Sarunvārdnīca

lv kaut ko vēlēties   »   uz to like something

70 [septiņdesmit]

kaut ko vēlēties

kaut ko vēlēties

70 [etmish]

to like something

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu uzbeku Spēlēt Vairāk
Vai Jūs vēlaties smēķēt? Ch-kishn--xo-l--s-z--? Chekishni xohlaysizmi? C-e-i-h-i x-h-a-s-z-i- ---------------------- Chekishni xohlaysizmi? 0
Vai Jūs vēlaties dejot? R--s-a tu-h--hn--hohlays-zmi? Raqsga tushishni hohlaysizmi? R-q-g- t-s-i-h-i h-h-a-s-z-i- ----------------------------- Raqsga tushishni hohlaysizmi? 0
Vai Jūs vēlaties iet pastaigāties? P-yo------i--n---oh--y--zmi? Piyoda borishni xohlaysizmi? P-y-d- b-r-s-n- x-h-a-s-z-i- ---------------------------- Piyoda borishni xohlaysizmi? 0
Es vēlos smēķēt. Men-c-e-i-hni--o--ay-an. Men chekishni xohlayman. M-n c-e-i-h-i x-h-a-m-n- ------------------------ Men chekishni xohlayman. 0
Vai tu vēlies cigareti? T-m-ki --t-y-----? Tamaki istaysizmi? T-m-k- i-t-y-i-m-? ------------------ Tamaki istaysizmi? 0
Viņš vēlas piesmēķēt. U--lo-ni x-h--y-i. U olovni xohlaydi. U o-o-n- x-h-a-d-. ------------------ U olovni xohlaydi. 0
Es vēlos kaut ko iedzert. M-------oqc---a-. Men ichmoqchiman. M-n i-h-o-c-i-a-. ----------------- Men ichmoqchiman. 0
Es vēlos kaut ko ēst. M-n ni---i- y--oq-him--. Men nimadir yemoqchiman. M-n n-m-d-r y-m-q-h-m-n- ------------------------ Men nimadir yemoqchiman. 0
Es vēlos nedaudz atpūsties. M-- -----l--qc--ma-. Men dam olmoqchiman. M-n d-m o-m-q-h-m-n- -------------------- Men dam olmoqchiman. 0
Es vēlos Jums ko pajautāt. S-------i--n--sa -----oqchi-a-. Sizdan bir narsa soramoqchiman. S-z-a- b-r n-r-a s-r-m-q-h-m-n- ------------------------------- Sizdan bir narsa soramoqchiman. 0
Es vēlos Jums ko lūgt. S-zda----r nar---so--moq---man. Sizdan bir narsa soramoqchiman. S-z-a- b-r n-r-a s-r-m-q-h-m-n- ------------------------------- Sizdan bir narsa soramoqchiman. 0
Es vēlos Jūs uz kaut ko uzaicināt. M---s--ni -i-o- --rsa-a ---l-f--i-mo-c-ima-. Men sizni biror narsaga taklif qilmoqchiman. M-n s-z-i b-r-r n-r-a-a t-k-i- q-l-o-c-i-a-. -------------------------------------------- Men sizni biror narsaga taklif qilmoqchiman. 0
Ko Jūs, lūdzu, vēlaties? ilt-m-s-nim- i-t-y-iz iltimos nima istaysiz i-t-m-s n-m- i-t-y-i- --------------------- iltimos nima istaysiz 0
Vai Jūs vēlaties kafiju? Ko-e ich--qch-m-siz? Kofe ichmoqchimisiz? K-f- i-h-o-c-i-i-i-? -------------------- Kofe ichmoqchimisiz? 0
Varbūt Jūs labāk vēlaties tēju? Y----bi--p-y-----h-y ic-m---h--isiz? Yoki bir piyola choy ichmoqchimisiz? Y-k- b-r p-y-l- c-o- i-h-o-c-i-i-i-? ------------------------------------ Yoki bir piyola choy ichmoqchimisiz? 0
Mēs vēlamies braukt mājās. B---u----ke-moq-hi-i-. Biz uyga ketmoqchimiz. B-z u-g- k-t-o-c-i-i-. ---------------------- Biz uyga ketmoqchimiz. 0
Vai Jūs vēlaties taksometru? t---i--o---ysi-mi taksi xohlaysizmi t-k-i x-h-a-s-z-i ----------------- taksi xohlaysizmi 0
Viņi vēlas piezvanīt. S-z-q--gir-- ------chisi-. Siz qongiroq qilmoqchisiz. S-z q-n-i-o- q-l-o-c-i-i-. -------------------------- Siz qongiroq qilmoqchisiz. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Divas valodas = divi runas centri!

Mūsu smadzenēm vienalga, kad mēs mācamies valodu. Tas ir tādēļ, ka dažādām valodām ir dažādas glabātuves. Ne visas valodas, kuras apgūstam glabājas vienkopus. Valodai, kuru apgūstam, kad esam pieaugiši, ir sava glabāšanas vieta. Tas nozīmē, ka smadzenes jaunos likumus apstrādā atšķitīgā vietā. Tā netiek glabāta vienā vietā ar dzimto valodu. Savukārt, divvalodīgie izmanto tikai vienu smadzeņu daļu. Vairāki pētījumi nonākuši pie šāda slēdziena. Neurozinātnieki izmeklējuši vairākus testa subjektus. Šie subjekti brīvi pārvaldīja divas valodas. Viena daļa grupas bija uzauguši divvalodīgā vidē. Otra daļa bija apguvuši otru valodu vēlāk savā dzīvē. Zinātnieki varēja izmērīt smadzeņu darbību valodu pārbaudījumu laikā. Tā viņi vrēja redzēt, kuras smadzeņu daļas testa laikā darbojās. Un viņi redzēja, ka ‘vēlajiem’ valodu apguvējiem ir divi runas centri. Zinātnieki jau sen domāja, ka tas tā ir. Cilvēki ar smadzeņu traumām uzrāda savādākus simptomus. Tātad, smadzeņu trauma var arī novest pie runas problēmām. Cietušie nespēj tik labi izrunāt vai saprast vārdus. Bet divvalodīgie bieži uzrāda neparastus simptomus. To runas problēmas ne vienmēr ietekmē abas valodas. Ja traumēta tikai viena smadzeņu daļa, tad funkcionē vēl otra. Tad pacienti runā vienā valodā labāk nekā otrā. Abas valodas tiek atkārtoti apgūtas dažādos ātrumos. Tas pierāda, ka valodas netiek glabātas vienā vietā. Tādēļ, ka tās nebija apgūtas vienlaicīgi, tās izveido divus centrus. Vēl nav skaidrs, kā mūsu smadzenes pārvalda vairākas valodas. Bet jauni atklājumi varētu novest pie jaunām mācīšanās stratēģijām.