Sarunvārdnīca

lv Mājas uzkopšana   »   es Limpieza Doméstica

18 [astoņpadsmit]

Mājas uzkopšana

Mājas uzkopšana

18 [dieciocho]

Limpieza Doméstica

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu spāņu Spēlēt Vairāk
Šodien ir sestdiena. Hoy es-s----o. H-- e- s------ H-y e- s-b-d-. -------------- Hoy es sábado.
Šodien mums ir laiks. Ho---e----s -i--p-. H-- t------ t------ H-y t-n-m-s t-e-p-. ------------------- Hoy tenemos tiempo.
Šodien mēs uzkopjam dzīvokli. H-- l-m--amos-e---par-----to. H-- l-------- e- a----------- H-y l-m-i-m-s e- a-a-t-m-n-o- ----------------------------- Hoy limpiamos el apartamento.
Es uzkopju vannas istabu. Yo-li--i- -l -a--. Y- l----- e- b---- Y- l-m-i- e- b-ñ-. ------------------ Yo limpio el baño.
Mans vīrs mazgā mašīnu. Mi es-o---l-v- -- ----- /--arro -am.). M- e----- l--- e- c---- / c---- (----- M- e-p-s- l-v- e- c-c-e / c-r-o (-m-)- -------------------------------------- Mi esposo lava el coche / carro (am.).
Bērni tīra divriteņus. Lo--n--o- -i-p--n las---c-cleta-. L-- n---- l------ l-- b---------- L-s n-ñ-s l-m-i-n l-s b-c-c-e-a-. --------------------------------- Los niños limpian las bicicletas.
Vecmāmiņa aplej puķes. La-a-ue-a-r-eg--l-s -lores. L- a----- r---- l-- f------ L- a-u-l- r-e-a l-s f-o-e-. --------------------------- La abuela riega las flores.
Bērni uzkopj bērnu istabu. Los---ños---denan ---cu---o-----o- -iñ-s. L-- n---- o------ e- c----- d- l-- n----- L-s n-ñ-s o-d-n-n e- c-a-t- d- l-s n-ñ-s- ----------------------------------------- Los niños ordenan el cuarto de los niños.
Mans vīrs sakārto savu rakstāmgaldu. M- -sp--o ord--a--u-esc-i-o---. M- e----- o----- s- e---------- M- e-p-s- o-d-n- s- e-c-i-o-i-. ------------------------------- Mi esposo ordena su escritorio.
Es salieku veļu veļas mašīnā. Yo -o-go -----p- -n -a-l-v-dor-. Y- p---- l- r--- e- l- l-------- Y- p-n-o l- r-p- e- l- l-v-d-r-. -------------------------------- Yo pongo la ropa en la lavadora.
Es izkaru veļu. Yo--ien-- -- ---a. Y- t----- l- r---- Y- t-e-d- l- r-p-. ------------------ Yo tiendo la ropa.
Es gludinu veļu. Y----anc-- ---ro--. Y- p------ l- r---- Y- p-a-c-o l- r-p-. ------------------- Yo plancho la ropa.
Logi ir netīri. Las -en--n-s--s--n suc-a-. L-- v------- e---- s------ L-s v-n-a-a- e-t-n s-c-a-. -------------------------- Las ventanas están sucias.
Grīda ir netīra. El --elo /-p------m-) -s----u---. E- s---- / p--- (---- e--- s----- E- s-e-o / p-s- (-m-) e-t- s-c-o- --------------------------------- El suelo / piso (am.) está sucio.
Trauki ir netīri. L--va-illa-e--á-su---. L- v------ e--- s----- L- v-j-l-a e-t- s-c-a- ---------------------- La vajilla está sucia.
Kas nospodrinās logus? ¿-------im----l-------a-a-? ¿----- l----- l-- v-------- ¿-u-é- l-m-i- l-s v-n-a-a-? --------------------------- ¿Quién limpia las ventanas?
Kas izsūks putekļus? ¿-ui-n pa-a -a ---irado--? ¿----- p--- l- a---------- ¿-u-é- p-s- l- a-p-r-d-r-? -------------------------- ¿Quién pasa la aspiradora?
Kas nomazgās traukus? ¿---é--la-a-l---aji-la? ¿----- l--- l- v------- ¿-u-é- l-v- l- v-j-l-a- ----------------------- ¿Quién lava la vajilla?

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Mācīšanās agrā vecumā

Svešvalodas mūsdienās kļūst aizvien svarīgākas. Tas attiecas arī uz profesionālo dzīvi. Tā rezultātā, pieaudzis ir cilvēku skaits, kuri apgūst svešvalodas. Kā arī vairāki vecāki vēlētos, lai viņu bērni mācas svešvalodas. Un vislabākais ir agrā vecumā. Pasaulē jau pastāv vairākas starptautiskās skolas. Arī bērnu dārzi ar daudzvalodīgu izglītību kļūst arvien populārāki. Svešvalodu apguvei agrā vecumā ir daudz priekšrocību. Tas ir saistīts ar mūsu smadzeņu attīstību. Mūsu smadzenes līdz 4 gadu vecumam būvē valodu struktūru. Šie neironu tīkli palīdz mums mācībās. Jaunas struktūras, mums kļūstot vecākiem, vairs neveidojas tik labi. Vecākiem bērniem un pieaugušajiem ir daudz sarežģītāk mācīties valodu. Tādēļ mums jau agri būtu jāveicina mūsu smadzeņu attīstība. Īsāk sakot: jo jaunāks, jo labāk. Kaut gan pastāv arī cilvēki, kuri kritizē mācīšanos agrā vecumā. Viņi baidās, ka vairāku valodu zināšana bērnus pārslogo. Bez tam, pastāv arī bailes, ka viņi tā arī nevienu valodu kārtīgi neiemācīsies. Tomēr zinātnē šīs šaubas nerodas. Vairums lingvistu un neiro-psihologu ir optimistiski noskaņoti. To izmeklējumi sniedz pozitīvus rezultātus. Bērni valodu stundās parasti jautri pavada laiku. Un: ja bērni mācs valodas, viņi arī domā par valodām. Tādēļ, pateicoties svešvalodas apguvei, viņi apgūšt arī savu dzimto valodu. Visu atlikušo dzīvi viņi gūs labumu, pateicoties šīm valodu zināšanām. Varbūt labāk sākt ar vissarežģītākajām valodām. Jo bērna smadzenes iemācas ātri un intuitīvi. Tām vienalga, vai jāsaglabā hello, ciao or néih hóu!