Sarunvārdnīca

lv Iepazīt   »   uz Getting to know others

3 [trīs]

Iepazīt

Iepazīt

3 [uch]

Getting to know others

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu uzbeku Spēlēt Vairāk
Sveiks! Sveika! Sveiki! S-lo-! Salom! S-l-m- ------ Salom! 0
Labdien! Xay-------! Xayrli kun! X-y-l- k-n- ----------- Xayrli kun! 0
Kā klājas? / Kā iet? Q-l-ysiz? Qalaysiz? Q-l-y-i-? --------- Qalaysiz? 0
Vai Jūs esat no Eiropas? Si---evr-pa-anmi--z? Siz Yevropadanmisiz? S-z Y-v-o-a-a-m-s-z- -------------------- Siz Yevropadanmisiz? 0
Vai Jūs esat no Amerikas? S-------i-adan-is-z? Siz Amerikadanmisiz? S-z A-e-i-a-a-m-s-z- -------------------- Siz Amerikadanmisiz? 0
Vai Jūs esat no Āzijas? Si--O-i-odanm-si-? Siz Osiyodanmisiz? S-z O-i-o-a-m-s-z- ------------------ Siz Osiyodanmisiz? 0
Kurā viesnīcā Jūs dzīvojat? S-z-q-y-i--eh-----n-d- -ura---? Siz qaysi mehmonxonada turasiz? S-z q-y-i m-h-o-x-n-d- t-r-s-z- ------------------------------- Siz qaysi mehmonxonada turasiz? 0
Cik ilgi Jūs jau esat šeit? Qa-c-adan-b----shu ----a--z? Qanchadan beri shu yerdasiz? Q-n-h-d-n b-r- s-u y-r-a-i-? ---------------------------- Qanchadan beri shu yerdasiz? 0
Cik ilgi Jūs te paliksiet? Qanc-a-v--t q------? Qancha vaqt qolasiz? Q-n-h- v-q- q-l-s-z- -------------------- Qancha vaqt qolasiz? 0
Vai Jums šeit patīk? B- -e--sizg- -----m-? Bu yer sizga yoqdimi? B- y-r s-z-a y-q-i-i- --------------------- Bu yer sizga yoqdimi? 0
Vai Jūs te pavadāt atvaļinājumu? Si- --t----misi-? Siz tatildamisiz? S-z t-t-l-a-i-i-? ----------------- Siz tatildamisiz? 0
Apciemojiet mani! Q----nd-r -enga-tas--i- -uyur-n-! Qachondir menga tashrif buyuring! Q-c-o-d-r m-n-a t-s-r-f b-y-r-n-! --------------------------------- Qachondir menga tashrif buyuring! 0
Te ir mana adrese. M--a m-n-n- --nz-lim. Mana mening manzilim. M-n- m-n-n- m-n-i-i-. --------------------- Mana mening manzilim. 0
Vai mēs rīt redzēsimies? Erta---ko--shgu--ha? Ertaga korishguncha? E-t-g- k-r-s-g-n-h-? -------------------- Ertaga korishguncha? 0
Man ļoti žēl, bet man jau ir citi plāni. Kec-ira---, re-alari- bo-. Kechirasiz, rejalarim bor. K-c-i-a-i-, r-j-l-r-m b-r- -------------------------- Kechirasiz, rejalarim bor. 0
Atā! / Čau! Xa--! Xayr! X-y-! ----- Xayr! 0
Uz redzēšanos! Xa--! Xayr! X-y-! ----- Xayr! 0
Uz drīzu redzēšanos! Kori-h-u-ch-! Korishguncha! K-r-s-g-n-h-! ------------- Korishguncha! 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Alfabēti

Ar valodu palīdzību mēs varam saprast viens otru. Mēs stāstam citiem, ko mēs domājam vai jūtam. Kā arī rakstībai ir šāds pielietojums. Lielākajai daļai valodu ir rakstiska forma, vai rakstība. Rakstība sastāv no rakstu zīmēm. Šīs rakstu zīmes var būt atšķirīgas. Lielākā daļa rakstību sastāv no burtiem. Šie burti veido alfabētus. Alfabēts ir sakārtota grafisku simbolu kopa. Šīs zīmes ir savienotas un, balstoties uz noteiktiem nosacījumiem, veido vārdus. Katrai rakstu zīmei ir nostiprināta izruna. Vārds ‘alfabēts’ cēlies no grieķu valodas. Šajā valodā pirmie alfabēta burti bija alfa un beta. Cauri gadsimtiem ir pastāvējuši dažādi alfabēti. Cilvēki izmantoja rakstu zīmes vairāk nekā 3000 gadus atpakaļ. Agrāk, rakstu zīmes bija maģiski simboli. Tikai daži zināja to nozīmes. Vēlāk šīs zīmes zaudēja savu simbolisko raksturu. Šodien burtiem nav nekādas nozīmes. Tiem ir nozīme tikai tad, kad tie tiek savienoti ar citiem burtiem. Rakstu zīmēm, kā piemēram, kuras izmanto Ķīnā, ir cita funkcija. Tās atgādina zīmējumus un bieži vien attēlo to nozīmi. Kad mēs rakstām, mēs šifrējam savas domas. Mēs izmantojam rakstu zīmes, lai pierakstītu savas zināšanas. Mūsu smadzenes ir iemācījušās, kā atšifrēt alfabētu. Rakstu zīmes kļūst par vārdiem, vārdi kļūst par idejām. Šādā veidā teksts var saglabāties tūkstošiem gadu. Un vēl ar vien būt saprasts…