Sarunvārdnīca

lv Gadalaiki un laiks   »   ad Илъэсым илъэхъанхэр ыкIи ом изытет

16 [sešpadsmit]

Gadalaiki un laiks

Gadalaiki un laiks

16 [пшIыкIухы]

16 [pshIykIuhy]

Илъэсым илъэхъанхэр ыкIи ом изытет

[Iljesym iljehanhjer ykIi om izytet]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu adyghe Spēlēt Vairāk
Tie ir gadalaiki: Мы--- и------ и---------: Мыхэр илъэсым илъэхъаных: 0
M----- i------ i--------: My---- i------ i--------: Myhjer iljesym iljehanyh: M-h-e- i-j-s-m i-j-h-n-h: ------------------------:
pavasaris, vasara, Гъ----- г-----, Гъатхэ, гъэмаф, 0
G-----, g-----, Ga----- g-----, Gathje, gjemaf, G-t-j-, g-e-a-, ------,-------,
rudens un ziema. бж---- ы--- к-----. бжыхьэ ыкIи кIымаф. 0
b----'j- y--- k-----. bz------ y--- k-----. bzhyh'je ykIi kIymaf. b-h-h'j- y-I- k-y-a-. -----'--------------.
Vasara ir karsta. Гъ------ ж------. Гъэмафэм жъоркъы. 0
G-------- z-----. Gj------- z-----. Gjemafjem zhorky. G-e-a-j-m z-o-k-. ----------------.
Vasarā spīd saule. Гъ------ т----- к-----. Гъэмафэм тыгъэр къепсы. 0
G-------- t----- k----. Gj------- t----- k----. Gjemafjem tygjer kepsy. G-e-a-j-m t-g-e- k-p-y. ----------------------.
Vasarā mēs ejam pastaigāties. Гъ------ т-------------- т-----. Гъэмафэм тытезекIухьаныр тикIас. 0
G-------- t---------'a--- t-----. Gj------- t-------------- t-----. Gjemafjem tytezekIuh'anyr tikIas. G-e-a-j-m t-t-z-k-u-'a-y- t-k-a-. --------------------'-----------.
Ziema ir auksta. КI------ ч----. КIымафэр чъыIэ. 0
K-------- c-----. KI------- c-----. KIymafjer chyIje. K-y-a-j-r c-y-j-. ----------------.
Ziemā snieg vai līst. КI------ о- к---- е к-----. КIымафэм ос къесы е къещхы. 0
K-------- o- k--- e k------. KI------- o- k--- e k------. KIymafjem os kesy e keshhhy. K-y-a-j-m o- k-s- e k-s-h-y. ---------------------------.
Ziemā mēs labprāt paliekam mājās. КI------ у--- т------ т-----. КIымафэм унэм тисыныр тикIас. 0
K-------- u---- t------ t-----. KI------- u---- t------ t-----. KIymafjem unjem tisynyr tikIas. K-y-a-j-m u-j-m t-s-n-r t-k-a-. ------------------------------.
Ir auksts. Чъ---. ЧъыIэ. 0
C-----. Ch----. ChyIje. C-y-j-. ------.
Līst. Ощ- к-----. Ощх къещхы. 0
O---- k------. Os--- k------. Oshhh keshhhy. O-h-h k-s-h-y. -------------.
Ir vējains. Жь-----. Жьыбгъэ. 0
Z-'y----. Zh------. Zh'ybgje. Z-'y-g-e. --'-----.
Ir silts. Фа--. Фабэ. 0
F----. Fa---. Fabje. F-b-e. -----.
Ir saulains. Ты------. Тыгъэпсы. 0
T-------. Ty------. Tygjepsy. T-g-e-s-. --------.
Ir skaidrs laiks. Ош--. ОшIу. 0
O----. Os---. OshIu. O-h-u. -----.
Kāds šodien ir laiks? Не-- о- с-- и-----? Непэ ом сыд изытет? 0
N---- o- s-- i-----? Ne--- o- s-- i-----? Nepje om syd izytet? N-p-e o- s-d i-y-e-? -------------------?
Šodien ir auksts. Не-- ч----. Непэ чъыIэ. 0
N---- c-----. Ne--- c-----. Nepje chyIje. N-p-e c-y-j-. ------------.
Šodien ir silts. Не-- ф---. Непэ фабэ. 0
N---- f----. Ne--- f----. Nepje fabje. N-p-e f-b-e. -----------.

Mācīšanās un emocijas

Mēs esam, ka varam sarunāties svešvalodā. Mēs esam lepni par sevi un par panākumiem mācībās. Bet, ja mēs neesam veiksmīgi, tad esam apbēdināti un vīlušies. Tātad dažādas emocijas arī ir saistītas ar mācīšanos. Jauni pētījumi nonākuši pie interesantiem rezultātiem. Tie uzrāda, ka emocijām ir kāda nozīme mācoties. Jo mūsu emocijas ietekmē mūsu panākumus mācībās. Mācīšanās vienmēr ir ‘uzdevums’ priekš mūsu smadzenēm. Un tās vēlas atrisināt šo uzdevumu. To panākumi, šajā gadījumā, ir atkarīgi no mūsu emocijām. Ja mēs esam uzskatam, ka spējam atrisināt uzdevumu, mēs esam pārliecināti. Šī emocionālā stabilitāte palīdz mums mācībās. Pozitīva domāšana sekmē mūsu prāta spējas. Savukārt, kad mēs esam pakļautu stresam, tad mācīšanās nepadodas tikpat labi. Šaubas vai uztraukums traucē labu veiktspēju. Jo īpaši slikti mēs mācamies, kad esam no kaut kā nobijušies. Tādā gadījumā mūsu smadzenes nespēj tik labi saglabāt informāciju. Tātad, mācoties vienmēr ir svarīgi būt motivētam. Tāpēc emocijas ietekmē mūsu mācīšanos. Bet arī mācīšanāš ietekmē mūsu emocijas! Tā pati smadzeņu uzbūve, kas apstrādā faktus, apstrādā arī emocijas. Tā mācīšanās var mūs padarīt laimīgus, un tie kas ir laimīgi arī mācas labāk. Protams, mācīšanās ne vienmēr ir jautra; tā var būt arī nogurdinoša. Tādēļ mums vienmēr ir jānosprauž mazi mērķi. Tādā veidā mēs nepārslogosim savas smadzenes. Un mēs galvojam, ka mēs varam piepildīt savas cerības. Mūsu panākumi tad būs atlīdzība, kas mūs motivēs no jauna. Tātad: Mācieties kaut ko un, to darot, smaidiet!