Sarunvārdnīca

lv Gadalaiki un laiks   »   el Εποχές και καιρός

16 [sešpadsmit]

Gadalaiki un laiks

Gadalaiki un laiks

16 [δεκαέξι]

16 [dekaéxi]

Εποχές και καιρός

Epochés kai kairós

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu grieķu Spēlēt Vairāk
Tie ir gadalaiki: Α--ές-εί--ι οι ε-οχ-ς: Α____ ε____ ο_ ε______ Α-τ-ς ε-ν-ι ο- ε-ο-έ-: ---------------------- Αυτές είναι οι εποχές: 0
Aut-s -í-a- o----o----: A____ e____ o_ e_______ A-t-s e-n-i o- e-o-h-s- ----------------------- Autés eínai oi epochés:
pavasaris, vasara, Η---ο-----το--α-οκα-ρ-, Η ά______ τ_ κ_________ Η ά-ο-ξ-, τ- κ-λ-κ-ί-ι- ----------------------- Η άνοιξη, το καλοκαίρι, 0
Ē----i-ē, ----a---a-r-, Ē á______ t_ k_________ Ē á-o-x-, t- k-l-k-í-i- ----------------------- Ē ánoixē, to kalokaíri,
rudens un ziema. τ- φ---όπω-- κα--ο-χε-μ-νας. τ_ φ________ κ__ ο χ________ τ- φ-ι-ό-ω-ο κ-ι ο χ-ι-ώ-α-. ---------------------------- το φθινόπωρο και ο χειμώνας. 0
t---ht--n----o---i ---------a-. t_ p__________ k__ o c_________ t- p-t-i-ó-ō-o k-i o c-e-m-n-s- ------------------------------- to phthinópōro kai o cheimṓnas.
Vasara ir karsta. Τ- -α-ο---ρι-εί-αι--ε-τό. Τ_ κ________ ε____ ζ_____ Τ- κ-λ-κ-ί-ι ε-ν-ι ζ-σ-ό- ------------------------- Το καλοκαίρι είναι ζεστό. 0
T--ka-o--ír- ----i z---ó. T_ k________ e____ z_____ T- k-l-k-í-i e-n-i z-s-ó- ------------------------- To kalokaíri eínai zestó.
Vasarā spīd saule. Το καλ-κ-ίρι --μπει ο ---ος. Τ_ κ________ λ_____ ο ή_____ Τ- κ-λ-κ-ί-ι λ-μ-ε- ο ή-ι-ς- ---------------------------- Το καλοκαίρι λάμπει ο ήλιος. 0
T- --lo---r- lámp-------i-s. T_ k________ l_____ o ḗ_____ T- k-l-k-í-i l-m-e- o ḗ-i-s- ---------------------------- To kalokaíri lámpei o ḗlios.
Vasarā mēs ejam pastaigāties. Το -α-οκ--ρι -ας---έσ---ν-----πα----. Τ_ κ________ μ__ α_____ ν_ π_________ Τ- κ-λ-κ-ί-ι μ-ς α-έ-ε- ν- π-ρ-α-ά-ε- ------------------------------------- Το καλοκαίρι μας αρέσει να περπατάμε. 0
T--k---k-----mas----se---a---rpa--m-. T_ k________ m__ a_____ n_ p_________ T- k-l-k-í-i m-s a-é-e- n- p-r-a-á-e- ------------------------------------- To kalokaíri mas arései na perpatáme.
Ziema ir auksta. Ο χ-ιμώ-α- -ί--- κρύο-. Ο χ_______ ε____ κ_____ Ο χ-ι-ώ-α- ε-ν-ι κ-ύ-ς- ----------------------- Ο χειμώνας είναι κρύος. 0
O -h--mṓ----e-----kr---. O c________ e____ k_____ O c-e-m-n-s e-n-i k-ý-s- ------------------------ O cheimṓnas eínai krýos.
Ziemā snieg vai līst. Τ-ν χ-ι-ώ-α-χ----ζει---β-έ---. Τ__ χ______ χ_______ ή β______ Τ-ν χ-ι-ώ-α χ-ο-ί-ε- ή β-έ-ε-. ------------------------------ Τον χειμώνα χιονίζει ή βρέχει. 0
To- ch-im-n- c--on--e- --bré--e-. T__ c_______ c________ ḗ b_______ T-n c-e-m-n- c-i-n-z-i ḗ b-é-h-i- --------------------------------- Ton cheimṓna chionízei ḗ bréchei.
Ziemā mēs labprāt paliekam mājās. Τον χε---ν- -ας ---σ----- --ν-----σ-ο -πίτ-. Τ__ χ______ μ__ α_____ ν_ μ______ σ__ σ_____ Τ-ν χ-ι-ώ-α μ-ς α-έ-ε- ν- μ-ν-υ-ε σ-ο σ-ί-ι- -------------------------------------------- Τον χειμώνα μας αρέσει να μένουμε στο σπίτι. 0
T---c-e--ṓ-a-mas-arése---a-----u-e st- s---i. T__ c_______ m__ a_____ n_ m______ s__ s_____ T-n c-e-m-n- m-s a-é-e- n- m-n-u-e s-o s-í-i- --------------------------------------------- Ton cheimṓna mas arései na ménoume sto spíti.
Ir auksts. Κ--ε- κ---. Κ____ κ____ Κ-ν-ι κ-ύ-. ----------- Κάνει κρύο. 0
K-ne----ý-. K____ k____ K-n-i k-ý-. ----------- Kánei krýo.
Līst. Βρέχ--. Β______ Β-έ-ε-. ------- Βρέχει. 0
B----e-. B_______ B-é-h-i- -------- Bréchei.
Ir vējains. Φ-σ--ι. Φ______ Φ-σ-ε-. ------- Φυσάει. 0
P--s-ei. P_______ P-y-á-i- -------- Physáei.
Ir silts. Κάνει------. Κ____ ζ_____ Κ-ν-ι ζ-σ-η- ------------ Κάνει ζέστη. 0
K--e----s-ē. K____ z_____ K-n-i z-s-ē- ------------ Kánei zéstē.
Ir saulains. Έχ-- ή--- - λι-----. Έ___ ή___ / λ_______ Έ-ε- ή-ι- / λ-α-ά-α- -------------------- Έχει ήλιο / λιακάδα. 0
Éch-- -lio-/ l--kád-. É____ ḗ___ / l_______ É-h-i ḗ-i- / l-a-á-a- --------------------- Échei ḗlio / liakáda.
Ir skaidrs laiks. Έ-ει ------υνν-φ-ά. Έ___ λ___ σ________ Έ-ε- λ-γ- σ-ν-ε-ι-. ------------------- Έχει λίγη συννεφιά. 0
Éch-i líg- ----ep--á. É____ l___ s_________ É-h-i l-g- s-n-e-h-á- --------------------- Échei lígē synnephiá.
Kāds šodien ir laiks? Τ- -α--ό-κάνε- --μερα; Τ_ κ____ κ____ σ______ Τ- κ-ι-ό κ-ν-ι σ-μ-ρ-; ---------------------- Τι καιρό κάνει σήμερα; 0
T- ka--- -á-ei-s-mera? T_ k____ k____ s______ T- k-i-ó k-n-i s-m-r-? ---------------------- Ti kairó kánei sḗmera?
Šodien ir auksts. Σ----α-κά-ει----ο. Σ_____ κ____ κ____ Σ-μ-ρ- κ-ν-ι κ-ύ-. ------------------ Σήμερα κάνει κρύο. 0
S--e-a k-n-i-krýo. S_____ k____ k____ S-m-r- k-n-i k-ý-. ------------------ Sḗmera kánei krýo.
Šodien ir silts. Σή--ρ---ά-ει-ζ--τη. Σ_____ κ____ ζ_____ Σ-μ-ρ- κ-ν-ι ζ-σ-η- ------------------- Σήμερα κάνει ζέστη. 0
Sḗ-er- k--ei z-s--. S_____ k____ z_____ S-m-r- k-n-i z-s-ē- ------------------- Sḗmera kánei zéstē.

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + grieķu (1-100) MP3 grieķu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Mācīšanās un emocijas

Mēs esam, ka varam sarunāties svešvalodā. Mēs esam lepni par sevi un par panākumiem mācībās. Bet, ja mēs neesam veiksmīgi, tad esam apbēdināti un vīlušies. Tātad dažādas emocijas arī ir saistītas ar mācīšanos. Jauni pētījumi nonākuši pie interesantiem rezultātiem. Tie uzrāda, ka emocijām ir kāda nozīme mācoties. Jo mūsu emocijas ietekmē mūsu panākumus mācībās. Mācīšanās vienmēr ir ‘uzdevums’ priekš mūsu smadzenēm. Un tās vēlas atrisināt šo uzdevumu. To panākumi, šajā gadījumā, ir atkarīgi no mūsu emocijām. Ja mēs esam uzskatam, ka spējam atrisināt uzdevumu, mēs esam pārliecināti. Šī emocionālā stabilitāte palīdz mums mācībās. Pozitīva domāšana sekmē mūsu prāta spējas. Savukārt, kad mēs esam pakļautu stresam, tad mācīšanās nepadodas tikpat labi. Šaubas vai uztraukums traucē labu veiktspēju. Jo īpaši slikti mēs mācamies, kad esam no kaut kā nobijušies. Tādā gadījumā mūsu smadzenes nespēj tik labi saglabāt informāciju. Tātad, mācoties vienmēr ir svarīgi būt motivētam. Tāpēc emocijas ietekmē mūsu mācīšanos. Bet arī mācīšanāš ietekmē mūsu emocijas! Tā pati smadzeņu uzbūve, kas apstrādā faktus, apstrādā arī emocijas. Tā mācīšanās var mūs padarīt laimīgus, un tie kas ir laimīgi arī mācas labāk. Protams, mācīšanās ne vienmēr ir jautra; tā var būt arī nogurdinoša. Tādēļ mums vienmēr ir jānosprauž mazi mērķi. Tādā veidā mēs nepārslogosim savas smadzenes. Un mēs galvojam, ka mēs varam piepildīt savas cerības. Mūsu panākumi tad būs atlīdzība, kas mūs motivēs no jauna. Tātad: Mācieties kaut ko un, to darot, smaidiet!