Sarunvārdnīca

lv kaut ko vēlēties   »   bs nešto željeti

70 [septiņdesmit]

kaut ko vēlēties

kaut ko vēlēties

70 [sedamdeset]

nešto željeti

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu bosniešu Spēlēt Vairāk
Vai Jūs vēlaties smēķēt? Že-ite l- p--it-? Ž----- l- p------ Ž-l-t- l- p-š-t-? ----------------- Želite li pušiti? 0
Vai Jūs vēlaties dejot? Že-ite-li --es-ti? Ž----- l- p------- Ž-l-t- l- p-e-a-i- ------------------ Želite li plesati? 0
Vai Jūs vēlaties iet pastaigāties? Žel--e-li-še-a--? Ž----- l- š------ Ž-l-t- l- š-t-t-? ----------------- Želite li šetati? 0
Es vēlos smēķēt. Ja --l-- pušiti. J- ž---- p------ J- ž-l-m p-š-t-. ---------------- Ja želim pušiti. 0
Vai tu vēlies cigareti? Že-----i c---r-tu? Ž---- l- c-------- Ž-l-š l- c-g-r-t-? ------------------ Želiš li cigaretu? 0
Viņš vēlas piesmēķēt. On-ž-li v--r-. O- ž--- v----- O- ž-l- v-t-u- -------------- On želi vatru. 0
Es vēlos kaut ko iedzert. J- -e-im-nešto--iti. J- ž---- n---- p---- J- ž-l-m n-š-o p-t-. -------------------- Ja želim nešto piti. 0
Es vēlos kaut ko ēst. Ja-že--m -ešt--je-t-. J- ž---- n---- j----- J- ž-l-m n-š-o j-s-i- --------------------- Ja želim nešto jesti. 0
Es vēlos nedaudz atpūsties. Ja ----e-im ma---o-m--it-. J- s- ž---- m--- o-------- J- s- ž-l-m m-l- o-m-r-t-. -------------------------- Ja se želim malo odmoriti. 0
Es vēlos Jums ko pajautāt. Ja-V-s ž---m ne-t- p-ta-i. J- V-- ž---- n---- p------ J- V-s ž-l-m n-š-o p-t-t-. -------------------------- Ja Vas želim nešto pitati. 0
Es vēlos Jums ko lūgt. Ja V-- ž--i- z- nešt- z-moli-i. J- V-- ž---- z- n---- z-------- J- V-s ž-l-m z- n-š-o z-m-l-t-. ------------------------------- Ja Vas želim za nešto zamoliti. 0
Es vēlos Jūs uz kaut ko uzaicināt. J- --s--eli---a n-što -ozvat-. J- V-- ž---- n- n---- p------- J- V-s ž-l-m n- n-š-o p-z-a-i- ------------------------------ Ja Vas želim na nešto pozvati. 0
Ko Jūs, lūdzu, vēlaties? Šta --lit-, moli-? Š-- ž------ m----- Š-a ž-l-t-, m-l-m- ------------------ Šta želite, molim? 0
Vai Jūs vēlaties kafiju? Želit--li ---u? Ž----- l- k---- Ž-l-t- l- k-f-? --------------- Želite li kafu? 0
Varbūt Jūs labāk vēlaties tēju? I-i r-di-- ž---t----j? I-- r----- ž----- č--- I-i r-d-j- ž-l-t- č-j- ---------------------- Ili radije želite čaj? 0
Mēs vēlamies braukt mājās. M-------li-----z-t--ku--. M- s- ž----- v----- k---- M- s- ž-l-m- v-z-t- k-ć-. ------------------------- Mi se želimo voziti kući. 0
Vai Jūs vēlaties taksometru? Že--t- li v- -a-s-? Ž----- l- v- t----- Ž-l-t- l- v- t-k-i- ------------------- Želite li vi taksi? 0
Viņi vēlas piezvanīt. On- že-- ---efon--ati. O-- ž--- t------------ O-i ž-l- t-l-f-n-r-t-. ---------------------- Oni žele telefonirati. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Divas valodas = divi runas centri!

Mūsu smadzenēm vienalga, kad mēs mācamies valodu. Tas ir tādēļ, ka dažādām valodām ir dažādas glabātuves. Ne visas valodas, kuras apgūstam glabājas vienkopus. Valodai, kuru apgūstam, kad esam pieaugiši, ir sava glabāšanas vieta. Tas nozīmē, ka smadzenes jaunos likumus apstrādā atšķitīgā vietā. Tā netiek glabāta vienā vietā ar dzimto valodu. Savukārt, divvalodīgie izmanto tikai vienu smadzeņu daļu. Vairāki pētījumi nonākuši pie šāda slēdziena. Neurozinātnieki izmeklējuši vairākus testa subjektus. Šie subjekti brīvi pārvaldīja divas valodas. Viena daļa grupas bija uzauguši divvalodīgā vidē. Otra daļa bija apguvuši otru valodu vēlāk savā dzīvē. Zinātnieki varēja izmērīt smadzeņu darbību valodu pārbaudījumu laikā. Tā viņi vrēja redzēt, kuras smadzeņu daļas testa laikā darbojās. Un viņi redzēja, ka ‘vēlajiem’ valodu apguvējiem ir divi runas centri. Zinātnieki jau sen domāja, ka tas tā ir. Cilvēki ar smadzeņu traumām uzrāda savādākus simptomus. Tātad, smadzeņu trauma var arī novest pie runas problēmām. Cietušie nespēj tik labi izrunāt vai saprast vārdus. Bet divvalodīgie bieži uzrāda neparastus simptomus. To runas problēmas ne vienmēr ietekmē abas valodas. Ja traumēta tikai viena smadzeņu daļa, tad funkcionē vēl otra. Tad pacienti runā vienā valodā labāk nekā otrā. Abas valodas tiek atkārtoti apgūtas dažādos ātrumos. Tas pierāda, ka valodas netiek glabātas vienā vietā. Tādēļ, ka tās nebija apgūtas vienlaicīgi, tās izveido divus centrus. Vēl nav skaidrs, kā mūsu smadzenes pārvalda vairākas valodas. Bet jauni atklājumi varētu novest pie jaunām mācīšanās stratēģijām.