Sarunvārdnīca

lv kaut ko pamatot 2   »   es dar explicaciones 2

76 [septiņdesmit seši]

kaut ko pamatot 2

kaut ko pamatot 2

76 [setenta y seis]

dar explicaciones 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu spāņu Spēlēt Vairāk
Kāpēc tu neatnāci? ¿-o---ué------n----? ¿--- q-- n- v------- ¿-o- q-é n- v-n-s-e- -------------------- ¿Por qué no viniste?
Es biju slima. E-------n-er---/-a. E----- e------ /--- E-t-b- e-f-r-o /-a- ------------------- Estaba enfermo /-a.
Es neatnācu, jo biju slima. No -ui---rq----------en-e-mo ---. N- f-- p----- e----- e------ /--- N- f-i p-r-u- e-t-b- e-f-r-o /-a- --------------------------------- No fui porque estaba enfermo /-a.
Kāpēc viņa neatnāca? ¿Por---é no --n---e-l-)? ¿--- q-- n- v--- (------ ¿-o- q-é n- v-n- (-l-a-? ------------------------ ¿Por qué no vino (ella)?
Viņa bija nogurusi. E--a-a ---s-d-. E----- c------- E-t-b- c-n-a-a- --------------- Estaba cansada.
Viņa neatnāca, jo bija nogurusi. N- -in- por-ue-----b- ---sa--. N- v--- p----- e----- c------- N- v-n- p-r-u- e-t-b- c-n-a-a- ------------------------------ No vino porque estaba cansada.
Kāpēc viņš neatnāca? ¿P-r qué n---a-ven-do --l-? ¿--- q-- n- h- v----- (---- ¿-o- q-é n- h- v-n-d- (-l-? --------------------------- ¿Por qué no ha venido (él)?
Viņam nebija vēlēšanās. No--en-a --nas. N- t---- g----- N- t-n-a g-n-s- --------------- No tenía ganas.
Viņš neatnāca, jo viņam nebija vēlēšanās. N- h- ve-i-----r--e-----en-a--an-s. N- h- v----- p----- n- t---- g----- N- h- v-n-d- p-r-u- n- t-n-a g-n-s- ----------------------------------- No ha venido porque no tenía ganas.
Kāpēc jūs neatnācāt? ¿-o--q------h-b-----en----(vosot-os /---)? ¿--- q-- n- h----- v----- (-------- /----- ¿-o- q-é n- h-b-i- v-n-d- (-o-o-r-s /-a-)- ------------------------------------------ ¿Por qué no habéis venido (vosotros /-as)?
Mūsu mašīna saplīsa. Nu-s--o -o----e-tá -st--pea-o. N------ c---- e--- e---------- N-e-t-o c-c-e e-t- e-t-o-e-d-. ------------------------------ Nuestro coche está estropeado.
Mēs neatnācām, jo mūsu mašīna saplīsa. No-h-m-s--------porque -ue---- ----e ------s--o-ead-. N- h---- v----- p----- n------ c---- e--- e---------- N- h-m-s v-n-d- p-r-u- n-e-t-o c-c-e e-t- e-t-o-e-d-. ----------------------------------------------------- No hemos venido porque nuestro coche está estropeado.
Kāpēc ļaudis neatnāca? ¿-o- qu--no -- -enido--a g--t-? ¿--- q-- n- h- v----- l- g----- ¿-o- q-é n- h- v-n-d- l- g-n-e- ------------------------------- ¿Por qué no ha venido la gente?
Viņi nokavēja vilcienu. (Ell-s)--a--p-rdi------t--n. (------ h-- p------ e- t---- (-l-o-) h-n p-r-i-o e- t-e-. ---------------------------- (Ellos) han perdido el tren.
Viņi neatnāca, jo nokavēja vilcienu. N--h-- -enid--p----- -an --rdi-o -l tren. N- h-- v----- p----- h-- p------ e- t---- N- h-n v-n-d- p-r-u- h-n p-r-i-o e- t-e-. ----------------------------------------- No han venido porque han perdido el tren.
Kāpēc tu neatnāci? ¿P---qu- no---- v---do? ¿--- q-- n- h-- v------ ¿-o- q-é n- h-s v-n-d-? ----------------------- ¿Por qué no has venido?
Es nedrīkstēju. N-----e. N- p---- N- p-d-. -------- No pude.
Es neatnācu, jo nedrīkstēju. N---e--d- --r-u- ------e. N- h- i-- p----- n- p---- N- h- i-o p-r-u- n- p-d-. ------------------------- No he ido porque no pude.

Amerikas iezemiešu valodas

Amerikā runā dažādās valodās. Angļu valoda ir nozīmīgākā valoda Ziemeļamerikā. Spāņu un portugāļu valodas dominē Dienvidamerikā. Visas šīs valodas Amerikā ienāca no Eiropas. Pirms kolonizācijas, šeit runāja citās valodās. Šīs valodas pazīst kā Amerikas iezemiešu valodas. Līdz mūsdienām nav veikti būtiski šo valodu pētījumi. Šo valodu daudzveidība ir milzīga. Tiek lēsts, ka Ziemeļamerikā pastāv 60 valodu saimes. Dienvidamerikā varētu būt ap 150. Un vēl pastāv vairākas izolētās valodas. Visas šīs valodas ir ļoti dažādas. Tās attaino tikai dažas līdzīgas uzbūves. Tādēļ, nav viegli iedalīt valodas grupās. Iemsls to dažādībā meklējams Amerikas vēsturē. Amerika tika kolonizēta vairākos posmos. Pirmie cilvēki Amerikā ieradās pirms apmēram 10 000 gadiem. Katra civilizācija ieveda kontinentā savu valodu. Amerikas iezemiešu valodas visvairāk līdzinas Āzijas valodām. Kas attiecas uz Amerikas senajām valodām, nav vienādas visur. Vairākas vietējās amerikāņu valodas vēljoprojām izmanto Dienvidamerikā. Valodām kā guarani vai kečvi ir miljoniem aktīvu runātāju. Savukārt, Ziemeļamerikā vairākas valodas gandrīz ir izmirušas. Ziemeļamerikas vietējo amerikāņu kultūra bija ilgu laiku apspiesta. Šajā laikā to valodas izzuda. Bet pēdējo desmitgažu laikā ir palielinājusies interese par tām. Pastāv vairākas programmas valodu uzturēšanai un veicināšanai. Lai tām galu galā būtu nākotne…