Sarunvārdnīca

lv kaut ko vēlēties   »   it aver voglia di qualcosa

70 [septiņdesmit]

kaut ko vēlēties

kaut ko vēlēties

70 [settanta]

aver voglia di qualcosa

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu itāļu Spēlēt Vairāk
Vai Jūs vēlaties smēķēt? L------i ---ar-? L- v- d- f------ L- v- d- f-m-r-? ---------------- Le va di fumare? 0
Vai Jūs vēlaties dejot? L---a -i-b-l---e? L- v- d- b------- L- v- d- b-l-a-e- ----------------- Le va di ballare? 0
Vai Jūs vēlaties iet pastaigāties? L- -a--i--are --a-pass--gi--a? L- v- d- f--- u-- p----------- L- v- d- f-r- u-a p-s-e-g-a-a- ------------------------------ Le va di fare una passeggiata? 0
Es vēlos smēķēt. Vorr-i -umare. V----- f------ V-r-e- f-m-r-. -------------- Vorrei fumare. 0
Vai tu vēlies cigareti? Vu-i--na-s--are---? V--- u-- s--------- V-o- u-a s-g-r-t-a- ------------------- Vuoi una sigaretta? 0
Viņš vēlas piesmēķēt. Lu- v-rre--e -c---dere--un- sigar----). L-- v------- a-------- (--- s---------- L-i v-r-e-b- a-c-n-e-e (-n- s-g-r-t-a-. --------------------------------------- Lui vorrebbe accendere (una sigaretta). 0
Es vēlos kaut ko iedzert. V-r-ei-b--- ----c---. V----- b--- q-------- V-r-e- b-r- q-a-c-s-. --------------------- Vorrei bere qualcosa. 0
Es vēlos kaut ko ēst. V-rre- -ang---e-qualco-a. V----- m------- q-------- V-r-e- m-n-i-r- q-a-c-s-. ------------------------- Vorrei mangiare qualcosa. 0
Es vēlos nedaudz atpūsties. V-r-ei-ri-o-a--i ----o-. V----- r-------- u- p--- V-r-e- r-p-s-r-i u- p-’- ------------------------ Vorrei riposarmi un po’. 0
Es vēlos Jums ko pajautāt. Vor--- c---d-rL- u-a--osa. V----- c-------- u-- c---- V-r-e- c-i-d-r-e u-a c-s-. -------------------------- Vorrei chiederLe una cosa. 0
Es vēlos Jums ko lūgt. V-rre-----e--r-e u----vor-. V----- c-------- u- f------ V-r-e- c-i-d-r-e u- f-v-r-. --------------------------- Vorrei chiederLe un favore. 0
Es vēlos Jūs uz kaut ko uzaicināt. V---ei-o-fr-rL- ---lcosa. V----- o------- q-------- V-r-e- o-f-i-L- q-a-c-s-. ------------------------- Vorrei offrirLe qualcosa. 0
Ko Jūs, lūdzu, vēlaties? Des-der-, pr--o? D-------- p----- D-s-d-r-, p-e-o- ---------------- Desidera, prego? 0
Vai Jūs vēlaties kafiju? G----s-e un -a-f-? G------- u- c----- G-a-i-c- u- c-f-è- ------------------ Gradisce un caffè? 0
Varbūt Jūs labāk vēlaties tēju? O---e---i--e--n tè? O p--------- u- t-- O p-e-e-i-c- u- t-? ------------------- O preferisce un tè? 0
Mēs vēlamies braukt mājās. Vorr---- ------ - c---. V------- a----- a c---- V-r-e-m- a-d-r- a c-s-. ----------------------- Vorremmo andare a casa. 0
Vai Jūs vēlaties taksometru? V--r--t---n --ssì? V------- u- t----- V-r-e-t- u- t-s-ì- ------------------ Vorreste un tassì? 0
Viņi vēlas piezvanīt. L-r--vo--eb-er------fo--r-. L--- v--------- t---------- L-r- v-r-e-b-r- t-l-f-n-r-. --------------------------- Loro vorrebbero telefonare. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Divas valodas = divi runas centri!

Mūsu smadzenēm vienalga, kad mēs mācamies valodu. Tas ir tādēļ, ka dažādām valodām ir dažādas glabātuves. Ne visas valodas, kuras apgūstam glabājas vienkopus. Valodai, kuru apgūstam, kad esam pieaugiši, ir sava glabāšanas vieta. Tas nozīmē, ka smadzenes jaunos likumus apstrādā atšķitīgā vietā. Tā netiek glabāta vienā vietā ar dzimto valodu. Savukārt, divvalodīgie izmanto tikai vienu smadzeņu daļu. Vairāki pētījumi nonākuši pie šāda slēdziena. Neurozinātnieki izmeklējuši vairākus testa subjektus. Šie subjekti brīvi pārvaldīja divas valodas. Viena daļa grupas bija uzauguši divvalodīgā vidē. Otra daļa bija apguvuši otru valodu vēlāk savā dzīvē. Zinātnieki varēja izmērīt smadzeņu darbību valodu pārbaudījumu laikā. Tā viņi vrēja redzēt, kuras smadzeņu daļas testa laikā darbojās. Un viņi redzēja, ka ‘vēlajiem’ valodu apguvējiem ir divi runas centri. Zinātnieki jau sen domāja, ka tas tā ir. Cilvēki ar smadzeņu traumām uzrāda savādākus simptomus. Tātad, smadzeņu trauma var arī novest pie runas problēmām. Cietušie nespēj tik labi izrunāt vai saprast vārdus. Bet divvalodīgie bieži uzrāda neparastus simptomus. To runas problēmas ne vienmēr ietekmē abas valodas. Ja traumēta tikai viena smadzeņu daļa, tad funkcionē vēl otra. Tad pacienti runā vienā valodā labāk nekā otrā. Abas valodas tiek atkārtoti apgūtas dažādos ātrumos. Tas pierāda, ka valodas netiek glabātas vienā vietā. Tādēļ, ka tās nebija apgūtas vienlaicīgi, tās izveido divus centrus. Vēl nav skaidrs, kā mūsu smadzenes pārvalda vairākas valodas. Bet jauni atklājumi varētu novest pie jaunām mācīšanās stratēģijām.