Sarunvārdnīca

lv Veikalā   »   uz In the department store

52 [piecdesmit divi]

Veikalā

Veikalā

52 [ellik ikki]

In the department store

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu uzbeku Spēlēt Vairāk
Vai aiziesim uz tirdzniecības namu? Uni---m-gga-b-ra-i---? Univermagga boramizmi? U-i-e-m-g-a b-r-m-z-i- ---------------------- Univermagga boramizmi? 0
Man jāiepērkas. M-----ri- -i-ish-m ker--. Men xarid qilishim kerak. M-n x-r-d q-l-s-i- k-r-k- ------------------------- Men xarid qilishim kerak. 0
Es gribu veikt lielus pirkumus. M-n --da--op-x-r-d q-l-s--i--ohl--man. Men juda kop xarid qilishni xohlayman. M-n j-d- k-p x-r-d q-l-s-n- x-h-a-m-n- -------------------------------------- Men juda kop xarid qilishni xohlayman. 0
Kur ir kancelejas preces? Of-s -i--zla-i-qay---a? Ofis jihozlari qayerda? O-i- j-h-z-a-i q-y-r-a- ----------------------- Ofis jihozlari qayerda? 0
Man vajag aploksnes un vēstuļu papīru. M--ga konv----a--v- --h yu----s--m-t--i-ll-r--ke-a-. Menga konvertlar va ish yuritish materiallari kerak. M-n-a k-n-e-t-a- v- i-h y-r-t-s- m-t-r-a-l-r- k-r-k- ---------------------------------------------------- Menga konvertlar va ish yuritish materiallari kerak. 0
Man vajag pildspalvas un flomasterus. M-n---ruc--- -a f-o-a-----k-ra-. Menga ruchka va flomaster kerak. M-n-a r-c-k- v- f-o-a-t-r k-r-k- -------------------------------- Menga ruchka va flomaster kerak. 0
Kur ir mēbeles? m--e- --y---a mebel qayerda m-b-l q-y-r-a ------------- mebel qayerda 0
Man vajag skapi un kumodi. M--ga-s-k-f--a --n-i---era-. Menga shkaf va sandiq kerak. M-n-a s-k-f v- s-n-i- k-r-k- ---------------------------- Menga shkaf va sandiq kerak. 0
Man vajag rakstāmgaldu un plauktu. Men-- s--l -a ja-on ke---. Menga stol va javon kerak. M-n-a s-o- v- j-v-n k-r-k- -------------------------- Menga stol va javon kerak. 0
Kur ir rotaļlietas? oyin-hoq-ar -a--rda oyinchoqlar qayerda o-i-c-o-l-r q-y-r-a ------------------- oyinchoqlar qayerda 0
Man vajag lelli un rotaļu lācīti. M---a--o‘-‘irch-q -a --i--ke-a-. Menga qo‘g‘irchoq va ayiq kerak. M-n-a q-‘-‘-r-h-q v- a-i- k-r-k- -------------------------------- Menga qo‘g‘irchoq va ayiq kerak. 0
Man vajag futbolbumbu un šahu. Me-g--futb----o‘---v- --a-mat--o---a-i----a-. Menga futbol to‘pi va shaxmat to‘plami kerak. M-n-a f-t-o- t-‘-i v- s-a-m-t t-‘-l-m- k-r-k- --------------------------------------------- Menga futbol to‘pi va shaxmat to‘plami kerak. 0
Kur ir darba rīki? asbob -a-er-a asbob qayerda a-b-b q-y-r-a ------------- asbob qayerda 0
Man vajag āmuru un stangas. Men-a-b--g---- pe-se -er--. Menga bolga va pense kerak. M-n-a b-l-a v- p-n-e k-r-k- --------------------------- Menga bolga va pense kerak. 0
Man vajag urbi un skrūvgriezi. Me-ga matkap -a-t-r-a---a k--a-. Menga matkap va tornavida kerak. M-n-a m-t-a- v- t-r-a-i-a k-r-k- -------------------------------- Menga matkap va tornavida kerak. 0
Kur ir rotaslietas? Zargarli---ayerd-? Zargarlik qayerda? Z-r-a-l-k q-y-r-a- ------------------ Zargarlik qayerda? 0
Man vajag ķēdīti un rokassprādzi. Me-----a--on -- -i-ag-zuk-k-r--. Menga marjon va bilaguzuk kerak. M-n-a m-r-o- v- b-l-g-z-k k-r-k- -------------------------------- Menga marjon va bilaguzuk kerak. 0
Man vajag gredzenu un auskarus. Me-g--uzu- -a ---g------e-ak. Menga uzuk va sirgalar kerak. M-n-a u-u- v- s-r-a-a- k-r-k- ----------------------------- Menga uzuk va sirgalar kerak. 0

Sievietes valodniecībā ir vairāk apdāvinātas nekā vīrieši!

Sievietes ir tikpat inteliģentas kā vīrieši. Vidēji, abiem ir vienāds intelekta koeficents. Lai gan dzimumu kompetence atšķiras. Piemēram, vīsieši domā trīs dimensijās labāk. Viņi arī labāk atrisina matemātiskos problēmas. Sievietēm, no otras puses, ir labāka atmiņa. Un viņas labāk apgūst valodas. Sievietes pieļauj mazāk pareizraksību un gramatisko kļūdu. Viņām ir arī plašāks vārdu krājums un viņas lasa tekošāk. Un tādēļ, viņas iegūst labākus rezultātus valodu pārbaudījumos. Iemeslas, kādēļ sievietēm labāk padodas valodas, rodams smadzenēs. Vīriešu un sieviešu smadzenes ir atšķirīgi izveidotas. Kreisā smadzeņu puslode atbild par valodām. Šis rajons atbild par valodnieciskajiem procesiem. Neskatoties uz to, sievietes izmanto abas smadzeņu puslodes, apstrādājot valodu. Bez tam, abas smadzeņu puslodes spēj labāk apmainīties ar idejām. Sieviešu smadzenes ir aktīvākas valodas apstrādē. Un sievietes var apstrādāt valodu efektīvāk. Kā smadzenes atšķiras, vēl nav zināms. Daži zinātnieki uzskata, ka tie ir bioloģiski iemesli. Sieviešu un vīriešu gēni ietekmē smadzeņu attīstību. Sievietes un vīrieši ir tādi, kādi tie ir, hormonu dēļ. Citi saka, ka to ietekmē audzināšana vai attīstība. Jo ar meitenēm vairāk runā, un tām vairāk lasa priekšā. Zēni, savukārt, vairāk saņem tehniskas rotaļlietas. Tad ir iespējams, ka mūsu smadzenes veido apkārtējā vide. Kaut gan, noteiktas atšķirības pastāv visā pasaulē. Un bērnus katrā kultūrā audzina atšķirīgi…