Sarunvārdnīca

lv Gadalaiki un laiks   »   sl Letni časi in vreme

16 [sešpadsmit]

Gadalaiki un laiks

Gadalaiki un laiks

16 [šestnajst]

Letni časi in vreme

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu slovēņu Spēlēt Vairāk
Tie ir gadalaiki: To-----e-n- -asi: To so letni časi: T- s- l-t-i č-s-: ----------------- To so letni časi: 0
pavasaris, vasara, p--l-d- --le---, pomlad, poletje, p-m-a-, p-l-t-e- ---------------- pomlad, poletje, 0
rudens un ziema. j-s---i--z-ma. jesen in zima. j-s-n i- z-m-. -------------- jesen in zima. 0
Vasara ir karsta. Pole----je ----e. Poletje je vroče. P-l-t-e j- v-o-e- ----------------- Poletje je vroče. 0
Vasarā spīd saule. P--eti -i-e------. Poleti sije sonce. P-l-t- s-j- s-n-e- ------------------ Poleti sije sonce. 0
Vasarā mēs ejam pastaigāties. Pol--i-s---ad- spr-haj-mo. Poleti se radi sprehajamo. P-l-t- s- r-d- s-r-h-j-m-. -------------------------- Poleti se radi sprehajamo. 0
Ziema ir auksta. Z-ma j----z--. Zima je mrzla. Z-m- j- m-z-a- -------------- Zima je mrzla. 0
Ziemā snieg vai līst. Po-i-- -ne-i-a-i --ž--e. Pozimi sneži ali dežuje. P-z-m- s-e-i a-i d-ž-j-. ------------------------ Pozimi sneži ali dežuje. 0
Ziemā mēs labprāt paliekam mājās. Pozi------i-o-t---m------. Pozimi radi ostajamo doma. P-z-m- r-d- o-t-j-m- d-m-. -------------------------- Pozimi radi ostajamo doma. 0
Ir auksts. M--lo -e. Mrzlo je. M-z-o j-. --------- Mrzlo je. 0
Līst. D-žu-e. Dežuje. D-ž-j-. ------- Dežuje. 0
Ir vējains. Vetr-vno---. Vetrovno je. V-t-o-n- j-. ------------ Vetrovno je. 0
Ir silts. To--o --. Toplo je. T-p-o j-. --------- Toplo je. 0
Ir saulains. So-čn---e. Sončno je. S-n-n- j-. ---------- Sončno je. 0
Ir skaidrs laiks. J--n--j-. Jasno je. J-s-o j-. --------- Jasno je. 0
Kāds šodien ir laiks? Kak-n--j- ---es --em-? Kakšno je danes vreme? K-k-n- j- d-n-s v-e-e- ---------------------- Kakšno je danes vreme? 0
Šodien ir auksts. Da-es--e-mr-lo. Danes je mrzlo. D-n-s j- m-z-o- --------------- Danes je mrzlo. 0
Šodien ir silts. D-n-- -e--opl-. Danes je toplo. D-n-s j- t-p-o- --------------- Danes je toplo. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Mācīšanās un emocijas

Mēs esam, ka varam sarunāties svešvalodā. Mēs esam lepni par sevi un par panākumiem mācībās. Bet, ja mēs neesam veiksmīgi, tad esam apbēdināti un vīlušies. Tātad dažādas emocijas arī ir saistītas ar mācīšanos. Jauni pētījumi nonākuši pie interesantiem rezultātiem. Tie uzrāda, ka emocijām ir kāda nozīme mācoties. Jo mūsu emocijas ietekmē mūsu panākumus mācībās. Mācīšanās vienmēr ir ‘uzdevums’ priekš mūsu smadzenēm. Un tās vēlas atrisināt šo uzdevumu. To panākumi, šajā gadījumā, ir atkarīgi no mūsu emocijām. Ja mēs esam uzskatam, ka spējam atrisināt uzdevumu, mēs esam pārliecināti. Šī emocionālā stabilitāte palīdz mums mācībās. Pozitīva domāšana sekmē mūsu prāta spējas. Savukārt, kad mēs esam pakļautu stresam, tad mācīšanās nepadodas tikpat labi. Šaubas vai uztraukums traucē labu veiktspēju. Jo īpaši slikti mēs mācamies, kad esam no kaut kā nobijušies. Tādā gadījumā mūsu smadzenes nespēj tik labi saglabāt informāciju. Tātad, mācoties vienmēr ir svarīgi būt motivētam. Tāpēc emocijas ietekmē mūsu mācīšanos. Bet arī mācīšanāš ietekmē mūsu emocijas! Tā pati smadzeņu uzbūve, kas apstrādā faktus, apstrādā arī emocijas. Tā mācīšanās var mūs padarīt laimīgus, un tie kas ir laimīgi arī mācas labāk. Protams, mācīšanās ne vienmēr ir jautra; tā var būt arī nogurdinoša. Tādēļ mums vienmēr ir jānosprauž mazi mērķi. Tādā veidā mēs nepārslogosim savas smadzenes. Un mēs galvojam, ka mēs varam piepildīt savas cerības. Mūsu panākumi tad būs atlīdzība, kas mūs motivēs no jauna. Tātad: Mācieties kaut ko un, to darot, smaidiet!