Sarunvārdnīca

lv kaut ko vēlēties   »   ro „a dori” ceva

70 [septiņdesmit]

kaut ko vēlēties

kaut ko vēlēties

70 [şaptezeci]

„a dori” ceva

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu rumāņu Spēlēt Vairāk
Vai Jūs vēlaties smēķēt? Do-i---să fum-ţ-? D----- s- f------ D-r-ţ- s- f-m-ţ-? ----------------- Doriţi să fumaţi? 0
Vai Jūs vēlaties dejot? D-r-ţi s---an--ţi? D----- s- d------- D-r-ţ- s- d-n-a-i- ------------------ Doriţi să dansaţi? 0
Vai Jūs vēlaties iet pastaigāties? Dori----ă-me-ge-- l--p-im-a--? D----- s- m------ l- p-------- D-r-ţ- s- m-r-e-i l- p-i-b-r-? ------------------------------ Doriţi să mergeţi la plimbare? 0
Es vēlos smēķēt. V-e---să---m-z. V---- s- f----- V-e-u s- f-m-z- --------------- Vreau să fumez. 0
Vai tu vēlies cigareti? V--i o ţ-g---? V--- o ţ------ V-e- o ţ-g-r-? -------------- Vrei o ţigară? 0
Viņš vēlas piesmēķēt. El-v-e- un --c. E- v--- u- f--- E- v-e- u- f-c- --------------- El vrea un foc. 0
Es vēlos kaut ko iedzert. Doresc -ă --a------. D----- s- b--- c---- D-r-s- s- b-a- c-v-. -------------------- Doresc să beau ceva. 0
Es vēlos kaut ko ēst. Do-esc -ă mănâ----ev-. D----- s- m----- c---- D-r-s- s- m-n-n- c-v-. ---------------------- Doresc să mănânc ceva. 0
Es vēlos nedaudz atpūsties. D-resc să--ă od-hn-s- puţi-. D----- s- m- o------- p----- D-r-s- s- m- o-i-n-s- p-ţ-n- ---------------------------- Doresc să mă odihnesc puţin. 0
Es vēlos Jums ko pajautāt. D--esc -ă-v- ---r-b ceva. D----- s- v- î----- c---- D-r-s- s- v- î-t-e- c-v-. ------------------------- Doresc să vă întreb ceva. 0
Es vēlos Jums ko lūgt. D--e----- v---o- ce-a. D----- s- v- r-- c---- D-r-s- s- v- r-g c-v-. ---------------------- Doresc să vă rog ceva. 0
Es vēlos Jūs uz kaut ko uzaicināt. Dor--- ----- in-i- -a---v-. D----- s- v- i---- l- c---- D-r-s- s- v- i-v-t l- c-v-. --------------------------- Doresc să vă invit la ceva. 0
Ko Jūs, lūdzu, vēlaties? Ce d-r----v- rog? C- d----- v- r--- C- d-r-ţ- v- r-g- ----------------- Ce doriţi vă rog? 0
Vai Jūs vēlaties kafiju? D-riţi o--afe-? D----- o c----- D-r-ţ- o c-f-a- --------------- Doriţi o cafea? 0
Varbūt Jūs labāk vēlaties tēju? S----o-iţ----i bin- -n c-a-? S-- d----- m-- b--- u- c---- S-u d-r-ţ- m-i b-n- u- c-a-? ---------------------------- Sau doriţi mai bine un ceai? 0
Mēs vēlamies braukt mājās. Vr---s--m--gem--cas-. V--- s- m----- a----- V-e- s- m-r-e- a-a-ă- --------------------- Vrem să mergem acasă. 0
Vai Jūs vēlaties taksometru? Vr-ţ--u--t--i? V---- u- t---- V-e-i u- t-x-? -------------- Vreţi un taxi? 0
Viņi vēlas piezvanīt. E----r ---dea un -ele--n. E- v-- s- d-- u- t------- E- v-r s- d-a u- t-l-f-n- ------------------------- Ei vor să dea un telefon. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Divas valodas = divi runas centri!

Mūsu smadzenēm vienalga, kad mēs mācamies valodu. Tas ir tādēļ, ka dažādām valodām ir dažādas glabātuves. Ne visas valodas, kuras apgūstam glabājas vienkopus. Valodai, kuru apgūstam, kad esam pieaugiši, ir sava glabāšanas vieta. Tas nozīmē, ka smadzenes jaunos likumus apstrādā atšķitīgā vietā. Tā netiek glabāta vienā vietā ar dzimto valodu. Savukārt, divvalodīgie izmanto tikai vienu smadzeņu daļu. Vairāki pētījumi nonākuši pie šāda slēdziena. Neurozinātnieki izmeklējuši vairākus testa subjektus. Šie subjekti brīvi pārvaldīja divas valodas. Viena daļa grupas bija uzauguši divvalodīgā vidē. Otra daļa bija apguvuši otru valodu vēlāk savā dzīvē. Zinātnieki varēja izmērīt smadzeņu darbību valodu pārbaudījumu laikā. Tā viņi vrēja redzēt, kuras smadzeņu daļas testa laikā darbojās. Un viņi redzēja, ka ‘vēlajiem’ valodu apguvējiem ir divi runas centri. Zinātnieki jau sen domāja, ka tas tā ir. Cilvēki ar smadzeņu traumām uzrāda savādākus simptomus. Tātad, smadzeņu trauma var arī novest pie runas problēmām. Cietušie nespēj tik labi izrunāt vai saprast vārdus. Bet divvalodīgie bieži uzrāda neparastus simptomus. To runas problēmas ne vienmēr ietekmē abas valodas. Ja traumēta tikai viena smadzeņu daļa, tad funkcionē vēl otra. Tad pacienti runā vienā valodā labāk nekā otrā. Abas valodas tiek atkārtoti apgūtas dažādos ātrumos. Tas pierāda, ka valodas netiek glabātas vienā vietā. Tādēļ, ka tās nebija apgūtas vienlaicīgi, tās izveido divus centrus. Vēl nav skaidrs, kā mūsu smadzenes pārvalda vairākas valodas. Bet jauni atklājumi varētu novest pie jaunām mācīšanās stratēģijām.