Sarunvārdnīca

lv Gadalaiki un laiks   »   am ወቅቶች እና የአየር ሁኔታ

16 [sešpadsmit]

Gadalaiki un laiks

Gadalaiki un laiks

16 [አስራ ስድስት]

16 [አስራ ስድስት]

ወቅቶች እና የአየር ሁኔታ

[ወቅቶችና የአየር ሁኔታ]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu amharu Spēlēt Vairāk
Tie ir gadalaiki: እ--- -ቅ-ች--ቸው። እ--- ወ--- ና--- እ-ዚ- ወ-ቶ- ና-ው- -------------- እነዚህ ወቅቶች ናቸው። 0
ወቅ-ች--የአየር-ሁኔታ ወ---- የ--- ሁ-- ወ-ቶ-ና የ-የ- ሁ-ታ -------------- ወቅቶችና የአየር ሁኔታ
pavasaris, vasara, ጸ-ይ-- -ጋ ጸ-- ፤ በ- ጸ-ይ ፤ በ- -------- ጸደይ ፤ በጋ 0
እነዚ--ወ-ቶች-ናቸው። እ--- ወ--- ና--- እ-ዚ- ወ-ቶ- ና-ው- -------------- እነዚህ ወቅቶች ናቸው።
rudens un ziema. በል-------ት በ-- ፤ ክ--- በ-ግ ፤ ክ-ም- ---------- በልግ ፤ ክረምት 0
እነ------- -ቸ-። እ--- ወ--- ና--- እ-ዚ- ወ-ቶ- ና-ው- -------------- እነዚህ ወቅቶች ናቸው።
Vasara ir karsta. በ--ሞቃ-- -ው። በ- ሞ--- ነ-- በ- ሞ-ታ- ነ-። ----------- በጋ ሞቃታማ ነው። 0
ጸደ-----ጋ ጸ-- ፤ በ- ጸ-ይ ፤ በ- -------- ጸደይ ፤ በጋ
Vasarā spīd saule. ጸ-ይ-በበጋ-ትደ---ች-- ትበ---። ጸ-- በ-- ት----- / ት----- ጸ-ይ በ-ጋ ት-ም-ለ- / ት-ራ-ች- ----------------------- ጸሐይ በበጋ ትደምቃለች / ትበራለች። 0
ጸ------ጋ ጸ-- ፤ በ- ጸ-ይ ፤ በ- -------- ጸደይ ፤ በጋ
Vasarā mēs ejam pastaigāties. በበ- -- የ--ር -ዞ-ማድ-ግ እ-ወ---። በ-- እ- የ--- ጉ- ማ--- እ------ በ-ጋ እ- የ-ግ- ጉ- ማ-ረ- እ-ወ-ለ-። --------------------------- በበጋ እኛ የእግር ጉዞ ማድረግ እንወዳለን። 0
በ-- - ---ት በ-- ፤ ክ--- በ-ግ ፤ ክ-ም- ---------- በልግ ፤ ክረምት
Ziema ir auksta. ክ-ም--ቀ-ቃዛ ነ-። ክ--- ቀ--- ነ-- ክ-ም- ቀ-ቃ- ነ-። ------------- ክረምት ቀዝቃዛ ነው። 0
በ-- ፤ ---ት በ-- ፤ ክ--- በ-ግ ፤ ክ-ም- ---------- በልግ ፤ ክረምት
Ziemā snieg vai līst. በክ-ም- በረ---ጥላ--ወ-ም -ዘ-ባ-። በ---- በ-- ይ--- ወ-- ይ----- በ-ረ-ት በ-ዶ ይ-ላ- ወ-ም ይ-ን-ል- ------------------------- በክረምት በረዶ ይጥላል ወይም ይዘንባል። 0
በ- ሞ--- ነው። በ- ሞ--- ነ-- በ- ሞ-ታ- ነ-። ----------- በጋ ሞቃታማ ነው።
Ziemā mēs labprāt paliekam mājās. በ--ምት--- ው-- መቀመጥ--ኛ--ን-ዳ--። በ---- ቤ- ው-- መ--- እ- እ------ በ-ረ-ት ቤ- ው-ጥ መ-መ- እ- እ-ወ-ለ-። ---------------------------- በክረምት ቤት ውስጥ መቀመጥ እኛ እንወዳለን። 0
በ- ሞቃ---ነ-። በ- ሞ--- ነ-- በ- ሞ-ታ- ነ-። ----------- በጋ ሞቃታማ ነው።
Ir auksts. ቀዝ-ዛ ነ-። ቀ--- ነ-- ቀ-ቃ- ነ-። -------- ቀዝቃዛ ነው። 0
ጸሐ- --- ትደምቃለ- ----ራ-ች። ጸ-- በ-- ት----- / ት----- ጸ-ይ በ-ጋ ት-ም-ለ- / ት-ራ-ች- ----------------------- ጸሐይ በበጋ ትደምቃለች / ትበራለች።
Līst. እየዘ-- ነው። እ---- ነ-- እ-ዘ-በ ነ-። --------- እየዘነበ ነው። 0
ጸ-----ጋ ት-ም-ለ- - ት--ለ-። ጸ-- በ-- ት----- / ት----- ጸ-ይ በ-ጋ ት-ም-ለ- / ት-ራ-ች- ----------------------- ጸሐይ በበጋ ትደምቃለች / ትበራለች።
Ir vējains. ነፋሻ--ነው። ነ--- ነ-- ነ-ሻ- ነ-። -------- ነፋሻማ ነው። 0
በበ- -ኛ--እ-ር -- -ድ-ግ-እ--ዳለን። በ-- እ- የ--- ጉ- ማ--- እ------ በ-ጋ እ- የ-ግ- ጉ- ማ-ረ- እ-ወ-ለ-። --------------------------- በበጋ እኛ የእግር ጉዞ ማድረግ እንወዳለን።
Ir silts. ሞቃታማ-ነው። ሞ--- ነ-- ሞ-ታ- ነ-። -------- ሞቃታማ ነው። 0
በ-ጋ -ኛ--እግር -ዞ ማድ-ግ እ-----። በ-- እ- የ--- ጉ- ማ--- እ------ በ-ጋ እ- የ-ግ- ጉ- ማ-ረ- እ-ወ-ለ-። --------------------------- በበጋ እኛ የእግር ጉዞ ማድረግ እንወዳለን።
Ir saulains. ፀሐያ- -ው። ፀ--- ነ-- ፀ-ያ- ነ-። -------- ፀሐያማ ነው። 0
ክረም----ቃዛ --። ክ--- ቀ--- ነ-- ክ-ም- ቀ-ቃ- ነ-። ------------- ክረምት ቀዝቃዛ ነው።
Ir skaidrs laiks. አ-ደሳ--ነው። አ---- ነ-- አ-ደ-ች ነ-። --------- አስደሳች ነው። 0
ክ-ምት -ዝቃ--ነ-። ክ--- ቀ--- ነ-- ክ-ም- ቀ-ቃ- ነ-። ------------- ክረምት ቀዝቃዛ ነው።
Kāds šodien ir laiks? የአየር ሁ-ታው -ን -ይ-- ነው ዛሬ? የ--- ሁ--- ም- አ--- ነ- ዛ-- የ-የ- ሁ-ታ- ም- አ-ነ- ነ- ዛ-? ------------------------ የአየር ሁኔታው ምን አይነት ነው ዛሬ? 0
በክ-ም- -ረ----ላ- ወይም ይ-ን-ል። በ---- በ-- ይ--- ወ-- ይ----- በ-ረ-ት በ-ዶ ይ-ላ- ወ-ም ይ-ን-ል- ------------------------- በክረምት በረዶ ይጥላል ወይም ይዘንባል።
Šodien ir auksts. ዛሬ-ቀዝ---ነው። ዛ- ቀ--- ነ-- ዛ- ቀ-ቃ- ነ-። ----------- ዛሬ ቀዝቃዛ ነው። 0
በክረ-- በ-- -ጥላል--ይ- ----ል። በ---- በ-- ይ--- ወ-- ይ----- በ-ረ-ት በ-ዶ ይ-ላ- ወ-ም ይ-ን-ል- ------------------------- በክረምት በረዶ ይጥላል ወይም ይዘንባል።
Šodien ir silts. ዛሬ ---- --። ዛ- ሞ--- ነ-- ዛ- ሞ-ታ- ነ-። ----------- ዛሬ ሞቃታማ ነው። 0
በ-ረም-------ጥ-መ-----ኛ--ን-ዳ--። በ---- ቤ- ው-- መ--- እ- እ------ በ-ረ-ት ቤ- ው-ጥ መ-መ- እ- እ-ወ-ለ-። ---------------------------- በክረምት ቤት ውስጥ መቀመጥ እኛ እንወዳለን።

Mācīšanās un emocijas

Mēs esam, ka varam sarunāties svešvalodā. Mēs esam lepni par sevi un par panākumiem mācībās. Bet, ja mēs neesam veiksmīgi, tad esam apbēdināti un vīlušies. Tātad dažādas emocijas arī ir saistītas ar mācīšanos. Jauni pētījumi nonākuši pie interesantiem rezultātiem. Tie uzrāda, ka emocijām ir kāda nozīme mācoties. Jo mūsu emocijas ietekmē mūsu panākumus mācībās. Mācīšanās vienmēr ir ‘uzdevums’ priekš mūsu smadzenēm. Un tās vēlas atrisināt šo uzdevumu. To panākumi, šajā gadījumā, ir atkarīgi no mūsu emocijām. Ja mēs esam uzskatam, ka spējam atrisināt uzdevumu, mēs esam pārliecināti. Šī emocionālā stabilitāte palīdz mums mācībās. Pozitīva domāšana sekmē mūsu prāta spējas. Savukārt, kad mēs esam pakļautu stresam, tad mācīšanās nepadodas tikpat labi. Šaubas vai uztraukums traucē labu veiktspēju. Jo īpaši slikti mēs mācamies, kad esam no kaut kā nobijušies. Tādā gadījumā mūsu smadzenes nespēj tik labi saglabāt informāciju. Tātad, mācoties vienmēr ir svarīgi būt motivētam. Tāpēc emocijas ietekmē mūsu mācīšanos. Bet arī mācīšanāš ietekmē mūsu emocijas! Tā pati smadzeņu uzbūve, kas apstrādā faktus, apstrādā arī emocijas. Tā mācīšanās var mūs padarīt laimīgus, un tie kas ir laimīgi arī mācas labāk. Protams, mācīšanās ne vienmēr ir jautra; tā var būt arī nogurdinoša. Tādēļ mums vienmēr ir jānosprauž mazi mērķi. Tādā veidā mēs nepārslogosim savas smadzenes. Un mēs galvojam, ka mēs varam piepildīt savas cerības. Mūsu panākumi tad būs atlīdzība, kas mūs motivēs no jauna. Tātad: Mācieties kaut ko un, to darot, smaidiet!