Sarunvārdnīca

lv Gadalaiki un laiks   »   ro Anotimpuri şi vreme

16 [sešpadsmit]

Gadalaiki un laiks

Gadalaiki un laiks

16 [şaisprezece]

Anotimpuri şi vreme

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu rumāņu Spēlēt Vairāk
Tie ir gadalaiki: A--s-ea s-nt-an---m-uri--: A------ s--- a------------ A-e-t-a s-n- a-o-i-p-r-l-: -------------------------- Acestea sunt anotimpurile: 0
pavasaris, vasara, p--mă--ra- --ra, p--------- v---- p-i-ă-a-a- v-r-, ---------------- primăvara, vara, 0
rudens un ziema. to-mna ş- i-r-a. t----- ş- i----- t-a-n- ş- i-r-a- ---------------- toamna şi iarna. 0
Vasara ir karsta. V-r- es---fi--b-n-e. V--- e--- f--------- V-r- e-t- f-e-b-n-e- -------------------- Vara este fierbinte. 0
Vasarā spīd saule. V-ra b----s-ar--e. V--- b--- s------- V-r- b-t- s-a-e-e- ------------------ Vara bate soarele. 0
Vasarā mēs ejam pastaigāties. V--a--e--em----n--p--mb-m cu-----e-e. V--- m----- s- n- p------ c- p------- V-r- m-r-e- s- n- p-i-b-m c- p-ă-e-e- ------------------------------------- Vara mergem să ne plimbăm cu plăcere. 0
Ziema ir auksta. Ia--a----e-re-e. I---- e--- r---- I-r-a e-t- r-c-. ---------------- Iarna este rece. 0
Ziemā snieg vai līst. Ia--a--in-e -a----o--. I---- n---- s-- p----- I-r-a n-n-e s-u p-o-ă- ---------------------- Iarna ninge sau plouă. 0
Ziemā mēs labprāt paliekam mājās. I---a stăm ----lăc--- -c---. I---- s--- c- p------ a----- I-r-a s-ă- c- p-ă-e-e a-a-ă- ---------------------------- Iarna stăm cu plăcere acasă. 0
Ir auksts. Este--ec-. E--- r---- E-t- r-c-. ---------- Este rece. 0
Līst. P--uă. P----- P-o-ă- ------ Plouă. 0
Ir vējains. B--e -ân---. B--- v------ B-t- v-n-u-. ------------ Bate vântul. 0
Ir silts. E--e --l-. E--- c---- E-t- c-l-. ---------- Este cald. 0
Ir saulains. E--- ---o---. E--- î------- E-t- î-s-r-t- ------------- Este însorit. 0
Ir skaidrs laiks. Es-----n-n. E--- s----- E-t- s-n-n- ----------- Este senin. 0
Kāds šodien ir laiks? C-m -ste a--ă-i-----ea? C-- e--- a----- v------ C-m e-t- a-t-z- v-e-e-? ----------------------- Cum este astăzi vremea? 0
Šodien ir auksts. As---i-e--e--e-e. A----- e--- r---- A-t-z- e-t- r-c-. ----------------- Astăzi este rece. 0
Šodien ir silts. A-t-zi es-e-c---. A----- e--- c---- A-t-z- e-t- c-l-. ----------------- Astăzi este cald. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Mācīšanās un emocijas

Mēs esam, ka varam sarunāties svešvalodā. Mēs esam lepni par sevi un par panākumiem mācībās. Bet, ja mēs neesam veiksmīgi, tad esam apbēdināti un vīlušies. Tātad dažādas emocijas arī ir saistītas ar mācīšanos. Jauni pētījumi nonākuši pie interesantiem rezultātiem. Tie uzrāda, ka emocijām ir kāda nozīme mācoties. Jo mūsu emocijas ietekmē mūsu panākumus mācībās. Mācīšanās vienmēr ir ‘uzdevums’ priekš mūsu smadzenēm. Un tās vēlas atrisināt šo uzdevumu. To panākumi, šajā gadījumā, ir atkarīgi no mūsu emocijām. Ja mēs esam uzskatam, ka spējam atrisināt uzdevumu, mēs esam pārliecināti. Šī emocionālā stabilitāte palīdz mums mācībās. Pozitīva domāšana sekmē mūsu prāta spējas. Savukārt, kad mēs esam pakļautu stresam, tad mācīšanās nepadodas tikpat labi. Šaubas vai uztraukums traucē labu veiktspēju. Jo īpaši slikti mēs mācamies, kad esam no kaut kā nobijušies. Tādā gadījumā mūsu smadzenes nespēj tik labi saglabāt informāciju. Tātad, mācoties vienmēr ir svarīgi būt motivētam. Tāpēc emocijas ietekmē mūsu mācīšanos. Bet arī mācīšanāš ietekmē mūsu emocijas! Tā pati smadzeņu uzbūve, kas apstrādā faktus, apstrādā arī emocijas. Tā mācīšanās var mūs padarīt laimīgus, un tie kas ir laimīgi arī mācas labāk. Protams, mācīšanās ne vienmēr ir jautra; tā var būt arī nogurdinoša. Tādēļ mums vienmēr ir jānosprauž mazi mērķi. Tādā veidā mēs nepārslogosim savas smadzenes. Un mēs galvojam, ka mēs varam piepildīt savas cerības. Mūsu panākumi tad būs atlīdzība, kas mūs motivēs no jauna. Tātad: Mācieties kaut ko un, to darot, smaidiet!