Sarunvārdnīca

lv Gadalaiki un laiks   »   el Εποχές και καιρός

16 [sešpadsmit]

Gadalaiki un laiks

Gadalaiki un laiks

16 [δεκαέξι]

16 [dekaéxi]

Εποχές και καιρός

[Epochés kai kairós]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu grieķu Spēlēt Vairāk
Tie ir gadalaiki: Αυτ-----να--οι-εποχές: Αυτές είναι οι εποχές: Α-τ-ς ε-ν-ι ο- ε-ο-έ-: ---------------------- Αυτές είναι οι εποχές: 0
A-t-s -í-----i -p--hé-: Autés eínai oi epochés: A-t-s e-n-i o- e-o-h-s- ----------------------- Autés eínai oi epochés:
pavasaris, vasara, Η -νο-ξ-, -- κ-λοκα---, Η άνοιξη, το καλοκαίρι, Η ά-ο-ξ-, τ- κ-λ-κ-ί-ι- ----------------------- Η άνοιξη, το καλοκαίρι, 0
Ē----ixē---o-k--ok-í-i, Ē ánoixē, to kalokaíri, Ē á-o-x-, t- k-l-k-í-i- ----------------------- Ē ánoixē, to kalokaíri,
rudens un ziema. το --ι----ρ- κ-- ------ών--. το φθινόπωρο και ο χειμώνας. τ- φ-ι-ό-ω-ο κ-ι ο χ-ι-ώ-α-. ---------------------------- το φθινόπωρο και ο χειμώνας. 0
to -hthi-ó-ōr--k-i o ---imṓ-as. to phthinópōro kai o cheimṓnas. t- p-t-i-ó-ō-o k-i o c-e-m-n-s- ------------------------------- to phthinópōro kai o cheimṓnas.
Vasara ir karsta. Το-----κ-ίρ--ε--α-----τό. Το καλοκαίρι είναι ζεστό. Τ- κ-λ-κ-ί-ι ε-ν-ι ζ-σ-ό- ------------------------- Το καλοκαίρι είναι ζεστό. 0
T-------a--------i z-st-. To kalokaíri eínai zestó. T- k-l-k-í-i e-n-i z-s-ó- ------------------------- To kalokaíri eínai zestó.
Vasarā spīd saule. Τ-----οκ-ί---λάμπε--- ή-ιο-. Το καλοκαίρι λάμπει ο ήλιος. Τ- κ-λ-κ-ί-ι λ-μ-ε- ο ή-ι-ς- ---------------------------- Το καλοκαίρι λάμπει ο ήλιος. 0
To k---ka-ri --m-ei---ḗ-i--. To kalokaíri lámpei o ḗlios. T- k-l-k-í-i l-m-e- o ḗ-i-s- ---------------------------- To kalokaíri lámpei o ḗlios.
Vasarā mēs ejam pastaigāties. Τ----λ----ρι-μας--ρ--ε--να--ερπατ--ε. Το καλοκαίρι μας αρέσει να περπατάμε. Τ- κ-λ-κ-ί-ι μ-ς α-έ-ε- ν- π-ρ-α-ά-ε- ------------------------------------- Το καλοκαίρι μας αρέσει να περπατάμε. 0
To-k--ok---i m-s a--s-i -a-per----m-. To kalokaíri mas arései na perpatáme. T- k-l-k-í-i m-s a-é-e- n- p-r-a-á-e- ------------------------------------- To kalokaíri mas arései na perpatáme.
Ziema ir auksta. Ο-χε-μ--ας -ίν-- κ-ύο-. Ο χειμώνας είναι κρύος. Ο χ-ι-ώ-α- ε-ν-ι κ-ύ-ς- ----------------------- Ο χειμώνας είναι κρύος. 0
O-ch--m---s--ín-i --ý--. O cheimṓnas eínai krýos. O c-e-m-n-s e-n-i k-ý-s- ------------------------ O cheimṓnas eínai krýos.
Ziemā snieg vai līst. Τ-ν --ιμ--α-χ-----ει ---ρέ-ει. Τον χειμώνα χιονίζει ή βρέχει. Τ-ν χ-ι-ώ-α χ-ο-ί-ε- ή β-έ-ε-. ------------------------------ Τον χειμώνα χιονίζει ή βρέχει. 0
T-n-ch-i-ṓna ch--níz-i ḗ b-éc-e-. Ton cheimṓna chionízei ḗ bréchei. T-n c-e-m-n- c-i-n-z-i ḗ b-é-h-i- --------------------------------- Ton cheimṓna chionízei ḗ bréchei.
Ziemā mēs labprāt paliekam mājās. Το----ιμ-να--------σε- ---μέν---ε---ο----τι. Τον χειμώνα μας αρέσει να μένουμε στο σπίτι. Τ-ν χ-ι-ώ-α μ-ς α-έ-ε- ν- μ-ν-υ-ε σ-ο σ-ί-ι- -------------------------------------------- Τον χειμώνα μας αρέσει να μένουμε στο σπίτι. 0
T-n -heim-----as -r-s-i--a ---ou-e-s----p---. Ton cheimṓna mas arései na ménoume sto spíti. T-n c-e-m-n- m-s a-é-e- n- m-n-u-e s-o s-í-i- --------------------------------------------- Ton cheimṓna mas arései na ménoume sto spíti.
Ir auksts. Κάνε--κρύ-. Κάνει κρύο. Κ-ν-ι κ-ύ-. ----------- Κάνει κρύο. 0
Ká----krýo. Kánei krýo. K-n-i k-ý-. ----------- Kánei krýo.
Līst. Βρ----. Βρέχει. Β-έ-ε-. ------- Βρέχει. 0
B--c-e-. Bréchei. B-é-h-i- -------- Bréchei.
Ir vējains. Φ--ά--. Φυσάει. Φ-σ-ε-. ------- Φυσάει. 0
P-y--ei. Physáei. P-y-á-i- -------- Physáei.
Ir silts. Κάν---ζ----. Κάνει ζέστη. Κ-ν-ι ζ-σ-η- ------------ Κάνει ζέστη. 0
K-n-----s--. Kánei zéstē. K-n-i z-s-ē- ------------ Kánei zéstē.
Ir saulains. Έχ---ήλ---/--ι-----. Έχει ήλιο / λιακάδα. Έ-ε- ή-ι- / λ-α-ά-α- -------------------- Έχει ήλιο / λιακάδα. 0
Éc--i-ḗlio /-liaká--. Échei ḗlio / liakáda. É-h-i ḗ-i- / l-a-á-a- --------------------- Échei ḗlio / liakáda.
Ir skaidrs laiks. Έ-ει -ί---συ-νε-ι-. Έχει λίγη συννεφιά. Έ-ε- λ-γ- σ-ν-ε-ι-. ------------------- Έχει λίγη συννεφιά. 0
Éc-ei l-g----nnep--á. Échei lígē synnephiá. É-h-i l-g- s-n-e-h-á- --------------------- Échei lígē synnephiá.
Kāds šodien ir laiks? Τ- ----- --ν-- σ-μ-ρ-; Τι καιρό κάνει σήμερα; Τ- κ-ι-ό κ-ν-ι σ-μ-ρ-; ---------------------- Τι καιρό κάνει σήμερα; 0
Ti ---ró --n-i-----r-? Ti kairó kánei sḗmera? T- k-i-ó k-n-i s-m-r-? ---------------------- Ti kairó kánei sḗmera?
Šodien ir auksts. Σή-ε-- ----ι κρ-ο. Σήμερα κάνει κρύο. Σ-μ-ρ- κ-ν-ι κ-ύ-. ------------------ Σήμερα κάνει κρύο. 0
S----a-ká-ei kr--. Sḗmera kánei krýo. S-m-r- k-n-i k-ý-. ------------------ Sḗmera kánei krýo.
Šodien ir silts. Σ-με----άν-ι---στ-. Σήμερα κάνει ζέστη. Σ-μ-ρ- κ-ν-ι ζ-σ-η- ------------------- Σήμερα κάνει ζέστη. 0
Sḗm--- -á-e--zést-. Sḗmera kánei zéstē. S-m-r- k-n-i z-s-ē- ------------------- Sḗmera kánei zéstē.

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Mācīšanās un emocijas

Mēs esam, ka varam sarunāties svešvalodā. Mēs esam lepni par sevi un par panākumiem mācībās. Bet, ja mēs neesam veiksmīgi, tad esam apbēdināti un vīlušies. Tātad dažādas emocijas arī ir saistītas ar mācīšanos. Jauni pētījumi nonākuši pie interesantiem rezultātiem. Tie uzrāda, ka emocijām ir kāda nozīme mācoties. Jo mūsu emocijas ietekmē mūsu panākumus mācībās. Mācīšanās vienmēr ir ‘uzdevums’ priekš mūsu smadzenēm. Un tās vēlas atrisināt šo uzdevumu. To panākumi, šajā gadījumā, ir atkarīgi no mūsu emocijām. Ja mēs esam uzskatam, ka spējam atrisināt uzdevumu, mēs esam pārliecināti. Šī emocionālā stabilitāte palīdz mums mācībās. Pozitīva domāšana sekmē mūsu prāta spējas. Savukārt, kad mēs esam pakļautu stresam, tad mācīšanās nepadodas tikpat labi. Šaubas vai uztraukums traucē labu veiktspēju. Jo īpaši slikti mēs mācamies, kad esam no kaut kā nobijušies. Tādā gadījumā mūsu smadzenes nespēj tik labi saglabāt informāciju. Tātad, mācoties vienmēr ir svarīgi būt motivētam. Tāpēc emocijas ietekmē mūsu mācīšanos. Bet arī mācīšanāš ietekmē mūsu emocijas! Tā pati smadzeņu uzbūve, kas apstrādā faktus, apstrādā arī emocijas. Tā mācīšanās var mūs padarīt laimīgus, un tie kas ir laimīgi arī mācas labāk. Protams, mācīšanās ne vienmēr ir jautra; tā var būt arī nogurdinoša. Tādēļ mums vienmēr ir jānosprauž mazi mērķi. Tādā veidā mēs nepārslogosim savas smadzenes. Un mēs galvojam, ka mēs varam piepildīt savas cerības. Mūsu panākumi tad būs atlīdzība, kas mūs motivēs no jauna. Tātad: Mācieties kaut ko un, to darot, smaidiet!