Sarunvārdnīca

lv Veikalā   »   ca Als grans magatzems

52 [piecdesmit divi]

Veikalā

Veikalā

52 [cinquanta-dos]

Als grans magatzems

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu katalāņu Spēlēt Vairāk
Vai aiziesim uz tirdzniecības namu? A-e---l- gra-s----a-z-m-? A--- a-- g---- m--------- A-e- a-s g-a-s m-g-t-e-s- ------------------------- Anem als grans magatzems? 0
Man jāiepērkas. Ti-c--lguns-encà--e-s. T--- a----- e--------- T-n- a-g-n- e-c-r-e-s- ---------------------- Tinc alguns encàrrecs. 0
Es gribu veikt lielus pirkumus. V-l- --mp--r mol-e- co-es. V--- c------ m----- c----- V-l- c-m-r-r m-l-e- c-s-s- -------------------------- Vull comprar moltes coses. 0
Kur ir kancelejas preces? O- ------- -r-ic-e--d-o-ici-a? O- s-- e-- a------- d--------- O- s-n e-s a-t-c-e- d-o-i-i-a- ------------------------------ On són els articles d’oficina? 0
Man vajag aploksnes un vēstuļu papīru. Ne-e--i-o-so-res-i-pap-- -e -ar-e-. N-------- s----- i p---- d- c------ N-c-s-i-o s-b-e- i p-p-r d- c-r-e-. ----------------------------------- Necessito sobres i paper de cartes. 0
Man vajag pildspalvas un flomasterus. N--essi----l-p-s----a-c-do-s. N-------- l----- i m--------- N-c-s-i-o l-a-i- i m-r-a-o-s- ----------------------------- Necessito llapis i marcadors. 0
Kur ir mēbeles? On són el---o-le-? O- s-- e-- m------ O- s-n e-s m-b-e-? ------------------ On són els mobles? 0
Man vajag skapi un kumodi. Ne-essi-- -- a-m--i---un--c-l-ix-r-. N-------- u- a----- i u-- c--------- N-c-s-i-o u- a-m-r- i u-a c-l-i-e-a- ------------------------------------ Necessito un armari i una calaixera. 0
Man vajag rakstāmgaldu un plauktu. N-ce--i-- u--e-cr-pt--i - -n- p--st--geria. N-------- u- e--------- i u-- p------------ N-c-s-i-o u- e-c-i-t-r- i u-a p-e-t-t-e-i-. ------------------------------------------- Necessito un escriptori i una prestatgeria. 0
Kur ir rotaļlietas? O- són---- --guines? O- s-- l-- j-------- O- s-n l-s j-g-i-e-? -------------------- On són les joguines? 0
Man vajag lelli un rotaļu lācīti. Necessito -n----na - un----et--e -e---x. N-------- u-- n--- i u- o---- d- p------ N-c-s-i-o u-a n-n- i u- o-s-t d- p-l-i-. ---------------------------------------- Necessito una nina i un osset de peluix. 0
Man vajag futbolbumbu un šahu. N-c-ssi-o---a---l-t- -e--utb---- u--jo- -’--c---. N-------- u-- p----- d- f----- i u- j-- d-------- N-c-s-i-o u-a p-l-t- d- f-t-o- i u- j-c d-e-c-c-. ------------------------------------------------- Necessito una pilota de futbol i un joc d’escacs. 0
Kur ir darba rīki? O--só- le- e--e-? O- s-- l-- e----- O- s-n l-s e-n-s- ----------------- On són les eines? 0
Man vajag āmuru un stangas. Necessit- u-----tel--i u--s-a-i---es. N-------- u- m------ i u--- a-------- N-c-s-i-o u- m-r-e-l i u-e- a-i-a-e-. ------------------------------------- Necessito un martell i unes alicates. 0
Man vajag urbi un skrūvgriezi. N-c---it---n----pa-t - -- -orn--ís. N-------- u- t------ i u- t-------- N-c-s-i-o u- t-e-a-t i u- t-r-a-í-. ----------------------------------- Necessito un trepant i un tornavís. 0
Kur ir rotaslietas? On --n-l-s-joi-s? O- s-- l-- j----- O- s-n l-s j-i-s- ----------------- On són les joies? 0
Man vajag ķēdīti un rokassprādzi. N---ss-to u-a ---e-a-- un- p-l-e-a. N-------- u-- c----- i u-- p------- N-c-s-i-o u-a c-d-n- i u-a p-l-e-a- ----------------------------------- Necessito una cadena i una polsera. 0
Man vajag gredzenu un auskarus. N-cess--o-------l--i -rrac-de-. N-------- u- a---- i a--------- N-c-s-i-o u- a-e-l i a-r-c-d-s- ------------------------------- Necessito un anell i arracades. 0

Sievietes valodniecībā ir vairāk apdāvinātas nekā vīrieši!

Sievietes ir tikpat inteliģentas kā vīrieši. Vidēji, abiem ir vienāds intelekta koeficents. Lai gan dzimumu kompetence atšķiras. Piemēram, vīsieši domā trīs dimensijās labāk. Viņi arī labāk atrisina matemātiskos problēmas. Sievietēm, no otras puses, ir labāka atmiņa. Un viņas labāk apgūst valodas. Sievietes pieļauj mazāk pareizraksību un gramatisko kļūdu. Viņām ir arī plašāks vārdu krājums un viņas lasa tekošāk. Un tādēļ, viņas iegūst labākus rezultātus valodu pārbaudījumos. Iemeslas, kādēļ sievietēm labāk padodas valodas, rodams smadzenēs. Vīriešu un sieviešu smadzenes ir atšķirīgi izveidotas. Kreisā smadzeņu puslode atbild par valodām. Šis rajons atbild par valodnieciskajiem procesiem. Neskatoties uz to, sievietes izmanto abas smadzeņu puslodes, apstrādājot valodu. Bez tam, abas smadzeņu puslodes spēj labāk apmainīties ar idejām. Sieviešu smadzenes ir aktīvākas valodas apstrādē. Un sievietes var apstrādāt valodu efektīvāk. Kā smadzenes atšķiras, vēl nav zināms. Daži zinātnieki uzskata, ka tie ir bioloģiski iemesli. Sieviešu un vīriešu gēni ietekmē smadzeņu attīstību. Sievietes un vīrieši ir tādi, kādi tie ir, hormonu dēļ. Citi saka, ka to ietekmē audzināšana vai attīstība. Jo ar meitenēm vairāk runā, un tām vairāk lasa priekšā. Zēni, savukārt, vairāk saņem tehniskas rotaļlietas. Tad ir iespējams, ka mūsu smadzenes veido apkārtējā vide. Kaut gan, noteiktas atšķirības pastāv visā pasaulē. Un bērnus katrā kultūrā audzina atšķirīgi…