Sarunvārdnīca

lv Gadalaiki un laiks   »   da Årstider og vejr

16 [sešpadsmit]

Gadalaiki un laiks

Gadalaiki un laiks

16 [seksten]

Årstider og vejr

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu dāņu Spēlēt Vairāk
Tie ir gadalaiki: Det-e-er--r-t---rne: D---- e- å---------- D-t-e e- å-s-i-e-n-: -------------------- Dette er årstiderne: 0
pavasaris, vasara, f---r,--omm--, f----- s------ f-r-r- s-m-e-, -------------- forår, sommer, 0
rudens un ziema. e-t--år og--i--e-. e------ o- v------ e-t-r-r o- v-n-e-. ------------------ efterår og vinter. 0
Vasara ir karsta. S------n------r-. S------- e- v---- S-m-e-e- e- v-r-. ----------------- Sommeren er varm. 0
Vasarā spīd saule. O- s-mmer-- ---n-er-----n. O- s------- s------ s----- O- s-m-e-e- s-i-n-r s-l-n- -------------------------- Om sommeren skinner solen. 0
Vasarā mēs ejam pastaigāties. Om s--mer-n --r--- ge-n- -u--. O- s------- g-- v- g---- t---- O- s-m-e-e- g-r v- g-r-e t-r-. ------------------------------ Om sommeren går vi gerne ture. 0
Ziema ir auksta. O---i-t-r-n--r---t -oldt. O- v------- e- d-- k----- O- v-n-e-e- e- d-t k-l-t- ------------------------- Om vinteren er det koldt. 0
Ziemā snieg vai līst. O- v-n-ere- --e--e---r---g--- d--. O- v------- s--- e---- r----- d--- O- v-n-e-e- s-e- e-l-r r-g-e- d-t- ---------------------------------- Om vinteren sner eller regner det. 0
Ziemā mēs labprāt paliekam mājās. O- ----er---bl-ve- -- -e-n----emm-. O- v------- b----- v- g---- h------ O- v-n-e-e- b-i-e- v- g-r-e h-e-m-. ----------------------------------- Om vinteren bliver vi gerne hjemme. 0
Ir auksts. D-t e--ko--t. D-- e- k----- D-t e- k-l-t- ------------- Det er koldt. 0
Līst. De--re--e-. D-- r------ D-t r-g-e-. ----------- Det regner. 0
Ir vējains. Det --æser. D-- b------ D-t b-æ-e-. ----------- Det blæser. 0
Ir silts. Det--- -a---. D-- e- v----- D-t e- v-r-t- ------------- Det er varmt. 0
Ir saulains. D-- e- -ol-ig-. D-- e- s------- D-t e- s-l-i-t- --------------- Det er solrigt. 0
Ir skaidrs laiks. D---er--l-rt--e--. D-- e- k---- v---- D-t e- k-a-t v-j-. ------------------ Det er klart vejr. 0
Kāds šodien ir laiks? Hv-r-a- er -ejret - --g? H------ e- v----- i d--- H-o-d-n e- v-j-e- i d-g- ------------------------ Hvordan er vejret i dag? 0
Šodien ir auksts. Det-e--kol------a-. D-- e- k---- i d--- D-t e- k-l-t i d-g- ------------------- Det er koldt i dag. 0
Šodien ir silts. D-t -- v--mt ---ag. D-- e- v---- i d--- D-t e- v-r-t i d-g- ------------------- Det er varmt i dag. 0

Mācīšanās un emocijas

Mēs esam, ka varam sarunāties svešvalodā. Mēs esam lepni par sevi un par panākumiem mācībās. Bet, ja mēs neesam veiksmīgi, tad esam apbēdināti un vīlušies. Tātad dažādas emocijas arī ir saistītas ar mācīšanos. Jauni pētījumi nonākuši pie interesantiem rezultātiem. Tie uzrāda, ka emocijām ir kāda nozīme mācoties. Jo mūsu emocijas ietekmē mūsu panākumus mācībās. Mācīšanās vienmēr ir ‘uzdevums’ priekš mūsu smadzenēm. Un tās vēlas atrisināt šo uzdevumu. To panākumi, šajā gadījumā, ir atkarīgi no mūsu emocijām. Ja mēs esam uzskatam, ka spējam atrisināt uzdevumu, mēs esam pārliecināti. Šī emocionālā stabilitāte palīdz mums mācībās. Pozitīva domāšana sekmē mūsu prāta spējas. Savukārt, kad mēs esam pakļautu stresam, tad mācīšanās nepadodas tikpat labi. Šaubas vai uztraukums traucē labu veiktspēju. Jo īpaši slikti mēs mācamies, kad esam no kaut kā nobijušies. Tādā gadījumā mūsu smadzenes nespēj tik labi saglabāt informāciju. Tātad, mācoties vienmēr ir svarīgi būt motivētam. Tāpēc emocijas ietekmē mūsu mācīšanos. Bet arī mācīšanāš ietekmē mūsu emocijas! Tā pati smadzeņu uzbūve, kas apstrādā faktus, apstrādā arī emocijas. Tā mācīšanās var mūs padarīt laimīgus, un tie kas ir laimīgi arī mācas labāk. Protams, mācīšanās ne vienmēr ir jautra; tā var būt arī nogurdinoša. Tādēļ mums vienmēr ir jānosprauž mazi mērķi. Tādā veidā mēs nepārslogosim savas smadzenes. Un mēs galvojam, ka mēs varam piepildīt savas cerības. Mūsu panākumi tad būs atlīdzība, kas mūs motivēs no jauna. Tātad: Mācieties kaut ko un, to darot, smaidiet!