Sarunvārdnīca

lv Gadalaiki un laiks   »   af Seisoene en weer

16 [sešpadsmit]

Gadalaiki un laiks

Gadalaiki un laiks

16 [sestien]

Seisoene en weer

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu afrikāņu Spēlēt Vairāk
Tie ir gadalaiki: Dit----d-- se-so---: D-- i- d-- s-------- D-t i- d-e s-i-o-n-: -------------------- Dit is die seisoene: 0
pavasaris, vasara, Le--e- -----, L----- s----- L-n-e- s-m-r- ------------- Lente, somer, 0
rudens un ziema. her--, -i--e-. h----- w------ h-r-s- w-n-e-. -------------- herfs, winter. 0
Vasara ir karsta. Di- somer-i- ---m. D-- s---- i- w---- D-e s-m-r i- w-r-. ------------------ Die somer is warm. 0
Vasarā spīd saule. In-die-------sky--d-e-so-. I- d-- s---- s--- d-- s--- I- d-e s-m-r s-y- d-e s-n- -------------------------- In die somer skyn die son. 0
Vasarā mēs ejam pastaigāties. I- d-- ---e- -aan----p-ons-g-a--. I- d-- s---- g--- s--- o-- g----- I- d-e s-m-r g-a- s-a- o-s g-a-g- --------------------------------- In die somer gaan stap ons graag. 0
Ziema ir auksta. D-- w----r i- -o-d. D-- w----- i- k---- D-e w-n-e- i- k-u-. ------------------- Die winter is koud. 0
Ziemā snieg vai līst. I- d-e -----r sneeu of -eën -it. I- d-- w----- s---- o- r--- d--- I- d-e w-n-e- s-e-u o- r-ë- d-t- -------------------------------- In die winter sneeu of reën dit. 0
Ziemā mēs labprāt paliekam mājās. In-di---i-te- ----ons-gr-a------. I- d-- w----- b-- o-- g---- t---- I- d-e w-n-e- b-y o-s g-a-g t-i-. --------------------------------- In die winter bly ons graag tuis. 0
Ir auksts. D-t ---k-u-. D-- i- k---- D-t i- k-u-. ------------ Dit is koud. 0
Līst. Dit reën. D-- r---- D-t r-ë-. --------- Dit reën. 0
Ir vējains. D-t i- wi---r--. D-- i- w-------- D-t i- w-n-e-i-. ---------------- Dit is winderig. 0
Ir silts. D-- i----r-. D-- i- w---- D-t i- w-r-. ------------ Dit is warm. 0
Ir saulains. Dit ---s--n--. D-- i- s------ D-t i- s-n-i-. -------------- Dit is sonnig. 0
Ir skaidrs laiks. D------h---er. D-- i- h------ D-t i- h-l-e-. -------------- Dit is helder. 0
Kāds šodien ir laiks? Ho- -- --e----- -an--g? H-- i- d-- w--- v------ H-e i- d-e w-e- v-n-a-? ----------------------- Hoe is die weer vandag? 0
Šodien ir auksts. Dit -- k-u- ---d--. D-- i- k--- v------ D-t i- k-u- v-n-a-. ------------------- Dit is koud vandag. 0
Šodien ir silts. D-t -s-warm va-d-g. D-- i- w--- v------ D-t i- w-r- v-n-a-. ------------------- Dit is warm vandag. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Mācīšanās un emocijas

Mēs esam, ka varam sarunāties svešvalodā. Mēs esam lepni par sevi un par panākumiem mācībās. Bet, ja mēs neesam veiksmīgi, tad esam apbēdināti un vīlušies. Tātad dažādas emocijas arī ir saistītas ar mācīšanos. Jauni pētījumi nonākuši pie interesantiem rezultātiem. Tie uzrāda, ka emocijām ir kāda nozīme mācoties. Jo mūsu emocijas ietekmē mūsu panākumus mācībās. Mācīšanās vienmēr ir ‘uzdevums’ priekš mūsu smadzenēm. Un tās vēlas atrisināt šo uzdevumu. To panākumi, šajā gadījumā, ir atkarīgi no mūsu emocijām. Ja mēs esam uzskatam, ka spējam atrisināt uzdevumu, mēs esam pārliecināti. Šī emocionālā stabilitāte palīdz mums mācībās. Pozitīva domāšana sekmē mūsu prāta spējas. Savukārt, kad mēs esam pakļautu stresam, tad mācīšanās nepadodas tikpat labi. Šaubas vai uztraukums traucē labu veiktspēju. Jo īpaši slikti mēs mācamies, kad esam no kaut kā nobijušies. Tādā gadījumā mūsu smadzenes nespēj tik labi saglabāt informāciju. Tātad, mācoties vienmēr ir svarīgi būt motivētam. Tāpēc emocijas ietekmē mūsu mācīšanos. Bet arī mācīšanāš ietekmē mūsu emocijas! Tā pati smadzeņu uzbūve, kas apstrādā faktus, apstrādā arī emocijas. Tā mācīšanās var mūs padarīt laimīgus, un tie kas ir laimīgi arī mācas labāk. Protams, mācīšanās ne vienmēr ir jautra; tā var būt arī nogurdinoša. Tādēļ mums vienmēr ir jānosprauž mazi mērķi. Tādā veidā mēs nepārslogosim savas smadzenes. Un mēs galvojam, ka mēs varam piepildīt savas cerības. Mūsu panākumi tad būs atlīdzība, kas mūs motivēs no jauna. Tātad: Mācieties kaut ko un, to darot, smaidiet!