Sarunvārdnīca

lv Gadalaiki un laiks   »   es Las Estaciones y el Clima

16 [sešpadsmit]

Gadalaiki un laiks

Gadalaiki un laiks

16 [dieciséis]

Las Estaciones y el Clima

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu spāņu Spēlēt Vairāk
Tie ir gadalaiki: Ést----on-las --t-cio-es ----a-o: É---- s-- l-- e--------- d-- a--- É-t-s s-n l-s e-t-c-o-e- d-l a-o- --------------------------------- Éstas son las estaciones del año:
pavasaris, vasara, La-p----v-ra--e- v---n-, L- p--------- e- v------ L- p-i-a-e-a- e- v-r-n-, ------------------------ La primavera, el verano,
rudens un ziema. e----o-o-y -l--n-i---o. e- o---- y e- i-------- e- o-o-o y e- i-v-e-n-. ----------------------- el otoño y el invierno.
Vasara ir karsta. E- v---no -s cal-roso. E- v----- e- c-------- E- v-r-n- e- c-l-r-s-. ---------------------- El verano es caluroso.
Vasarā spīd saule. E- -er--- h--e -o-. E- v----- h--- s--- E- v-r-n- h-c- s-l- ------------------- En verano hace sol.
Vasarā mēs ejam pastaigāties. En--- veran- no----sta ir-a-pa-e-r. E- e- v----- n-- g---- i- a p------ E- e- v-r-n- n-s g-s-a i- a p-s-a-. ----------------------------------- En el verano nos gusta ir a pasear.
Ziema ir auksta. E- invi-rn- e- -r--. E- i------- e- f---- E- i-v-e-n- e- f-í-. -------------------- El invierno es frío.
Ziemā snieg vai līst. E- el invier-o nie-----l---v-. E- e- i------- n---- o l------ E- e- i-v-e-n- n-e-a o l-u-v-. ------------------------------ En el invierno nieva o llueve.
Ziemā mēs labprāt paliekam mājās. E- -l---v----- -o- -ust-------r--- e- -asa. E- e- i------- n-- g---- q-------- e- c---- E- e- i-v-e-n- n-s g-s-a q-e-a-n-s e- c-s-. ------------------------------------------- En el invierno nos gusta quedarnos en casa.
Ir auksts. H--e---ío. H--- f---- H-c- f-í-. ---------- Hace frío.
Līst. Est--llo-ie-d-. E--- l--------- E-t- l-o-i-n-o- --------------- Está lloviendo.
Ir vējains. H--- vie-t--/ -st----n-oso (am-). H--- v----- / E--- v------ (----- H-c- v-e-t- / E-t- v-n-o-o (-m-)- --------------------------------- Hace viento / Está ventoso (am.).
Ir silts. Hac--c-l--. H--- c----- H-c- c-l-r- ----------- Hace calor.
Ir saulains. H----s--. H--- s--- H-c- s-l- --------- Hace sol.
Ir skaidrs laiks. E---iempo -st---g-a-able. E- t----- e--- a--------- E- t-e-p- e-t- a-r-d-b-e- ------------------------- El tiempo está agradable.
Kāds šodien ir laiks? ¿----ti-m-- -ace ---? ¿--- t----- h--- h--- ¿-u- t-e-p- h-c- h-y- --------------------- ¿Qué tiempo hace hoy?
Šodien ir auksts. H-- ---- frí-. H-- h--- f---- H-y h-c- f-í-. -------------- Hoy hace frío.
Šodien ir silts. H-y -a----al-r. H-- h--- c----- H-y h-c- c-l-r- --------------- Hoy hace calor.

Mācīšanās un emocijas

Mēs esam, ka varam sarunāties svešvalodā. Mēs esam lepni par sevi un par panākumiem mācībās. Bet, ja mēs neesam veiksmīgi, tad esam apbēdināti un vīlušies. Tātad dažādas emocijas arī ir saistītas ar mācīšanos. Jauni pētījumi nonākuši pie interesantiem rezultātiem. Tie uzrāda, ka emocijām ir kāda nozīme mācoties. Jo mūsu emocijas ietekmē mūsu panākumus mācībās. Mācīšanās vienmēr ir ‘uzdevums’ priekš mūsu smadzenēm. Un tās vēlas atrisināt šo uzdevumu. To panākumi, šajā gadījumā, ir atkarīgi no mūsu emocijām. Ja mēs esam uzskatam, ka spējam atrisināt uzdevumu, mēs esam pārliecināti. Šī emocionālā stabilitāte palīdz mums mācībās. Pozitīva domāšana sekmē mūsu prāta spējas. Savukārt, kad mēs esam pakļautu stresam, tad mācīšanās nepadodas tikpat labi. Šaubas vai uztraukums traucē labu veiktspēju. Jo īpaši slikti mēs mācamies, kad esam no kaut kā nobijušies. Tādā gadījumā mūsu smadzenes nespēj tik labi saglabāt informāciju. Tātad, mācoties vienmēr ir svarīgi būt motivētam. Tāpēc emocijas ietekmē mūsu mācīšanos. Bet arī mācīšanāš ietekmē mūsu emocijas! Tā pati smadzeņu uzbūve, kas apstrādā faktus, apstrādā arī emocijas. Tā mācīšanās var mūs padarīt laimīgus, un tie kas ir laimīgi arī mācas labāk. Protams, mācīšanās ne vienmēr ir jautra; tā var būt arī nogurdinoša. Tādēļ mums vienmēr ir jānosprauž mazi mērķi. Tādā veidā mēs nepārslogosim savas smadzenes. Un mēs galvojam, ka mēs varam piepildīt savas cerības. Mūsu panākumi tad būs atlīdzība, kas mūs motivēs no jauna. Tātad: Mācieties kaut ko un, to darot, smaidiet!