Sarunvārdnīca

lv Pagātne 1   »   es Pretérito 1

81 [astoņdesmit viens]

Pagātne 1

Pagātne 1

81 [ochenta y uno]

Pretérito 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu spāņu Spēlēt Vairāk
rakstīt es-----r escribir
Viņš rakstīja vēstuli. Él e------- u-- c----. Él escribió una carta.
Un viņa rakstīja pastkarti. Y e--- e------- u-- p-----. Y ella escribió una postal.
lasīt le-r leer
Viņš lasīja ilustrētu žurnālu. Él l--- u-- r------. Él leyó una revista.
Un viņa lasīja grāmatu. Y e--- l--- u- l----. Y ella leyó un libro.
ņemt co--- / t----- a------ (a-.) coger / tomar, agarrar (am.)
Viņš paņēma cigareti. Él c---- u- c---------. Él cogió un cigarrillo.
Viņa paņēma gabaliņu šokolādes. El-- c---- u- t---- d- c--------. Ella cogió un trozo de chocolate.
Viņš bija neuzticīgs, bet viņa bija uzticīga. Él e-- i------ p--- e--- e-- f---. Él era infiel, pero ella era fiel.
Viņš bija slinks, bet viņa bija čakla. Él e-- u- h-------- p--- e--- e-- t----------. Él era un holgazán, pero ella era trabajadora.
Viņš bija nabadzīgs, bet viņa bija bagāta. Él e-- p----- p--- e--- e-- r---. Él era pobre, pero ella era rica.
Viņam nebija naudas, bet bija parādi. Él n- t---- d------ s--- d-----. Él no tenía dinero, sino deudas.
Viņam nebija laimes, bet bija nelaimes. Él n- t---- b---- s------ s--- m--- s-----. Él no tenía buena suerte, sino mala suerte.
Viņam nebija panākumu, bet bija neveiksmes. Él n- t---- é------ s--- f-------. Él no tenía éxitos, sino fracasos.
Viņš nebija apmierināts, bet bija neapmierināts. Él n- e----- s---------- s--- i-----------. Él no estaba satisfecho, sino insatisfecho.
Viņš nebija laimīgs, bet bija nelaimīgs. Él n- e-- f----- s--- i------. Él no era feliz, sino infeliz.
Viņš nebija simpātisks, bet bija nesimpātisks. Él n- e-- s--------- s--- a---------. Él no era simpático, sino antipático.

Kā bērni iemācas runāt pareizi

Tiklīdz cilvēks piedzimst, tas kontaktējas ar cilvēkiem. Mazuļi raud, kad tie kaut ko vēlas. Tie jau mēnešu vecumā var pateikt dažus vienkāršus vārdus. Kad viņiem ir ap divi gai, tie var izveidot apmēram trīs vārdus garus teikumus. Jūs nevarat bērnus ietekmēt, kad tie sāk runāt. Bet jūs varat ietekmēt to, cik pareizi viņš apgūst savu dzimto valodu. Tādēļ jums jāapdomā dažas lietas. Pāri visam, svarīgi ir, lai bērns būtu vienmēr motivēts mācīties. Viņam jāapzinās, ka viņš gūst panākumus runājot. Mazuļiem patīk smaids kā pozitīva atbilde. Vecāki bērni meklē dialogu ar apkārtējo vidi. Viņi orientējas uz valodu, kādu izmanto viņam apkārt. Tādēļ to vecāku un skolotāju valodas prasmes ir ļoti savarīgas. Bērniem arī jāiemācas, ka valoda ir vērtība. Un tajā pašā laikā, jāgūšt prieks to mācoties. Lasot viņiem priekšā, bērns ievēro, cik valoda ir aizraujoša. Vecākiem arī jānodarbojas ar bērniem, cik daudz vien iespējams. Kad bērns pieredz kaut ko, viņš vēlas par to pastāstīt. Bērniem, kuri aug divvalodīgā ģimenē, nepieciešami stingri likumi. Viņam jāzin, ar kuru runāt kura valodā. Šādā veidā viņš iemācas atšķirt abas valodas. Kad bērni sāk iet skolā, to valoda mainās. Viņi apgūst jaunu sarunvalodu. Tad vecākiem svarīgi ir pievērst uzmanību, kā runā viņu bērns. Pētījumi pierāda, ka to pirmā valoda atstāj nospiedumu uz smadzenēm uz visu dzīvi. Ko mēs iemācamies būdami bērni, izmantojam visu savu dzīvi. Tie, kuri apguvuši pareizi savu dzimto valodu, gūs labumu nākotnē. Viņš iemācas jaunas lietas ātrāk un labāk - ne tikai svešvalodas.