Sarunvārdnīca

lv Saikļi 1   »   uz Conjunctions 1

94 [deviņdesmit četri]

Saikļi 1

Saikļi 1

94 [toqson tort]

Conjunctions 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu uzbeku Spēlēt Vairāk
Pagaidi, kamēr pārstās lietus. Y-m-ir to--ashi-- ku-ing. Yomgir toxtashini kuting. Y-m-i- t-x-a-h-n- k-t-n-. ------------------------- Yomgir toxtashini kuting. 0
Pagaidi, kamēr es pabeigšu. Ishim--ugamagu--h--k-ti-g Ishim tugamaguncha kuting I-h-m t-g-m-g-n-h- k-t-n- ------------------------- Ishim tugamaguncha kuting 0
Pagaidi, kamēr viņš atnāks atpakaļ. U-i-g q--tib --lishi-i k---ng. Uning qaytib kelishini kuting. U-i-g q-y-i- k-l-s-i-i k-t-n-. ------------------------------ Uning qaytib kelishini kuting. 0
Es gaidu, kamēr mani mati būs sausi. Soch-a-imn--qu-it-s-ini--ut---ma-. Sochlarimni quritishini kutyapman. S-c-l-r-m-i q-r-t-s-i-i k-t-a-m-n- ---------------------------------- Sochlarimni quritishini kutyapman. 0
Es gaidu, kamēr beigsies filma. F------ga-hini-ku-a---. Film tugashini kutaman. F-l- t-g-s-i-i k-t-m-n- ----------------------- Film tugashini kutaman. 0
Es gaidu, kamēr luksoforā būs zaļā gaisma. M-n s-e-------ng -a---- c-i-----------un--a -u----n. Men svetoforning yashil chirogi yonmaguncha kutaman. M-n s-e-o-o-n-n- y-s-i- c-i-o-i y-n-a-u-c-a k-t-m-n- ---------------------------------------------------- Men svetoforning yashil chirogi yonmaguncha kutaman. 0
Kad tu dosies atvaļinājumā? Q-chon -a--lga ch--a--z? Qachon tatilga chiqasiz? Q-c-o- t-t-l-a c-i-a-i-? ------------------------ Qachon tatilga chiqasiz? 0
Vēl pirms vasaras brīvdienām? Yozg- tat-l-old-da-mi? Yozgi tatil oldidanmi? Y-z-i t-t-l o-d-d-n-i- ---------------------- Yozgi tatil oldidanmi? 0
Jā, pirms vēl sākas vasaras brīvdienas. Ha- -oz-i-t-til-bo---an-s------o---n-ham. Ha, yozgi tatil boshlanishidan oldin ham. H-, y-z-i t-t-l b-s-l-n-s-i-a- o-d-n h-m- ----------------------------------------- Ha, yozgi tatil boshlanishidan oldin ham. 0
Salabo jumtu, pirms sākas ziema! Q--h b--h--n--h-d-n o--i------i-m--k-mla--. Qish boshlanishidan oldin tomni mahkamlang. Q-s- b-s-l-n-s-i-a- o-d-n t-m-i m-h-a-l-n-. ------------------------------------------- Qish boshlanishidan oldin tomni mahkamlang. 0
Nomazgā rokas, pirms tu sēdies pie galda! Sto----o-iri-------ldi- -oli-----i yuv--g. Stolga otirishdan oldin qolingizni yuving. S-o-g- o-i-i-h-a- o-d-n q-l-n-i-n- y-v-n-. ------------------------------------------ Stolga otirishdan oldin qolingizni yuving. 0
Aizver logu, pirms tu ej ārā! T---q-r------i---hda- oldi- oyna-i -o-i--. Tashqariga chiqishdan oldin oynani yoping. T-s-q-r-g- c-i-i-h-a- o-d-n o-n-n- y-p-n-. ------------------------------------------ Tashqariga chiqishdan oldin oynani yoping. 0
Kad tu nāc mājās? Qa-hon -----qa--asiz? Qachon uyga qaytasiz? Q-c-o- u-g- q-y-a-i-? --------------------- Qachon uyga qaytasiz? 0
Pēc nodarbībām? D----an-key-nm-? Darsdan keyinmi? D-r-d-n k-y-n-i- ---------------- Darsdan keyinmi? 0
Jā, kad beidzas nodarbības. H-,--ar--t---ga-dan-ke--n. Ha, dars tugagandan keyin. H-, d-r- t-g-g-n-a- k-y-n- -------------------------- Ha, dars tugagandan keyin. 0
Pēc nelaimes gadījuma viņš vairs nevarēja strādāt. Vo-ea-sod----ol---id-n-k-yin---b-shqa---hl---ol--d-. Voqea sodir bolganidan keyin u boshqa ishlay olmadi. V-q-a s-d-r b-l-a-i-a- k-y-n u b-s-q- i-h-a- o-m-d-. ---------------------------------------------------- Voqea sodir bolganidan keyin u boshqa ishlay olmadi. 0
Pēc tam, kad viņš zaudēja darbu, viņš devās uz Ameriku. Ish-ni y-q---ac-, Ame-i-a-a ketdi. Ishini yoqotgach, Amerikaga ketdi. I-h-n- y-q-t-a-h- A-e-i-a-a k-t-i- ---------------------------------- Ishini yoqotgach, Amerikaga ketdi. 0
Pēc tam, kad viņš bija devies uz Ameriku, viņš kļuva bagāts. Am-r-ka-- --tga--d-n-ke--n-bo--- ket-i. Amerikaga ketganidan keyin boyib ketdi. A-e-i-a-a k-t-a-i-a- k-y-n b-y-b k-t-i- --------------------------------------- Amerikaga ketganidan keyin boyib ketdi. 0

Kā apgūt divas valodas vienlaicīgi

Mūsdienās svešvalodas kļūst arvien svarīgākas. Daudzi cilvēki apgūst kādu svešvalodu. Bet pasaulē vēl ir daudz interesantu valodu. Līdz ar to, daudzi cilvēki apgūst vairākas valodas vienlaicīgi. Tā parasti nav problēma, ja bērni izaug divvalodīgi. Viņu smadzenes apgūst abas valodas automātiski. Kad viņi paliek vecāki, viņi atšķir, kas pieder kurai valodai. Divvalodīgie zin abu valodu tipiskās iezīmes. Pieaugušajiem tas ir savādā! Viņiem nav tik viegli apgūt divas valodas vienlaicīgi. Tiem, kuri mācas divas valodas vienlaicīgi, būtu ieteicams sekot dažiem likumiem. Pirmkārt, salīdzināt abas valodas ir svarīgi. Valodas, kas pieder pie vienas valodu saimes, bieži vien ir līdzīga viena otrai. Tas var novest pie to sajaukšanās. Tādēļ ir jēga analizēt abas valodas. Piemēram, var sastādīt saraktu. Tur Jūs variet pireakstīt, kas tām ir kopīgs un kas - atšķirīgs. Tādā veidā smadzenes ir spiestas pastiprināti strādāt ar abām valodām. Tās var labāk atcerēties, kādas ir abu valodu īpatnības. Vajadzētu izvēlēties arī atsevišķu krāsu un mapi priekš katras valodas. Tas palīdzētu skaidri nodalīt abas valodas vienu no otras. Ar atšķirīgu valodu mācīšanos ir savādāk. Divām, pilnīgi atšķirīgām valodā, nedraud sajaukšanās. Šajā gadījumā bīstami ir salīdzināt valodas vienu ar otru. Šajā gadījumā būtu labāk salīdzināt valodas ar savu dzimto valodu. Smadzenes strādās efektīvāk, ja tās redzēs kontrastus. Svarīgi ir abas valodas abgūt vienlīdz intensīvi. Smadzenēm, teorētiski, nerūp cik valodas tām jāmācas.