Libro de frases

es Conjunciones 3   »   mr उभयान्वयी अव्यय ३

96 [noventa y seis]

Conjunciones 3

Conjunciones 3

९६ [शहाण्णव]

96 [Śahāṇṇava]

उभयान्वयी अव्यय ३

[ubhayānvayī avyaya 3]

Elige cómo quieres ver la traducción:   
español maratí Sonido más
(Yo) me levanto en cuanto suena el despertador. घड्-ाळा-ा --र--ाज-ाच म--उ-तो- ----ते. घ-------- ग-- व----- म- उ---- / उ---- घ-्-ा-ा-ा ग-र व-ज-ा- म- उ-त-. / उ-त-. ------------------------------------- घड्याळाचा गजर वाजताच मी उठतो. / उठते. 0
gh---āḷ-c---aj-r- vāja-ā-a--- u-hatō--/--ṭ-a-ē. g--------- g----- v------- m- u------ / U------ g-a-y-ḷ-c- g-j-r- v-j-t-c- m- u-h-t-. / U-h-t-. ----------------------------------------------- ghaḍyāḷācā gajara vājatāca mī uṭhatō. / Uṭhatē.
Me siento cansado /-a en cuanto tengo que estudiar. अ-्य-स-क---- ल--त-च-------ो.-/ -मत-. अ----- क---- ल----- म- द---- / द---- अ-्-ा- क-ा-ा ल-ग-ा- म- द-त-. / द-त-. ------------------------------------ अभ्यास करावा लागताच मी दमतो. / दमते. 0
Ab--ā-------v- -āg------m--d-m---.-/---ma--. A------ k----- l------- m- d------ / D------ A-h-ā-a k-r-v- l-g-t-c- m- d-m-t-. / D-m-t-. -------------------------------------------- Abhyāsa karāvā lāgatāca mī damatō. / Damatē.
Dejaré de trabajar en cuanto tenga 60 años. ६--व-्-ा----/---्---च- -ोता- मी -----र-े-बंद-क---र. ६- व------- / व------- ह---- म- क-- क--- ब-- क----- ६- व-्-ा-च- / व-्-ा-च- ह-त-च म- क-म क-ण- ब-द क-ण-र- --------------------------------------------------- ६० वर्षांचा / वर्षांची होताच मी काम करणे बंद करणार. 0
6--V--ṣ-n̄--- var-ān-cī--------m- k--a--a---- --nda kar---ra. 6- V--------- v-------- h----- m- k--- k----- b---- k-------- 6- V-r-ā-̄-ā- v-r-ā-̄-ī h-t-c- m- k-m- k-r-ṇ- b-n-a k-r-ṇ-r-. ------------------------------------------------------------- 60 Varṣān̄cā/ varṣān̄cī hōtāca mī kāma karaṇē banda karaṇāra.
¿Cuándo llamará (usted)? आ----ेव--ा-फ-न-करणा-? आ-- क----- फ-- क----- आ-ण क-व-ह- फ-न क-ण-र- --------------------- आपण केव्हा फोन करणार? 0
Ā--ṇa k---- -hōna -a--ṇā--? Ā---- k---- p---- k-------- Ā-a-a k-v-ā p-ō-a k-r-ṇ-r-? --------------------------- Āpaṇa kēvhā phōna karaṇāra?
En cuanto tenga un momento. म-----षणभ---ेळ म-ळत--. म-- क----- व-- म------ म-ा क-ष-भ- व-ळ म-ळ-ा-. ---------------------- मला क्षणभर वेळ मिळताच. 0
M-lā---a---ha-a--ēḷ- mi-atā-a. M--- k--------- v--- m-------- M-l- k-a-a-h-r- v-ḷ- m-ḷ-t-c-. ------------------------------ Malā kṣaṇabhara vēḷa miḷatāca.
Llamará en cuanto tenga tiempo. त्--ला--ो-ा--ेळ -ि--ा---- --- -रणार. त----- थ--- व-- म----- त- फ-- क----- त-य-ल- थ-ड- व-ळ म-ळ-ा- त- फ-न क-ण-र- ------------------------------------ त्याला थोडा वेळ मिळताच तो फोन करणार. 0
T---ā--h--ā--ēḷ- mi-atā-- tō -h-na k--a-āra. T---- t---- v--- m------- t- p---- k-------- T-ā-ā t-ō-ā v-ḷ- m-ḷ-t-c- t- p-ō-a k-r-ṇ-r-. -------------------------------------------- Tyālā thōḍā vēḷa miḷatāca tō phōna karaṇāra.
¿Hasta cuándo va a trabajar (usted)? आप--क--प--यं- -----रणार? आ-- क-------- क-- क----- आ-ण क-ी-र-य-त क-म क-ण-र- ------------------------ आपण कधीपर्यंत काम करणार? 0
Ā---a----hīp-rya-ta kāma-ka-a-ā--? Ā---- k------------ k--- k-------- Ā-a-a k-d-ī-a-y-n-a k-m- k-r-ṇ-r-? ---------------------------------- Āpaṇa kadhīparyanta kāma karaṇāra?
Trabajaré mientras pueda. माझ्--कडून-ह-----य-त-मी---म-क-णार. म--------- ह-------- म- क-- क----- म-झ-य-क-ू- ह-ई-र-य-त म- क-म क-ण-र- ---------------------------------- माझ्याकडून होईपर्यंत मी काम करणार. 0
M-jh-āk-ḍū---h-'----ya-t- mī k--a---r--ār-. M----------- h----------- m- k--- k-------- M-j-y-k-ḍ-n- h-'-p-r-a-t- m- k-m- k-r-ṇ-r-. ------------------------------------------- Mājhyākaḍūna hō'īparyanta mī kāma karaṇāra.
Trabajaré mientras esté bien de salud. म--ी-त--ये--च-ं--ी -स-प-्-ंत -- -ा--क-णार. म--- त----- च----- अ-------- म- क-- क----- म-झ- त-्-े- च-ं-ल- अ-े-र-य-त म- क-म क-ण-र- ------------------------------------------ माझी तब्येत चांगली असेपर्यंत मी काम करणार. 0
M-jhī t-byēt- cā-ga-ī---ēpa-yant--mī-k-ma ka--ṇā-a. M---- t------ c------ a---------- m- k--- k-------- M-j-ī t-b-ē-a c-ṅ-a-ī a-ē-a-y-n-a m- k-m- k-r-ṇ-r-. --------------------------------------------------- Mājhī tabyēta cāṅgalī asēparyanta mī kāma karaṇāra.
(Él) está en la cama, en vez de trabajar. तो--ा- करण-य--वज- -ि-ान्--व--पह-डला ---. त- क-- क--------- ब--------- प----- आ--- त- क-म क-ण-य-ऐ-ज- ब-छ-न-य-व- प-ु-ल- आ-े- ---------------------------------------- तो काम करण्याऐवजी बिछान्यावर पहुडला आहे. 0
Tō -ā-----r--y-'ai-ajī -i----'yā-a-----hu-alā ā-ē. T- k--- k------------- b------------ p------- ā--- T- k-m- k-r-ṇ-ā-a-v-j- b-c-ā-'-ā-a-a p-h-ḍ-l- ā-ē- -------------------------------------------------- Tō kāma karaṇyā'aivajī bichān'yāvara pahuḍalā āhē.
(Ella) lee el periódico, en lugar de cocinar. त--स्वयंप-----ण्य--वजी -ृ-्-पत्- वा-त-आह-. त- स------- क--------- व-------- व--- आ--- त- स-व-ं-ा- क-ण-य-ऐ-ज- व-त-त-त-र व-च- आ-े- ------------------------------------------ ती स्वयंपाक करण्याऐवजी वृत्तपत्र वाचत आहे. 0
Tī -v-y---āka --ra----aivajī---̥--ap-t---vā-ata --ē. T- s--------- k------------- v---------- v----- ā--- T- s-a-a-p-k- k-r-ṇ-ā-a-v-j- v-̥-t-p-t-a v-c-t- ā-ē- ---------------------------------------------------- Tī svayampāka karaṇyā'aivajī vr̥ttapatra vācata āhē.
(Él) está en el bar, en lugar de irse a casa. तो---- -ा---ाऐ-जी द-रू--या-द-क-ना--बसल- --े. त- घ-- ज--------- द------- द------ ब--- आ--- त- घ-ी ज-ण-य-ऐ-ज- द-र-च-य- द-क-न-त ब-ल- आ-े- -------------------------------------------- तो घरी जाण्याऐवजी दारूच्या दुकानात बसला आहे. 0
Tō----r--jā---'-ivajī -ā---yā d-----t- --s--ā-āhē. T- g---- j----------- d------ d------- b----- ā--- T- g-a-ī j-ṇ-ā-a-v-j- d-r-c-ā d-k-n-t- b-s-l- ā-ē- -------------------------------------------------- Tō gharī jāṇyā'aivajī dārūcyā dukānāta basalā āhē.
Por lo que yo sé, (él) vive aquí. माझ-या मा-ि-ी--रमा-े ----थे-र--त-. म----- म------------ त- इ-- र----- म-झ-य- म-ह-त-प-र-ा-े त- इ-े र-ह-ो- ---------------------------------- माझ्या माहितीप्रमाणे तो इथे राहतो. 0
M-jhyā-m-hitīpra-āṇ---- --hē--āhat-. M----- m------------ t- i--- r------ M-j-y- m-h-t-p-a-ā-ē t- i-h- r-h-t-. ------------------------------------ Mājhyā māhitīpramāṇē tō ithē rāhatō.
Por lo que yo sé, su esposa está enferma. म--्-ा-----ती-्र--ण- त्या-- -त्नी -जारी आ-े. म----- म------------ त----- प---- आ---- आ--- म-झ-य- म-ह-त-प-र-ा-े त-य-च- प-्-ी आ-ा-ी आ-े- -------------------------------------------- माझ्या माहितीप्रमाणे त्याची पत्नी आजारी आहे. 0
Mā---- m-hi--pra-āṇē-tyā----a--- -jā-- āhē. M----- m------------ t---- p---- ā---- ā--- M-j-y- m-h-t-p-a-ā-ē t-ā-ī p-t-ī ā-ā-ī ā-ē- ------------------------------------------- Mājhyā māhitīpramāṇē tyācī patnī ājārī āhē.
Por lo que yo sé, (él) no tiene trabajo. मा-्---मा-ित----म--- -- ब-रो---र---े. म----- म------------ त- ब------- आ--- म-झ-य- म-ह-त-प-र-ा-े त- ब-र-ज-ा- आ-े- ------------------------------------- माझ्या माहितीप्रमाणे तो बेरोजगार आहे. 0
Mā-h-- māh-tīpr-mā-ē-tō-b--ō--g-r---h-. M----- m------------ t- b--------- ā--- M-j-y- m-h-t-p-a-ā-ē t- b-r-j-g-r- ā-ē- --------------------------------------- Mājhyā māhitīpramāṇē tō bērōjagāra āhē.
(Yo) me quedé dormido, si no, habría llegado a tiempo. मी-ज-ा जास-- ----ो------------ाह-----ी व-ळ-वर-आ---अ-तो. /-आ-े----े. म- ज-- ज---- झ----- / झ----- न----- म- व----- आ-- अ---- / आ-- अ---- म- ज-ा ज-स-त झ-प-ो- / झ-प-े- न-ह-त- म- व-ळ-व- आ-ो अ-त-. / आ-े अ-त-. ------------------------------------------------------------------- मी जरा जास्त झोपलो, / झोपले, नाहीतर मी वेळेवर आलो असतो. / आले असते. 0
M- --r- jā-t--jhō--lō,-/ --ō--lē- n-hītara -- v-ḷēva-a ālō-asa------Ā-ē a---ē. M- j--- j---- j------- / j------- n------- m- v------- ā-- a----- / Ā-- a----- M- j-r- j-s-a j-ō-a-ō- / j-ō-a-ē- n-h-t-r- m- v-ḷ-v-r- ā-ō a-a-ō- / Ā-ē a-a-ē- ------------------------------------------------------------------------------ Mī jarā jāsta jhōpalō, / jhōpalē, nāhītara mī vēḷēvara ālō asatō. / Ālē asatē.
(Yo) perdí el autobús, si no, habría llegado a tiempo. म-झ- बस --कल-- नाहीतर मी--ेळेव- आ-- --त------ले अ-त-. म--- ब- च----- न----- म- व----- आ-- अ---- / आ-- अ---- म-झ- ब- च-क-ी- न-ह-त- म- व-ळ-व- आ-ो अ-त-. / आ-े अ-त-. ----------------------------------------------------- माझी बस चुकली, नाहीतर मी वेळेवर आलो असतो. / आले असते. 0
Māj---bas--cu-alī- nāhīt--a mī-vēḷ--a-- ā-ō-a--tō.-/ Ā-ē-as-tē. M---- b--- c------ n------- m- v------- ā-- a----- / Ā-- a----- M-j-ī b-s- c-k-l-, n-h-t-r- m- v-ḷ-v-r- ā-ō a-a-ō- / Ā-ē a-a-ē- --------------------------------------------------------------- Mājhī basa cukalī, nāhītara mī vēḷēvara ālō asatō. / Ālē asatē.
No encontré el camino, si no, habría llegado a tiempo. मल- ----- मि-ा-- ----,-ना--तर म---े-े---आल- अ----/---- असते. म-- र---- म----- न---- न----- म- व----- आ-- अ--- / आ-- अ---- म-ा र-्-ा म-ळ-ल- न-ह-, न-ह-त- म- व-ळ-व- आ-ो अ-त- / आ-े अ-त-. ------------------------------------------------------------ मला रस्ता मिळाला नाही, नाहीतर मी वेळेवर आलो असतो / आले असते. 0
Malā-rastā m-ḷ--- nā--,-n---tara--- v-ḷ-va-a -l- --a------ē----tē. M--- r---- m----- n---- n------- m- v------- ā-- a----- ā-- a----- M-l- r-s-ā m-ḷ-l- n-h-, n-h-t-r- m- v-ḷ-v-r- ā-ō a-a-ō- ā-ē a-a-ē- ------------------------------------------------------------------ Malā rastā miḷālā nāhī, nāhītara mī vēḷēvara ālō asatō/ ālē asatē.

Lenguaje y matemáticas

Existe una correspondencia entre pensamiento y lenguaje. Se ejercen una influencia mutua. Las estructuras lingüísticas condicionan las estructuras de nuestro pensamiento. Algunas lenguas, por ejemplo, no tienen palabras para los números. Los hablantes no comprenden el concepto de número. Así que de alguna manera también el lenguaje y las matemáticas van de la mano. Las estructuras gramaticales y matemáticas son semejantes. Algunos investigadores creen que la forma de asimilarlas y procesarlas también es similar. Piensan que los centros del habla también se ocupan de las tareas matemáticas. Podrían ayudar al cerebro a realizar cálculos. Pero estudios recientes aportan nuevos datos. Revelan que nuestro cerebro procesa las matemáticas sin el habla. Los científicos investigaron a tres sujetos. El cerebro de estos sujetos estaba lesionado. En consecuencia, también la región del habla estaba dañada. Tenían grandes dificultades para hablar. Ni siquiera podían formular oraciones sencillas. Tampoco entendían palabras. Tras la prueba lingüística los sujetos resolvieron algunos ejercicios de cálculo. Algunas de las tareas matemáticas eran muy complicadas. ¡Y sin embargo los sujetos las resolvieron! Los resultados de este experimento son muy interesantes. Muestran que las matemáticas no se codifican con palabras. Probablemente el lenguaje y las matemáticas parten de la misma base. Se procesan en la misma área. Pero entonces no se produce una traducción de las matemáticas en términos lingüísticos. Tal vez el lenguaje y las matemáticas se desarrollen conjuntamente… Y cuando el cerebro está formado por completo, existen de forma separada…