Sarunvārdnīca

lv Gadalaiki un laiks   »   cs Roční období a počasí

16 [sešpadsmit]

Gadalaiki un laiks

Gadalaiki un laiks

16 [šestnáct]

Roční období a počasí

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu čehu Spēlēt Vairāk
Tie ir gadalaiki: Tot--jsou -o-ní----o-í: T--- j--- r---- o------ T-t- j-o- r-č-í o-d-b-: ----------------------- Toto jsou roční období: 0
pavasaris, vasara, Jar-- ----, J---- l---- J-r-, l-t-, ----------- Jaro, léto, 0
rudens un ziema. pod-i--- -ima. p----- a z---- p-d-i- a z-m-. -------------- podzim a zima. 0
Vasara ir karsta. Lé-o j- --rké. L--- j- h----- L-t- j- h-r-é- -------------- Léto je horké. 0
Vasarā spīd saule. V-l--ě-s--t- sl----. V l--- s---- s------ V l-t- s-í-í s-u-c-. -------------------- V létě svítí slunce. 0
Vasarā mēs ejam pastaigāties. V-l-t--ch---me -ádi--- p-ochá---. V l--- c------ r--- n- p--------- V l-t- c-o-í-e r-d- n- p-o-h-z-y- --------------------------------- V létě chodíme rádi na procházky. 0
Ziema ir auksta. Z-m- -- --l--ná. Z--- j- c------- Z-m- j- c-l-d-á- ---------------- Zima je chladná. 0
Ziemā snieg vai līst. V -i-- s--ží-ne-- --š-. V z--- s---- n--- p---- V z-m- s-ě-í n-b- p-š-. ----------------------- V zimě sněží nebo prší. 0
Ziemā mēs labprāt paliekam mājās. V-z--ě --stá-----rá-- --ma. V z--- z-------- r--- d---- V z-m- z-s-á-á-e r-d- d-m-. --------------------------- V zimě zůstáváme rádi doma. 0
Ir auksts. Je----ad--. J- c------- J- c-l-d-o- ----------- Je chladno. 0
Līst. Prší. P---- P-š-. ----- Prší. 0
Ir vējains. Fo--á-----. F---- v---- F-u-á v-t-. ----------- Fouká vítr. 0
Ir silts. Je tep--. J- t----- J- t-p-o- --------- Je teplo. 0
Ir saulains. J- ----ečno. J- s-------- J- s-u-e-n-. ------------ Je slunečno. 0
Ir skaidrs laiks. J- -----. J- j----- J- j-s-o- --------- Je jasno. 0
Kāds šodien ir laiks? Ja-é -- -n---------? J--- j- d--- p------ J-k- j- d-e- p-č-s-? -------------------- Jaké je dnes počasí? 0
Šodien ir auksts. D-e- -----l-d--. D--- j- c------- D-e- j- c-l-d-o- ---------------- Dnes je chladno. 0
Šodien ir silts. D--s-je -----. D--- j- t----- D-e- j- t-p-o- -------------- Dnes je teplo. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Mācīšanās un emocijas

Mēs esam, ka varam sarunāties svešvalodā. Mēs esam lepni par sevi un par panākumiem mācībās. Bet, ja mēs neesam veiksmīgi, tad esam apbēdināti un vīlušies. Tātad dažādas emocijas arī ir saistītas ar mācīšanos. Jauni pētījumi nonākuši pie interesantiem rezultātiem. Tie uzrāda, ka emocijām ir kāda nozīme mācoties. Jo mūsu emocijas ietekmē mūsu panākumus mācībās. Mācīšanās vienmēr ir ‘uzdevums’ priekš mūsu smadzenēm. Un tās vēlas atrisināt šo uzdevumu. To panākumi, šajā gadījumā, ir atkarīgi no mūsu emocijām. Ja mēs esam uzskatam, ka spējam atrisināt uzdevumu, mēs esam pārliecināti. Šī emocionālā stabilitāte palīdz mums mācībās. Pozitīva domāšana sekmē mūsu prāta spējas. Savukārt, kad mēs esam pakļautu stresam, tad mācīšanās nepadodas tikpat labi. Šaubas vai uztraukums traucē labu veiktspēju. Jo īpaši slikti mēs mācamies, kad esam no kaut kā nobijušies. Tādā gadījumā mūsu smadzenes nespēj tik labi saglabāt informāciju. Tātad, mācoties vienmēr ir svarīgi būt motivētam. Tāpēc emocijas ietekmē mūsu mācīšanos. Bet arī mācīšanāš ietekmē mūsu emocijas! Tā pati smadzeņu uzbūve, kas apstrādā faktus, apstrādā arī emocijas. Tā mācīšanās var mūs padarīt laimīgus, un tie kas ir laimīgi arī mācas labāk. Protams, mācīšanās ne vienmēr ir jautra; tā var būt arī nogurdinoša. Tādēļ mums vienmēr ir jānosprauž mazi mērķi. Tādā veidā mēs nepārslogosim savas smadzenes. Un mēs galvojam, ka mēs varam piepildīt savas cerības. Mūsu panākumi tad būs atlīdzība, kas mūs motivēs no jauna. Tātad: Mācieties kaut ko un, to darot, smaidiet!