Sarunvārdnīca

lv Gadalaiki un laiks   »   sv Årstider och väder

16 [sešpadsmit]

Gadalaiki un laiks

Gadalaiki un laiks

16 [sexton]

Årstider och väder

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu zviedru Spēlēt Vairāk
Tie ir gadalaiki: Det-h-r -- å-st-d-r--: D-- h-- ä- å---------- D-t h-r ä- å-s-i-e-n-: ---------------------- Det här är årstiderna: 0
pavasaris, vasara, V--en- so----en, V----- s-------- V-r-n- s-m-a-e-, ---------------- Våren, sommaren, 0
rudens un ziema. hö---n--ch-----ern. h----- o-- v------- h-s-e- o-h v-n-e-n- ------------------- hösten och vintern. 0
Vasara ir karsta. So-m---n-är h--t. S------- ä- h---- S-m-a-e- ä- h-t-. ----------------- Sommaren är hett. 0
Vasarā spīd saule. På-so---r---s-i--- --len. P- s------- s----- s----- P- s-m-a-e- s-i-e- s-l-n- ------------------------- På sommaren skiner solen. 0
Vasarā mēs ejam pastaigāties. På-somma-en gå--v--g-r-- -t o-h prom-n-rar. P- s------- g-- v- g---- u- o-- p---------- P- s-m-a-e- g-r v- g-r-a u- o-h p-o-e-e-a-. ------------------------------------------- På sommaren går vi gärna ut och promenerar. 0
Ziema ir auksta. Vi---r------al-. V------ ä- k---- V-n-e-n ä- k-l-. ---------------- Vintern är kall. 0
Ziemā snieg vai līst. P- vi--er--s------l--- r-gn-r det. P- v------ s---- e---- r----- d--- P- v-n-e-n s-ö-r e-l-r r-g-a- d-t- ---------------------------------- På vintern snöar eller regnar det. 0
Ziemā mēs labprāt paliekam mājās. P---i--er- st--n-- vi gä-n--h--m-. P- v------ s------ v- g---- h----- P- v-n-e-n s-a-n-r v- g-r-a h-m-a- ---------------------------------- På vintern stannar vi gärna hemma. 0
Ir auksts. D-- -r kallt. D-- ä- k----- D-t ä- k-l-t- ------------- Det är kallt. 0
Līst. D-- r-g--r. D-- r------ D-t r-g-a-. ----------- Det regnar. 0
Ir vējains. De--är ------t. D-- ä- b------- D-t ä- b-å-i-t- --------------- Det är blåsigt. 0
Ir silts. D-t ---va-m-. D-- ä- v----- D-t ä- v-r-t- ------------- Det är varmt. 0
Ir saulains. De- är-so--gt. D-- ä- s------ D-t ä- s-l-g-. -------------- Det är soligt. 0
Ir skaidrs laiks. De- -r-klar--vä---. D-- ä- k---- v----- D-t ä- k-a-t v-d-r- ------------------- Det är klart väder. 0
Kāds šodien ir laiks? V-d-är-de----r--äd-r-id-g? V-- ä- d-- f-- v---- i---- V-d ä- d-t f-r v-d-r i-a-? -------------------------- Vad är det för väder idag? 0
Šodien ir auksts. De--ä- --ll---d-g. D-- ä- k---- i---- D-t ä- k-l-t i-a-. ------------------ Det är kallt idag. 0
Šodien ir silts. D-t -- var-t-idag. D-- ä- v---- i---- D-t ä- v-r-t i-a-. ------------------ Det är varmt idag. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Mācīšanās un emocijas

Mēs esam, ka varam sarunāties svešvalodā. Mēs esam lepni par sevi un par panākumiem mācībās. Bet, ja mēs neesam veiksmīgi, tad esam apbēdināti un vīlušies. Tātad dažādas emocijas arī ir saistītas ar mācīšanos. Jauni pētījumi nonākuši pie interesantiem rezultātiem. Tie uzrāda, ka emocijām ir kāda nozīme mācoties. Jo mūsu emocijas ietekmē mūsu panākumus mācībās. Mācīšanās vienmēr ir ‘uzdevums’ priekš mūsu smadzenēm. Un tās vēlas atrisināt šo uzdevumu. To panākumi, šajā gadījumā, ir atkarīgi no mūsu emocijām. Ja mēs esam uzskatam, ka spējam atrisināt uzdevumu, mēs esam pārliecināti. Šī emocionālā stabilitāte palīdz mums mācībās. Pozitīva domāšana sekmē mūsu prāta spējas. Savukārt, kad mēs esam pakļautu stresam, tad mācīšanās nepadodas tikpat labi. Šaubas vai uztraukums traucē labu veiktspēju. Jo īpaši slikti mēs mācamies, kad esam no kaut kā nobijušies. Tādā gadījumā mūsu smadzenes nespēj tik labi saglabāt informāciju. Tātad, mācoties vienmēr ir svarīgi būt motivētam. Tāpēc emocijas ietekmē mūsu mācīšanos. Bet arī mācīšanāš ietekmē mūsu emocijas! Tā pati smadzeņu uzbūve, kas apstrādā faktus, apstrādā arī emocijas. Tā mācīšanās var mūs padarīt laimīgus, un tie kas ir laimīgi arī mācas labāk. Protams, mācīšanās ne vienmēr ir jautra; tā var būt arī nogurdinoša. Tādēļ mums vienmēr ir jānosprauž mazi mērķi. Tādā veidā mēs nepārslogosim savas smadzenes. Un mēs galvojam, ka mēs varam piepildīt savas cerības. Mūsu panākumi tad būs atlīdzība, kas mūs motivēs no jauna. Tātad: Mācieties kaut ko un, to darot, smaidiet!