu Spēlēt Vairāk
piezvanīt ફો--ક-ો ફો_ ક_ ફ-ન ક-ો ------- ફોન કરો 0
ph-n- ka-ō p____ k___ p-ō-a k-r- ---------- phōna karō
Es runāju pa telefonu. મે- ફોન-કર્યો. મેં ફો_ ક___ મ-ં ફ-ન ક-્-ો- -------------- મેં ફોન કર્યો. 0
m-ṁ----na ----ō. m__ p____ k_____ m-ṁ p-ō-a k-r-ō- ---------------- mēṁ phōna karyō.
Es runāju pa telefonu visu laiku. હું---ો સમય--ોન પર--ત-. હું આ_ સ__ ફો_ પ_ હ__ હ-ં આ-ો સ-ય ફ-ન પ- હ-ો- ----------------------- હું આખો સમય ફોન પર હતો. 0
Hu- -k-ō-s-ma---phōn-------h--ō. H__ ā___ s_____ p____ p___ h____ H-ṁ ā-h- s-m-y- p-ō-a p-r- h-t-. -------------------------------- Huṁ ākhō samaya phōna para hatō.
jautāt પ-છ-ું પુ__ પ-છ-ુ- ------ પુછવું 0
P---a-uṁ P_______ P-c-a-u- -------- Puchavuṁ
Es jautāju. મ- પુ--યુ. મે પુ___ મ- પ-છ-ય-. ---------- મે પુછ્યુ. 0
m--puchyu. m_ p______ m- p-c-y-. ---------- mē puchyu.
Es vienmēr jautāju. મેં હંમે-ા--ૂ--ય-ં. મેં હં__ પૂ___ મ-ં હ-મ-શ- પ-છ-ય-ં- ------------------- મેં હંમેશા પૂછ્યું. 0
Mē--h----ś- --c-y-ṁ. M__ h______ p_______ M-ṁ h-m-ē-ā p-c-y-ṁ- -------------------- Mēṁ hammēśā pūchyuṁ.
stāstīt જણ--ો જ__ જ-ા-ો ----- જણાવો 0
J--ā-ō J_____ J-ṇ-v- ------ Jaṇāvō
Es stāstīju. મ-ં -હ્--ં. મેં ક___ મ-ં ક-્-ુ-. ----------- મેં કહ્યું. 0
m-ṁ-k---uṁ. m__ k______ m-ṁ k-h-u-. ----------- mēṁ kahyuṁ.
Es izstāstīju visu stāstu. મ-- -ખ- --ર્તા --ી. મેં આ_ વા__ ક__ મ-ં આ-ી વ-ર-ત- ક-ી- ------------------- મેં આખી વાર્તા કહી. 0
Mē- -khī-----ā-kah-. M__ ā___ v____ k____ M-ṁ ā-h- v-r-ā k-h-. -------------------- Mēṁ ākhī vārtā kahī.
mācīties શીખ-ુ શી__ શ-ખ-ુ ----- શીખવુ 0
Śīk---u Ś______ Ś-k-a-u ------- Śīkhavu
Es mācījos. હું -ી---ો -ુ-. હું શી__ છું_ હ-ં શ-ખ-ય- છ-ં- --------------- હું શીખ્યો છું. 0
h---śī------hu-. h__ ś_____ c____ h-ṁ ś-k-y- c-u-. ---------------- huṁ śīkhyō chuṁ.
Es mācījos visu vakaru. મે--આ-- -ાં----્-ાસ ક----. મેં આ_ સાં_ અ___ ક___ મ-ં આ-ી સ-ં- અ-્-ા- ક-્-ો- -------------------------- મેં આખી સાંજ અભ્યાસ કર્યો. 0
Mē---k-- sān̄-a a-hyā-- k-ryō. M__ ā___ s____ a______ k_____ M-ṁ ā-h- s-n-j- a-h-ā-a k-r-ō- ------------------------------ Mēṁ ākhī sān̄ja abhyāsa karyō.
strādāt કામ કા_ ક-મ --- કામ 0
Kāma K___ K-m- ---- Kāma
Es strādāju. મેં-કા- ---યુ- છે. મેં કા_ ક__ છે_ મ-ં ક-મ ક-્-ુ- છ-. ------------------ મેં કામ કર્યું છે. 0
m-ṁ-kā-a k-r-u- -hē. m__ k___ k_____ c___ m-ṁ k-m- k-r-u- c-ē- -------------------- mēṁ kāma karyuṁ chē.
Es strādāju visu dienu. હુ--આખો દિવ- કા- -રુ---ું. હું આ_ દિ__ કા_ ક_ છું_ હ-ં આ-ો દ-વ- ક-મ ક-ુ- છ-ં- -------------------------- હું આખો દિવસ કામ કરું છું. 0
Huṁ --h- d-vas- -ām- -a--ṁ chuṁ. H__ ā___ d_____ k___ k____ c____ H-ṁ ā-h- d-v-s- k-m- k-r-ṁ c-u-. -------------------------------- Huṁ ākhō divasa kāma karuṁ chuṁ.
ēst ભ--ન ભો__ ભ-જ- ---- ભોજન 0
Bhōj-na B______ B-ō-a-a ------- Bhōjana
Es paēdu. મ-ં---ધ----ે. મેં ખા_ છે_ મ-ં ખ-ધ-ં છ-. ------------- મેં ખાધું છે. 0
m---khā-h-ṁ ---. m__ k______ c___ m-ṁ k-ā-h-ṁ c-ē- ---------------- mēṁ khādhuṁ chē.
Es apēdu visu ēdienu. મ-- --ો-ખ-રા- ખા-ો. મેં બ_ ખો__ ખા__ મ-ં બ-ો ખ-ર-ક ખ-ધ-. ------------------- મેં બધો ખોરાક ખાધો. 0
M---ba-h- -h-r--a-kh-dhō. M__ b____ k______ k______ M-ṁ b-d-ō k-ō-ā-a k-ā-h-. ------------------------- Mēṁ badhō khōrāka khādhō.

Valodniecības vēsture

Valodas vienmēr ir fascinējušas cilvēkus. Tādēļ valodniecības vēsture ir ļoti sena. Valodniecība ir valodas sistemātiskā pētniecība. Jau tūkstošiem gadu atpakaļ cilvēki apcerēja valodu. To darot, dažādas valodas izveidoja dažādas sistēmas. Ta rezultātā, parādījās dažādi valodu apraksti . Mūsdienu lingvistika pamatā balstās uz antīkajām teorijām. Vairākas tradīcijas tika iedibinātas senajā Grieķijā. Savukārt vissenākais darbs par valodu nāk no Indijas. To pirms 3000 gadiem sarakstīja gramatiķis Sakatjana. Senajos laikos ar valodām aizrāvās tādi filozofi, kā Platons. Vēlāk arī romiešu autori attīstīja savas teorijas. 8. gadsimtā arī arābi attīstīja paši savu valodas teoriju. Pat tad to darbi atspoguļo precīzu arābu valodas aprakstu. Modernajos laikos cilvēki vēlējās noteikt, kur tieši valoda radusies. Zinātnieki jo īpaši interesējās par valodu vēsturi. 18. gadsimtā cilvēki sāka salīdzināt valodas. Viņi gribēja atklāt, kā valodas attīstījušās. Vēlāk tie koncentrējās uz valodām kā uz sistēmu. Centrālais jautājums bija, kā valodas funkcionē. Mūsdienās lingvistika sadalās vairākās nozarēs. Kopš 50. gadiem vairākas disciplīnas ir attīstījušās. Tās bija ietekmējušas citas zinātnes. Piemēram, psiholingvistika vai starpkultūru komunikācijas. Jaunākās valodniecības nozares ir ļoti specializētas. Piemēram, femisistu lingvistika. Tātad, valodniecības vēsture turpinās. Tikmēr, kamēr valodas pastāv, cilvēks tās apcerēs.