Sarunvārdnīca

lv Gadalaiki un laiks   »   be Поры года і надвор’е

16 [sešpadsmit]

Gadalaiki un laiks

Gadalaiki un laiks

16 [шаснаццаць]

16 [shasnatstsats’]

Поры года і надвор’е

[Pory goda і nadvor’e]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu baltkrievu Spēlēt Vairāk
Tie ir gadalaiki: Во-- п-ры----а: В--- п--- г---- В-с- п-р- г-д-: --------------- Вось поры года: 0
Vo-- ---- go-a: V--- p--- g---- V-s- p-r- g-d-: --------------- Vos’ pory goda:
pavasaris, vasara, вяс-а,---т-, в----- л---- в-с-а- л-т-, ------------ вясна, лета, 0
v-asn-, l-ta, v------ l---- v-a-n-, l-t-, ------------- vyasna, leta,
rudens un ziema. вос-н--- зім-. в----- і з---- в-с-н- і з-м-. -------------- восень і зіма. 0
v-se-- --z--a. v----- і z---- v-s-n- і z-m-. -------------- vosen’ і zіma.
Vasara ir karsta. Ле-- с-як----е. Л--- с--------- Л-т- с-я-о-н-е- --------------- Лета спякотнае. 0
L--- ------tn-e. L--- s---------- L-t- s-y-k-t-a-. ---------------- Leta spyakotnae.
Vasarā spīd saule. Ул-----с-ец-ц- со-ц-. У----- с------ с----- У-е-к- с-е-і-ь с-н-а- --------------------- Улетку свеціць сонца. 0
Ul-tku s-et------s-----. U----- s-------- s------ U-e-k- s-e-s-t-’ s-n-s-. ------------------------ Uletku svetsіts’ sontsa.
Vasarā mēs ejam pastaigāties. Ул-тк--мы --бі--гу----. У----- м- л---- г------ У-е-к- м- л-б-м г-л-ц-. ----------------------- Улетку мы любім гуляць. 0
Ul--k- -y-lyubі----lya--’. U----- m- l----- g-------- U-e-k- m- l-u-і- g-l-a-s-. -------------------------- Uletku my lyubіm gulyats’.
Ziema ir auksta. Зім- -ало-н-я. З--- х-------- З-м- х-л-д-а-. -------------- Зіма халодная. 0
Z--a k-a---n--a. Z--- k---------- Z-m- k-a-o-n-y-. ---------------- Zіma khalodnaya.
Ziemā snieg vai līst. Уз--к---дз- сн-г-а-о--ож-ж. У----- і--- с--- а-- д----- У-і-к- і-з- с-е- а-о д-ж-ж- --------------------------- Узімку ідзе снег або дождж. 0
Uz------dz----eg --o--o---z-. U----- і--- s--- a-- d------- U-і-k- і-z- s-e- a-o d-z-d-h- ----------------------------- Uzіmku іdze sneg abo dozhdzh.
Ziemā mēs labprāt paliekam mājās. Узімк---ам---д--------б-ц--д-ма. У----- н-- п--------- б--- д---- У-і-к- н-м п-д-б-е-ц- б-ц- д-м-. -------------------------------- Узімку нам падабаецца быць дома. 0
Uzіmk--n-m p-da-ae---s----t-’ d--a. U----- n-- p----------- b---- d---- U-і-k- n-m p-d-b-e-s-s- b-t-’ d-m-. ----------------------------------- Uzіmku nam padabaetstsa byts’ doma.
Ir auksts. Х-л--н-. Х------- Х-л-д-а- -------- Холадна. 0
K-o-----. K-------- K-o-a-n-. --------- Kholadna.
Līst. Ід-е д---ж. І--- д----- І-з- д-ж-ж- ----------- Ідзе дождж. 0
І----d---dz-. І--- d------- І-z- d-z-d-h- ------------- Іdze dozhdzh.
Ir vējains. Дз-м- ---е-. Д---- в----- Д-ь-е в-ц-р- ------------ Дзьме вецер. 0
Dz--e-ve--er. D---- v------ D-’-e v-t-e-. ------------- Dz’me vetser.
Ir silts. Цёпла. Ц----- Ц-п-а- ------ Цёпла. 0
T---la. T------ T-e-l-. ------- Tsepla.
Ir saulains. С-нечна. С------- С-н-ч-а- -------- Сонечна. 0
Son-chn-. S-------- S-n-c-n-. --------- Sonechna.
Ir skaidrs laiks. Б-зв-блач--. Б----------- Б-з-о-л-ч-а- ------------ Бязвоблачна. 0
By------a-h--. B------------- B-a-v-b-a-h-a- -------------- Byazvoblachna.
Kāds šodien ir laiks? Якое сён-я--а--о-’-? Я--- с---- н-------- Я-о- с-н-я н-д-о-’-? -------------------- Якое сёння надвор’е? 0
Y-k-e sen-y--n--vo-’-? Y---- s----- n-------- Y-k-e s-n-y- n-d-o-’-? ---------------------- Yakoe sennya nadvor’e?
Šodien ir auksts. Сё--- хо-ад-а. С---- х------- С-н-я х-л-д-а- -------------- Сёння холадна. 0
Se-----k-o-ad-a. S----- k-------- S-n-y- k-o-a-n-. ---------------- Sennya kholadna.
Šodien ir silts. Сё--- ц----. С---- ц----- С-н-я ц-п-а- ------------ Сёння цёпла. 0
S-nn-a tsepl-. S----- t------ S-n-y- t-e-l-. -------------- Sennya tsepla.

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Mācīšanās un emocijas

Mēs esam, ka varam sarunāties svešvalodā. Mēs esam lepni par sevi un par panākumiem mācībās. Bet, ja mēs neesam veiksmīgi, tad esam apbēdināti un vīlušies. Tātad dažādas emocijas arī ir saistītas ar mācīšanos. Jauni pētījumi nonākuši pie interesantiem rezultātiem. Tie uzrāda, ka emocijām ir kāda nozīme mācoties. Jo mūsu emocijas ietekmē mūsu panākumus mācībās. Mācīšanās vienmēr ir ‘uzdevums’ priekš mūsu smadzenēm. Un tās vēlas atrisināt šo uzdevumu. To panākumi, šajā gadījumā, ir atkarīgi no mūsu emocijām. Ja mēs esam uzskatam, ka spējam atrisināt uzdevumu, mēs esam pārliecināti. Šī emocionālā stabilitāte palīdz mums mācībās. Pozitīva domāšana sekmē mūsu prāta spējas. Savukārt, kad mēs esam pakļautu stresam, tad mācīšanās nepadodas tikpat labi. Šaubas vai uztraukums traucē labu veiktspēju. Jo īpaši slikti mēs mācamies, kad esam no kaut kā nobijušies. Tādā gadījumā mūsu smadzenes nespēj tik labi saglabāt informāciju. Tātad, mācoties vienmēr ir svarīgi būt motivētam. Tāpēc emocijas ietekmē mūsu mācīšanos. Bet arī mācīšanāš ietekmē mūsu emocijas! Tā pati smadzeņu uzbūve, kas apstrādā faktus, apstrādā arī emocijas. Tā mācīšanās var mūs padarīt laimīgus, un tie kas ir laimīgi arī mācas labāk. Protams, mācīšanās ne vienmēr ir jautra; tā var būt arī nogurdinoša. Tādēļ mums vienmēr ir jānosprauž mazi mērķi. Tādā veidā mēs nepārslogosim savas smadzenes. Un mēs galvojam, ka mēs varam piepildīt savas cerības. Mūsu panākumi tad būs atlīdzība, kas mūs motivēs no jauna. Tātad: Mācieties kaut ko un, to darot, smaidiet!